Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pavisam nesen valsts televīzijā noskatījos, kā tiek dots vārds Latvijas visgodīgākajam uzņēmējam – meža nozares miljonāram Andrim Ramoliņam, kurš cīnās ar Valsts ieņēmumu dienesta pērkamajiem vilkačiem un kategoriski iestājas par nodokļu maksāšanu un tīru biznesu.

Droši vien tikai sagadīšanās, ka jau pēc neilga laika pamanīju vēl vienu interviju, kurā uzņēmējam tāpat tiek ļauts izklāstīt to, kā meža nozarē notiek briesmu lietas, tikai viņa ģimenes uzņēmums ir tīrs un kristālskaidrs.

Šajā intervijā, kas publicēta portālā jauns.lv, Andris Ramoliņš par aplokšņu algām izsakās spīvi un nikni, kā pienākas īstam godavīram, kam rūp valsts labums un kurš cīnās pret aplokšņu algām un nodokļu nemaksāšanu, kā vien iespējams.

Citēšu precīzi miljonāra ieteikumus aplokšņu algu apkarošanas jomā: „Mēs arī federācijas līmenī esam tikušies ar Valsts ieņēmumu dienesta darbiniekiem, bet viņi pasaka – to nevar pierādīt. Likumdošana aplokšņu algu pierādīšanā esot tik smagnēja, ka viņiem ir jāpieķer uzņēmums un darba ņēmējs tieši šīs algas izmaksas brīdī.

Tas savukārt nozīmē, ka tādā uzņēmumā būtu “jāiefiltrē” savs darbinieks, taču tam nepietiekot resursu. Man gan šķiet, ka valstij finansiālais resurss būtu tik liels, ka šo resursu ieguldīšana atmaksātos pilnībā un īsā laikā.

Te nu politiķiem būtu jānāk VID palīgā un jādod pilnvaras noskaidrot, kādā veidā vieniem uzņēmējiem izdodas nošarmēt darbinieku piekrist saņemt uz pusi mazāku algu, nekā citi uzņēmēji nozarē ir reāli gatavi maksāt.

Piemēram, mežizstrādes traktora harvestera iesācēja operatora alga sākās no 2800 eiro, bet augsti kvalificētam meistaram tā var sasniegt pat 4500 eiro “uz papīra”, savukārt koku izvešanas traktora forvardera vadītājs pelna no 2000 līdz 3500 eiro.

Tajā pašā laikā ir daudzi uzņēmumi, kuros šādi speciālisti nezin kāpēc oficiāli ir gatavi strādāt, saņemot uz pusi zemākas algas. Faktiski darbinieks strādā mežā uz harvestera, bet papīros viņu var uzrādīt kā, piemēram, zāles pļāvēja traktoriņa vadītāju.

Rezultātā arī nozarē vidējā statistiskā alga ir nokritusi līdz nereāli zemiem cipariem, bet tajā pašā laikā visi izmisīgi meklē kvalificētus darbiniekus, jo viņu katastrofāli pietrūkst.

Tāpat arī malkas pārdošana bez PVN un būvmateriālu joma – uzskatu, ka tā vai citādi mežu nozarē ar ēnu ekonomiku saskaras vismaz 70 % spēlētāju.”

Tā nu ir sagadījies, ka manā rīcībā jau kādu laiku ir nez no kurienes nonācis videoieraksts, kurš, ja ticēt titriem, tapis 2013. gadā un kurā redzams diezgan neikdienišķas ārienes kungs, kurš enerģiski skaita lielu daudzumu naudaszīmju.

Var ticēt, var neticēt viedoklim, kas izteikts videoieraksta pavadtekstā, taču veselais saprāts liek domāt – nav daudz situāciju, kurās darbavietā tiek skaitīts pamatīgs apjoms skaidras naudas.

Taču vēl interesantāk ir kas cits, - šis neikdienišķās ārienes kungs Andrim Ramoliņam, manuprāt, ir tik tuvs, cik nu vispār brāļi var būt tuvi. Līdz ar to būs interesanti pavērot – vai kādam no valsts un privātajiem medijiem, kuriem tik ļoti ieinteresējušas kristālskaidrā uzņēmēja Ramoliņa domas, pietiks apņēmības un drosmes uzdot jautājumu – kā tad īsti ar aplokšņu algu maksāšanu ir bijis un varbūt joprojām ir pašu Ramoliņu ģimenes superveiksmīgajā biznesā?

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

13

Labdien, Andrej Upīt!

Foto- Labdien, Andrej Upīt! - Sveicināta! - Neērti teikt, bet Tevi grib sagriezt trīs daļās. Kaut gan latvietis jau biji! Valodu noturēji, bet, eh, - nepareizais viedoklis un partija! Tā ka - trīs daļās un miers mājās!
Lasīt visu...

6

Likumi ir rakstīti arī ministriem

FotoPēdējos gados Latvijā arvien vairāk iesakņojas tiesiskai valstij nepieņemamā pārliecība, ka augstas ranga valsts amatpersonas var pieņemt citas personas skarošus prettiesiskus lēmumus bez kādām negatīvām sekām sev pašiem. Tomēr neatkarīgi no politiskās atbildības un tā, ka kaitējums nodarīts, veicot amata pienākumus, jebkurš par savu rīcību ir atbildīgs likuma priekšā. Citējot senos romiešus: Dura lex, sed lex – Likums ir skarbs, bet tas ir likums.
Lasīt visu...

12

Par Ievu Raubiško, kura neaizgāja no Omelas

FotoStāstā "Tie, kas aizgāja no Omelas" Ursula Le Gvina apraksta utopisku sabiedrību, kas dzīvo pārtikušu, drošu un skaistu dzīvi. Omelas iedzīvotāji paši pārvalda savu pilsētu, tur nav karaļu, nav vergu, visi ir vienlīdzīgi. Taču šai dzīvei ir cena. Lai omelieši varētu labi dzīvot, kādam ir jācieš. Šis kāds ir mazs bērns – izsalcis, netīrs, pusjucis un ieslodzīts skapī, kur tam mūžīgi jāpaliek, lai Omelas iedzīvotāji varētu iet savās ikdienas gaitās un svinēt svētkus.
Lasīt visu...

12

Neēdušais paēdušo neinteresē

FotoParalēli daudzām citām, jau ierastām ziņām, ka valsts budžetā nav atrasts finansējums vienai, otrai vai trešajai lietai, kas visai sabiedrībai vai noteiktām tās daļām ir akūti svarīgas, šonedēļ jau atkal lasām kārtējās ziņas, kas politiķu un ierēdniecības sausajā valodā skan visai bezpersoniski un sausi – naudas nav, neprasiet.
Lasīt visu...

21

Runa Valsts valodas dienā: lūdzu, iztaisnosim muguras!

FotoSveicināti, labi ļaudis! Šodien svinam Valsts valodas dienu. Vai tā būtu nejaušība, ka “Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda?”. Vai tā būtu nejaušība, ka šie vārdi Satversmes 4. pantā nostiprināti pirms 26 gadiem Veļu laikā? Veļu laiks izrādījies zīmīgs vairākkārt — gan pirms 825 gadiem mums pieteiktais krusta karš, gan okupantu pūliņi Saules kaujā izrādījušies veltīgi. Latviešu tautas dievestība joprojām ir dzīva.
Lasīt visu...