Policija apaugusi ar savstarpēji karojošām arodbiedrībām
Andis Jakovskis, speciāli Pietiek22.02.2011.
Komentāri (23)
Iesaki rakstu: 
Kopš 2005.gada, kad policistiem ar toreiz vēl Saeimas deputātes Lindas Mūrnieces (Vienotība) aktīvu atbalstu atļāva apvienoties arodbiedrībās, Valsts policija burtiski apaugusi ar dažādām savstarpēji konfliktējošām arodbiedrībām. Turklāt arodbiedrību vadītāju krēslos iesēdušies izbijušie policisti, kam nav tā labākā reputācija, un arī aktīvākie protesta akciju dalībnieki bijuši spiesti darbu policijā pamest kāda pārkāpuma dēļ.
Par tiesībām policistiem apvienoties arodbiedrībās savulaik aktīvi cīnījās partijas Jaunais laiks deputāte Linda Mūrniece. Šķiet, tolaik politiķe saskatīja iespēju caur arodbiedrībām iedarboties uz Aigara Kalvīša valdību. Toreiz Jaunais laiks deklarēja - ar likumu atļaujot policijas darbiniekiem apvienoties arodbiedrībās, tiktu radīts darboties spējīgs atbalsts policijas vadībai, lai risinātu policijas darbinieku sociālās un materiāli tehniskās problēmas. Linda Mūrniece piebalsoja – policijas priekšnieki nekad "tik stingri neies pie ministra, lai pieprasītu samaksu par policistu nostrādātajām virsstundām un nakts dežūrām".
Tagad ar šo puspolitisko instrumentu tiek sodīta pati arodbiedrību aizstāvētāja. Kā zināms, pēdējo divu gadu laikā dažādas policistu arodbiedrības vairākkārt prasījušas Lindas Mūrnieces demisiju, pēdējo reizi atkāpties no amata policistu aizstāvji prasīja pēc Jēkabpils traģēdijas. Lai Eiropas priekšā Latvijas valdību kauninātu par necilvēcīgo attieksmi pret policistiem, viena no policistu arodbiedrībām - Latvijas Apvienotā policistu arodbiedrība - uz Latviju uzaicināja Eiropas Policistu arodbiedrību konfederācijas (EuroCOP) pilnvarotās personas un vairākus Eiropas Savienības (ES) valstu žurnālistus, kuriem izrādīja vienus no vissliktāk aprīkotajiem policijas iecirkņiem - Sarkandaugavas un Ķengaraga iecirkņus.
Pietiek gribēja noskaidrot, kas īsti ir šīs policistu arodbiedrības, kādas intereses aizstāv, cik lielu biedru skaitu apvieno un cik prāvas finanses pārvalda.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības rīcībā nav informācijas, cik daudz policistu arodbiedrību Latvijā ir. No dažādiem avotiem Pietiek apzināja vismaz piecas ar iekšlietu sistēmu un policistiem saistītas arodbiedrības. Pazīstamākā no tām ir Aigara Sūnas vadītā Latvijas Apvienotā policistu arodbiedrība (LAPA). Lai gan publiski ar dažādām protesta akcijām un ministra (ministres) demisijas pieprasījumiem šī arodbiedrība ir visaktīvākā, tomēr uz četriem vienkāršiem Pietiek uzdotiem jautājumiem nedēļas laikā atbildēt nespēja. Pietiek vēlējās uzzināt, cik biedru ir arodbiedrībā, iepazīties ar arodbiedrības finanšu pārskatiem par pēdējiem trim gadiem, kāds ir šā gada darbības plāns un uzzināt svarīgāko, kas paveikts pērn.
Tikmēr neoficiāli avoti Pietiek darīja zināmu, ka pats arodbiedrības vadītājs A.Sūna bijis spiests aiziet no darba iekšlietu sistēmā vairāku disciplinārpārkāpumu dēļ, bet viņa labā roka – persona, kas pēdējā arodbiedrības rīkotajā piketā izcēlās, turot rokā plakātu ar rupju uzrakstu krievu valodā, ir bijušais policijas darbinieks, kurš spēka gados aizgājis izdienas pensijā, lai gan likums prasīja viņu atvaļināt no dienesta. Šis kungs pirms vairākiem gadiem bija notiesāts par amata noziegumu un pēc jaunās likumdošanas atbrīvojams no dienesta. Lai nepieļautu, ka viņu atvaļina no dienesta, pēdējo pusgadu līdz izdienas pensijai viņš slimoja, bet pēc tam pensionējās.
