Plaudes-Rēlingeres maksātnespēja atzīta formāli, bez īpašas iedziļināšanās
PIETIEK11.05.2011.
Komentāri (20)
Iesaki rakstu: 
Trešdien Augstākās tiesas Senāts pēc LR Ģenerālprokuratūras protesta izskatīšanas atcēla strīdīgo Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesas spriedumu par pazīstamās uzņēmējas Ievas Plaudes-Rēlingeres maksātnespējas atzīšanu. Pietiek rīcībā esošais un šodien publiskotais atceltā pirmās instances tiesas sprieduma pilnais teksts demonstrē, cik vienkārši savas maksātnespējas pieteicējiem ir uzrādīt tikai tos īpašumus, ko viņi vēlas uzrādīt publiskajos reģistros.
Tikai formāla atbilstība Maksātnespējas likumam, - kā rāda trešdien atceltais spriedums, tas ir faktiski vienīgais, kas nepieciešams tiesai, lai pieņemtu lēmumu par kādas personas maksātnespējas sākšanu. Savukārt maksātnespēju pieteikušajai personai piederošās un tātad parādu dzēšanai izmantojamās mantas oficiālais uzskaitījums tiek veikts, ņemot vērā faktiski tikai publisko reģistru datus, kā arī pašas maksātnespēju savu problēmu risināšanai izvēlējušās personas sniegtās ziņas.
Rezultātā, kā rāda Pietiek publiskotais, tagad atceltais spriedums, Plaudei-Rēlingerei būtu izdevies maksātnespējas procesa ietvaros piespiedu pārdošanai pakļaut tikai pāris nekustamos īpašumus un lielākoties jau izputējušu kompāniju kapitāldaļas, bet ne Kolonnas un Douglas veikalu tīkla daļu un citus vērtīgus aktīvus, kas uzņēmējas maksātnespējas pasludināšanas brīdī jau bija noslēpti ārzonās vai formāli viņai vairs nepiederēja.
Tikai pēc tam, kad Ģenerālprokuratūrā ar iesniegumu vērsās Plaudes-Rēlingeres lielākais kreditors – Parex banka, kas uzskatīja, ka uzņēmējas maksātnespējas cēlonis esot „apzinātas un ļaunprātīgas darbības”, Plaude-Rēlingere pēkšņi paziņoja: viņa esot „patiesi lepna šodien pavēstīt, ka, nodrošinot izdevīgu biznesa darījumu partneriem, esmu atguvusi kontroli pār kompāniju Kolonna Ltd., kas ļaus realizēt man netieši piederošās 49% Douglas Baltic akcijas 1,7 miljonu latu apmērā un sadalīt ienākumus kreditoriem, tai skaitā Latvijas nodokļu maksātāju glābtajai AS Parex Banka”.
Nekādas sīkākas detaļas par šo darījumu netika atklātas, taču ir zināms, ka ārzonā reģistrētā Kolonna Ltd. daudzus gadus bija bijusi Plaudes-Rēlingeres un viņas bijušā dzīvesbiedra Jāņa Lasmaņa īpašums: to „treknajos gados” presei atzina arī pati Plaude-Rēlingere, taču pirmajā maksātnespējas plānā, uzskaitot savus pārdodamos īpašumus, šo uzņēmumu vairs nepieminēja. Savukārt pirmās instances tiesa šādu īpašumu piederību pat nedomāja noskaidrot.
Pietiek iepriekš jau informēja: lai gan advokāts Aldis Gobzems medijos paziņojis, ka pazīstamajai uzņēmējai „no ētiskā viedokļa” nevarot pārmest, ka viņa „sargā sevi, kā māk, izmantojot visas juridiskās iespējas”, publiskās datu bāzes rāda, ka, sākoties ekonomiskajai krīzei, uzņēmēja nepilnu trīs gadu laikā dažādos veidos atbrīvojusies no gandrīz visiem viņai piederējušajiem nekustamajiem īpašumiem un arī citiem vērtīgākajiem aktīviem.
Seko mums 
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
