Iesaki rakstu: 
Pirmdien, 15. aprīlī pulksten 11.00 viesnīcas Rīdzene (Radisson Blu Ridzene Hotel) konferenču zālē Viesturs notiks īss preses brīfings par jauno PIETIEK! avīzes numuru, kas jau sācis ceļu pie lasītājiem visā Latvijā.
Tiks sniegta informācija gan par jauno avīzes numuru un iemesliem, kāpēc tā saturs šoreiz būtiski atšķiras no iepriekšējā - Vienotība, PIETIEK! numura, gan par to, kā veicas ar pirmā numura iespiešanas un izplatīšanas izdevumu segšanu, gan par to, kurām partijām vēl var nākties panervozēt līdz 1. jūnijā paredzētajām pašvaldību vēlēšanām.
Tāpat tiks sniegta informācija par to, kādus "pārsteigumus" pēc Vienotība, PIETIEK! iznākšanas izdevējiem "pilnīgi nejauši" sagādājis partijas Vienotība faktiski kontrolētās Satiksmes ministrijas pārraudzības uzņēmums Latvijas pasts un SIA Lattelecom, kurā Latvijas valstij pieder kontrolpakete.
Kā jau ziņots, arī jaunais avīzes numurs tāpat kā iepriekšējais ir nodrukāts 960 000 eksemplāru tirāžā, un paredzēts, ka pa vienam avīzes eksemplāram jānonāk katra Latvijas iedzīvotāja pastkastītē.
Visiem tiem, kuri tādu vai citādu "nejaušību" dēļ avīzi nesaņems, kā arī pārējiem interesentiem no pirmdienas, 15. aprīļa būs iespējams jauno avīzes numuru PDF formātā lejuplādēt portālā Pietiek.
Tāpat kā uz avīzes Vienotība, PIETIEK! izdošanai veltīto preses konferenci arī uz pirmdienas brīfingu ir ieaicināta ierasties Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadība, kas, kā zināms, vēl pirms citu PIETIEK! avīžu izdošanas tās jau laikus pasludinājusi par priekšvēlēšanu aģitāciju.
Gadījumam, ja KNAB vadība atkal nevarēs ierasties, tai jau ir nosūtīts pietiekams daudzums jaunās avīzes eksemplāru monitoringa veikšanai.
Kā zināms, izdevējiem pašlaik ir piecas licences masu informācijas līdzekļu Vienotība, PIETIEK!, Saskaņieši, PIETIEK!, Lembergisti, PIETIEK!, Nacionāļi, PIETIEK! un Reformisti, PIETIEK! izdošanai.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.