Iesaki rakstu: 
Pagājušā gada sākumā publiski izskanēja informācija par Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Domes pieņemto lēmumu anulēt bakalaura grādu skandalozajam[i] prokuroram Uldim Cinkmanim, vienlaikus saglabājot viņam maģistra grādu, jo tajā esot būtiski trūkumi, bet ne plaģiāts. Šo situāciju par absurdu Latvijas Televīzijā[ii] nosauca arī ģenerālprokurors Stukāns.
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Dome bija uzticējusi plaģiāta pārbaudes veikšanu komisijai, par kuras vadītāju tika iecelta Jautrīte Briede (attēlā).
Pēc komisijas it kā veiktās pārbaudes beigām un Juridiskās fakultātes Domes lēmuma pieņemšanas tika publiski izplatīta informācija, norādot, ka, „veicot maģistra darba analīzi, studiju programmas “Tiesību zinātne” bakalaura un maģistra gala pārbaudījuma komisija, secināja, ka ir vērojamas atsevišķas kļūdas, kuras var atzīt par nevēlamu praksi – pārkāpumi, kas izdarīti bez ļaunprātīga nolūka, bet kas atspoguļo nepilnības darba autora prasmēs un kompetencēs, izstrādājot pētniecisko darbu (neprecizitātes atsauču noformējumā, atsauces uz spēku zaudējušām normatīvo aktu redakcijām, nekvalitatīvs tulkojums no internetā pieejama avota angļu valodā). Plaģiātu vai akadēmiskā godīguma pārkāpumu komisija darbā nekonstatēja”.
Jautrītes Briedes vadītajā seminārā atklājas nepatiesība
Pretēji publiski paustajai informācijai, ka ir veikta maģistra darba pārbaude, pavisam nesen – 2021.gada decembrī Jautrīte Briede Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē vadītajā seminārā izpļāpājās, ka tā tomēr ir nepatiesība (seko precīzs teiktā atšifrējums): „Secinājām nu ka tajā bakalaura tiešām ir ļoti lielas problēmas, respektīvi, mēs viņu atzinām par par plaģiātu un arī attiecīgi Domei komisija ieteica tad to bakalaura grādu atņemt, bet attiecībā uz maģistra darbu tajā brīdī mums vēl nebija pēc tam vēl papildus pienestā informācija. Tajā brīdī mēs izskatījām un mums šķita ka nu ka – jā, tur ir problēmas, bet ka tas darbs nav tāds, lai nu teiktu, ka šis cilvēks noteikti neaizstāvētu. Viņam tiktu nu ļoti samazināta atzīme par to, ka viņš nav norādījis visas atsauces, bet tomēr bija sajūta, ka… ka šo darbu droši vien ka varētu novērtēt ar pozitīvu atzīmi, rezultātā mēs neieteicām arī anulēt maģistra grādu.”
Jautrīte Briede seminārā atzīst - papildus pienestie materiāli netika izskatīti pēc būtības un iestādei ir tiesības to darīt
„Tad, kad jau tas viss bija noticis, respektīvi, persona bija uzklausīta, tad tika atnesta vēl papildus informācija, bet... bet... bet šeit atkal… nu es stāstu tāpēc, ka zinu, ka arī sabiedrībai diezgan interesēja tas kāzusiņš, kāpēc.. kāpēc tā kā netika tā papildus informācija ņemta vērā, bet šeit ir jāņem vērā arī tas, ka lieta… Nu, pirmkārt, iestādei vispār ir rīcības brīvība vai viņa atver vai neatver lietu.
Mēs atvērām, izskatījām, maksimāli mēģinājām piesaistīt arī ekspertus no malas, tā kā uzklausījām šo personu, nododot viņai tos visus materiālus, viņa varēja izteikties par šiem materiāliem…
Un tad, kad jau mēs esam jau faktiski nonākuši pie tiem secinājumiem un paziņojuši jau Domei, tad Dome pēkšņi saņem vēl papildus materiālus. Tad ir jautājums – nu cik ilgi atkal mēs tās lietas vērsim vaļā un atkal pētīsim un līdz ar to tad šie papildus pienestie materiāli netika izskatīti pēc būtības un iestādei ir tiesības to darīt…”
Ja pats plaģiators neprasīja anulēt sev piešķirto grādu, tad neviena cita persona neko nevar prasīt
„Iestādei ir pienākums atvērt lietu tikai tad, ja pašai personai būtu kāda papildus informācija, ko viņa nu tā ka pamatojoties uz septiņdesmit ah.. pēkšņi aizmirsu kurš bija tas pants, kurā var prasīt persona tā kā… astoņdesmit septītais tātad, kur persona var prasīt procesa uzsākšanu no jauna. Šajā gadījumā pats adresāts neko neprasīja un nevienam nebija šīs subjektīvās tiesības prasīt to procesu uzsākt no jauna un tā kā mēs paši visu bijām izskatījuši, mēs pielikām punktu. Nu lūk…”
Jautrīte Briede maldina par plaģiāta izvērtēšanas komisijas pieņemtajiem lēmumiem
Atbildot uz portāla jauns.lv uzdotajiem jautājumiem par maģistra darba plaģiāta vērtējumu, Jautrīte Briede norādīja: „Komisija, kuras sastāvā bija arī vairāki profesori, pati izvērtēja darbu un pieņēma lēmumu. Visi komisijas locekļi bija iepazinušies ar abiem darbiem un komisijas sēdes laikā izteica viedokli. Neatceros, ka kāds no komisijas locekļiem darbu būtu vērtējis atšķirīgi[iii].”
