Iesaki rakstu: 
Lai gan maksātnespējīgā uzņēmēja Ieva Plaude-Rēlingere apgalvo, ka jau vairāk nekā pirms nedēļas iesniegusi tiesā būtiskus grozījumus savu kreditoru prasījumu apmierināšanas plānā, viņa neparko nevēlas atklāt šo jauno plānu. Kamēr šis dokuments nav pieejams arī tiesā, atklājas aizvien jaunas pretrunas starp Plaudes-Rēlingeres apgalvojumiem un reālajiem faktiem.
Pēdējās dienās Plaude-Rēlingere savā maksātnespējā spējusi vainot visdažādākos apstākļus: sakarā ar vienu apgalvojumu „galvenais privātās maksātnespējas iemesls bija kļūdaini novērtētie biznesa riski 2008. gada rudenī un tā brīža neuzticība Skandināvijas valstu bankām”, saskaņā ar otru – tas, ka Parex banka „centās apsteigt citus kreditorus, un vienīgā iespēja bija uzsākt maksātnespējas procesu, lai nodrošinātu taisnīgu attieksmi pret visām saistībām, ko biju uzņēmusies”. Saskaņā ar vēl trešo „maksātnespējas galvenais cēlonis ir saistības par trešajām personām - firmām dotajiem galvojumiem”.
Tāpat uzņēmēja apgalvojusi, ka viņai esot „ļoti smagi, un jāsaka, kā ir - apvainojoši - lasīt jūsu portāla ziņu (kas tika tiražēta visos LV vadošajos medijos), ka maksāšu saviem kreditoriem Ls 50 mēnesī vai Ls 3000 visa procesa laikā”. Šo apgalvojumu Plaude-Rēlingere izteikusi, neraugoties uz to, ka tieši viņas pašas tiesā iesniegtais un tiesas apstiprinātais „Mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plāns” paredz, ka vienīgais uzņēmējas ienākumu avots ir 600 latu alga pēc nodokļu nomaksas uzņēmumā AS Kolonna Asset Management.
No šiem 600 latiem Plaudes-Rēlingeres un viņas jaunākā bērna izdevumiem un uzturlīdzekļiem tiesa atvēlējusi 360 latu mēnesī, viņas dzīvesvietas izdevumiem – 50 latu, tāpat līdzekļi atvēlēti arī pašam maksātnespējas procesam, kā rezultātā kreditoriem parasti mēnesī tiks 50 latu. Papildus šiem 50 latiem mēnesī piecu gadu laikā tiesa kreditoriem devusi cerības arī uz Plaudes-Rēlingeres uzņēmumu pārdošanā iegūtām summām, taču, kā izriet no plāna, slavenās uzņēmējas īpašumā palikuši gandrīz vai tikai maksātnespējīgi un bankrotējuši uzņēmumi.
Nekādu Kolonnas veikalu vai citu vērtīgu biznesu to vidū saskaņā ar pašas Plaudes-Rēlingeres iesniegto „Mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plānu”, kas saskaņā ar viņas pašas apgalvoto varētu „nest maksimālu labumu visiem kreditoriem un kas nodarītu iespējami mazu kaitējumu manai reputācijai, kā arī, lai manu saistību slogs neuzgultu bankām un Latvijas nodokļu maksātājiem”, uzņēmējas īpašumā nemaz neesot.
Tiesa apstiprinājusi, ka no sešām kompānijām, kuru kapitāldaļas palikušas Plaudes-Rēlingeres īpašumā saskaņā ar viņas pašas apgalvojumiem (ko kreditore – Parex banka - publiski nosaukusi par patiesībai neatbilstošiem), četras nav vērtas ne santīma, savukārt par pārējo divu kapitāldaļām varētu cerēt iegūt aptuveni 35 tūkstošus latu. Vēl uzņēmējai palikuši trīs nekustamie īpašumi, taču arī par tiem pārdodot varētu saņemt nedaudz vairāk kā 915 tūkstošus latu.
Tikmēr Plaudes-Rēlingeres personiskās parādsaistības pārsniegušas 7,18 miljonus latu. Kaut gan uzņēmēja apgalvo, ka „maksātnespējas galvenais cēlonis ir saistības par trešajām personām - firmām dotajiem galvojumiem”, viņas pašas iesniegtais plāns rāda pilnīgi citu ainu – iespaidīgas summas viņa ir aizņēmusies un tērējusi pati savām personiskajām vajadzībām.
