Iesaki rakstu: 
Apvienības Par labu Latviju (PLL) jau tā nelielajai astoņu deputātu Saeimas frakcijai līdz vasarai visticamāk nāksies strādāt nepilnā – septiņu deputātu sastāvā, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija. Inese Šlesere, kura dosies bērna kopšanas atvaļinājumā, nevēlas pavisam atteikties no sava Saeimas deputātes mandāta. Tomēr juridisku nianšu dēļ viņa savu mandātu uz laiku var nolikt, tikai beidzoties pēcdzemdību atvaļinājumam, tas ir – vasaras sākumā.
Līdz ar to ekspremjers Andris Bērziņš, kurš uz laiku nolēmis pieņemt deputāta mandātu, frakcijai, visticamāk, pievienosies pēc Saeimas vasaras brīvdienām, Pietiek pieļāva PLL frakcijā. Tas nozīmē, ka PLL frakcija tikai ar septiņām balsīm būs arī nozīmīgajā Valsts prezidenta vēlēšanu laikā. Bērziņš ir pieredzējis politikas kuluāru lauva, kura spēja panākt aizkulišu vienošanās ar citu politisko spēku pārstāvjiem noderētu skaitliski nelielajai PLL frakcijai.
Nākamais, kuram pēc iegūto balsu skaita būtu jāieņem Saeimas deputāta vieta, ir Māris Riekstiņš, kurš janvārī sāka pildīt Latvijas vēstnieka NATO pienākumus. Neoficiāli no vairākiem viņa kolēģiem Tautas partijā Pietiek dzirdēja, ka Riekstiņam ir politiskas ambīcijas un viņš pat būtu ar mieru atgriezties Latvijā un strādāt Saeimā, ja vien būtu iespēja saņemt tā dēvēto „cieto” mandātu, tas ir, uz visu atlikušo 10. Saeimas pilnvaru laiku. Tomēr Šlesere, kuru partijas biedri raksturo kā patstāvīgu personību, no mandāta atteikties negrasās. Riekstiņš Pietiek nevēlējās izteikties par situāciju „kā būtu, ja būtu”.
Seko mums 
Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības teorijas. Kādu lomu šis propagandas instruments spēlē Kremļa informatīvajā karā pret rietumiem?
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