Jautrītes Briedes sniegtā informācija, ka komisijas locekļiem būtu bijis vienāds vērtējums, ir nepatiess, jo maģistra darbu par plaģiātu uzskatīja arī daļa no komisijas un Juridiskās fakultātes Domes, pat neņemot vērā un neizvērtējot papildus iesniegtos plaģiāta avotus.
Mēģina “paglābt netīro justīcijas seju”
Jau 2020.gada 30.oktobra seminārā “Aktuālās problēmas administratīvajās tiesībās” Jautrīte Briede tā laika piektā kursa studentiem norādīja, ka, lemjot par Juridiskās fakultātes piešķirto grādu anulēšanu, galvenokārt ir jāņem vērā, kas ir šis absolvents. Viņa atzina, ka U. Cinkmaņa ieņemamā profesija – prokurors - ietekmē viņas attieksmi pret to, kādu lēmumu ir jāpieņem plaģiāta izvērtēšanas komisijai.
Arī vēlāk Jautrīte Briede par prokurora U. Cinkmaņa plaģiāta gadījumu norādīja portālam jauns.lv: „Ir tomēr tāds termins ka tiesiskā paļāvība un mēs nevaram neņemt vērā arī to, kur un cik ilgi šī persona strādā[iv].”
Svarīgi jautājumi
Nobeigumā ir jāuzdod retoriski jautājumi visiem godprātīgajiem Latvijas Universitātes, Juridiskās fakultātes un Juridiskās fakultātes Domes pārstāvjiem:
1. Vai Jūs esat pārliecināti, ka Jūsu uzticēšanās un labticīgā paļaušanās uz Jautrītes Briedes vadīto plaģiāta pārbaudi un izdarītajiem secinājumiem ir bijusi pareiza?
2. Vai Jūs esat pārliecināti, ka Jautrīte Briede no Jums neko nav noklusējusi, mēģinot glābt justīcijas seju un Latvijas Universitātes reputāciju pēc savas izpratnes?
3. Vai Jūs apmierina un tiesiskā valstī ir pieļaujama radītā situācija, kurā ar negodīgām metodēm[v] par prokuroru kļuvusi persona turpina realizēt tiesu varu?
[i] Prokurors Cinkmanis ir ieguvis skandalozu slavu:
1. lamājoties publiskā vietā, saucot citus par pidariem, motherfuckeriem un bļeģ utm.;
https://puaro.lv/tiesiskums/prokurors-cinkmanis-visapkart-pidasi/
2. pusplikam ārdoties koncertā acīmredzamā alkohola vai narkotiku reibuma stāvoklī;
https://www.youtube.com/watch?v=wFYWv40hlHs
3. pieļaujot pārkāpumus kriminālprocesos, par ko ir ticis sodīts un tajos noraidīts;
https://www.tiesas.lv/aktualitates/tiesnesa-idzena-skaidrojums-prokurora-ucinkmana-noraidijumam-9130
4. jo valsts par viņa pieļautajiem pārkāpumiem ir izmaksājusi kompensāciju cietušajai personai;
5. demonstrējot savu sapratni par prokurora darba pienākumiem, lekcijā studentiem norādot, ka prokurors nošauj apsūdzēto
https://jauns.lv/raksts/zinas/429230-prokurors-cinkmanis-ir-nodarbojies-ar-plagiatismu-un-ari-samelojies
[ii] https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/stukans-par-prokurora-cinkmana-diploma-lietu-si-ir-absurda-situacija.a397334/
[iii] https://jauns.lv/raksts/zinas/453317-skandalozais-prokurors-cinkmanis-iesudzejis-tiesa-latvijas-universitati
[iv] https://jauns.lv/raksts/zinas/434089-valsts-prezidents-sis-prokurors-nevar-turpinat-savu-darbu
[v] Nozogot diplomdarbu, veicot saturisko viltojumu, sniedzot nepatiesu apliecinājumu, ka diplomdarbs ir paša izstrādāts, kā arī turpinot par to melot jau tagad pēc plaģiāta atklāšanas.
Seko mums 
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