Nordea bankai uzņēmēja ir parādā 172 tūkstošus latu par jau krīzes laikā iegādāto 150 kvadrātmetrus plašo Vecrīgas dzīvokli, SEB bankai – divus miljonus eiro par īpašumu Rīgā, Juglas krastmalā 1, Parex bankai – vairāk nekā 4,6 miljonus latu. Privātpersonai Mārtiņam Iesalniekam Plaude-Rēlingere palikusi parādā 653 tūkstošus latu, un tāpat prāvus parādus uzņēmēja saskaņā ar tiesas apstiprināto dokumentu sataisījusi, pat izmantojot norēķinu kartes, - Nordea bankai viņa parādā palikusi 688 latus, Latvijas krājbankai – 9520 latus, savukārt Parex bankai – 12 508 latus un 51 200 latu.
Tiesa, 17. martā, kā apgalvo Plaude-Rēlingere, viņa tiesā esot iesniegusi sava „maksātspējas atjaunošanas plāna” jaunu redakciju, kurā kreditoriem jau esot paredzēta krietni lielāka summa – 2,8 miljoni latu. Taču tiesā šis plāns nav saņemams, jo vēl nav apstiprināts, savukārt pati Plaude-Rēlingere kategoriski nevēlas šo jauno dokumentu nodot atklātībai, aprobežojoties ar pretrunīgiem izteikumiem un solījumiem.
Plaude-Rēlingere apgalvo – viņa esot „patiesi lepna šodien pavēstīt, ka, nodrošinot izdevīgu biznesa darījumu partneriem, esmu atguvusi kontroli pār kompāniju Kolonna Ltd., kas ļaus realizēt man netieši piederošās 49% Douglas Baltic akcijas 1,7 miljonu latu apmērā un sadalīt ienākumus kreditoriem, tai skaitā Latvijas nodokļu maksātāju glābtajai AS Parex Banka”.
Taču, kamēr nekādas sīkākas detaļas par šo darījumu netiek atklātas, ir zināms, ka ārzonā reģistrētā Kolonna Ltd. daudzus gadus ir bijusi Plaudes-Rēlingeres un viņas bijušā dzīvesbiedra Jāņa Lasmaņa īpašums; to „treknajos gados” presei atzina arī pati Plaude-Rēlingere, taču pirmajā maksātnespējas plānā, uzskaitot savus pārdodamos īpašumus, šo uzņēmumu vairs nepieminēja.
Tāpat Plaude-Rēlingere apgalvo, ka viņas kreditoriem varētu tikt ienākumi no divu līdz šim viņas maksātnespējas plānā nefigurējušu nekustamo īpašumu pārdošanas: viņa esot plānojusi pārdot divus zemesgabalus Rīgā, Strēlnieku ielā 7 un Pulkveža Brieža ielā 5 un šādā veidā galvojumu summu varēšot samazināt vismaz par 3,5 miljoniem latu, apgalvoja Plaude-Rēlingere.
Taču izrādās, ka Plaude-Rēlingere savus personiskos parādus solās kārtot, pārdodot īpašumus, kas ne tikai viņai personiski nepieder, bet arī ir ieķīlāti kredītiestādēs, turklāt viens no tiem pieder uzņēmumam, kam noteikts tiesiskās aizsardzības pasākumu plāns, kurā šā īpašuma pārdošana nemaz nav paredzēta.
Pietiek iepriekš jau informēja: lai gan advokāts Aldis Gobzems medijos paziņojis, ka pazīstamajai uzņēmējai „no ētiskā viedokļa” nevarot pārmest, ka viņa „sargā sevi, kā māk, izmantojot visas juridiskās iespējas”, publiskās datu bāzes rāda, ka, sākoties ekonomiskajai krīzei, uzņēmēja nepilnu trīs gadu laikā dažādos veidos atbrīvojusies no gandrīz visiem viņai piederējušajiem nekustamajiem īpašumiem un arī citiem vērtīgākajiem aktīviem.
Pašlaik kreditoru būtiskākā cerība saistās ar Ģenerālprokuratūras iejaukšanos pēc tam, kad Parex banka, kas ir viena no lielākajām Plaudes-Rēlingeres kreditorēm, publiski paziņoja, ka uzņēmējas maksātnespējas cēlonis esot „apzinātas un ļaunprātīgas darbības”. Tagad tiek gaidīta Augstākās tiesas reakcija uz Ģenerālprokuratūras protestu – atcelt vai ne lēmumu par Plaudes-Rēlingeres maksātnespēju.
Seko mums 
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