Arī citas policistu arodbiedrības ar atklātību neizceļas. Latvijas Policistu arodbiedrība uz Pietiek jautājumiem vispār nereaģēja.
Ar atbildēšanas čaklumu neizcēlās arī pārējās trīs policistu darba tiesības aizstāvošās organizācijas. Neatkarīgā policistu arodbiedrība (NPA), kuru vada Māris Bērziņš, par kura iesēšanos šīs organizācijas vadītāja krēslā pat notiek tiesvedība, Pietiek laipni paskaidroja, ka atbildes nesniegs, jo „jūs neesat Neatkarīgās policistu arodbiedrības biedrs, tad mūsu Statūti jums nav saistoši. Jūsu pieprasītā informācija attiecas uz Neatkarīgās policistu arodbiedrības biedriem, kuri regulāri tiek informēti par jautājumiem, kurus jūs uzdevāt. Ņemot vērā iepriekš minēto, lai saņemtu atbildes uz šiem jautājumiem, jums jābūt arodbiedrības biedram”.
Visatsaucīgākā policistu arodbiedrība izrādījās Latvijas Apvienoto biedru arodbiedrība (LABA), kurā gan apvienojušies vien 150 „uzplečoti” darbinieki, bet pārējie 8000 biedri ir transporta, mežu, pašvaldības iestāžu darbinieki un pat mācītāji. Šīs arodbiedrības Drošības sadaļas vadītājs Rihards Bunka nezināja nosaukt precīzu summu par arodbiedrības finansēm, „bet, cik es atceros, organizācijai mēneša biedra naudas apjoms svārstās no 15 000 līdz 21 000 [latu]”. Starp citu, tieši šī arodbiedrība 2010.gada „labo darbu” sarakstā ierindojusi konferenci par nepieciešamajiem grozījumiem likumā "Par Uzņēmumu reģistru", „lai turpmāk nebūtu pieļaujamas situācijas, kad divas personas novilto dokumentu un sagrābj organizāciju, kā tas notika ar Neatkarīgo policistu arodbiedrību”, raksta Rihards Bunka. Viņš atgādina - „ņemot vērā, ka LABA Drošība izveidojās pamatā no bijušajiem NPA vadītājiem, mēs atbalstām sabiedrības informēšanu par [Armanda] Augustāna tēriņiem, taču tiešā veidā neplānojam iesaistīties Augustāna un Bērziņa cīņās par NPA”.
Rihards Bunka kā vienu no arodbiedrības sasniegumiem norāda arī iespēju „daudz ko pastāstīt par IeM aizkulišu cīņām”. Arodbiedrībai esot izdevies arī pārstāvēt savu biedru intereses tiesās. „Šobrīd vēl nav zaudēta neviena tiesa par atjaunošanu darbā un nav palicis spēkā neviens disciplinārsods. Visskaļākā lieta bija par man piemērotā disciplinārsoda atcelšanu, kurš tika uzlikts pēc Mūrnieces pavēles par to, ka esmu internetā publicējis savu personīgo saraksti ar Mūrnieci,” paveikto uzskaita R.Bunka.
Jau pieminētā Armanda Augustāna vadītā Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrība atbildē Pietiek paskaidroja, ka „nodibināta tikai 2010.gada otrajā pusē, tāpēc tagad un vismaz līdz 2012.gadam notiks aktīva attīstība, tas ir, biedru piesaiste, infrastruktūras attīstība, kolektīva veidošana. Ņemot vērā augstāk minēto, mēs nevaram 100% atbildēt uz visiem jūsu jautājumiem”. Taču īsajā atbildē arodbiedrība pagūst piemetināt: „Mēs varam sniegt komentārus par Neatkarīgo policistu arodbiedrību,” liekot kārtējo reizi noprast, ka arodbiedrības galvenais darbības lauks saistīts ar „konkurentu nometnes iznīcināšanu”, konkurentu nomelnošanu un savstarpējām intrigām. Bet tam ir maz kopīga ar savulaik policistu arodbiedrību idejas aizstāvju ideāliem, ka „tiktu radīts darboties spējīgs atbalsts policijas vadības centieniem risināt policijas darbinieku sociālās un materiāli tehniskās problēmas”.
Seko mums 
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
