Policija sāk resorisko pārbaudi par Juraša rīcībā nonākušajiem dokumentiem – it kā „nacionāļu” kontu izdrukām
PIETIEK16.07.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts policija sākusi resorisko pārbaudi saistībā ar bijušā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieka Jura Juraša TV kameras priekšā vicinātajiem dokumentiem, kas viņa versijā ir kontu izdrukas, kuras liecinot par maksājumiem Nacionālās apvienības pārstāvjiem.
Jurašs šos dokumentus ir tikai pavicinājis TV kameras priekšā un nav publiskojis, taču saskaņā ar viņa versiju tās esot bijušā maksātnespējas administratora Aigara Lūša konta izdrukas, kas liecinot par iespaidīgiem naudas pārskaitījumiem redzamiem Nacionālās apvienības pārstāvjiem.
Saskaņā ar Juraša apgalvojumiem apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK priekšsēdētājam Raivim Dzintaram, „iespējams”, esot pārskaitīti vairāk nekā 100 000 eiro, bet apvienības valdes loceklim Imantam Parādniekam un viņa sievai – vairāk nekā 500 000 eiro.
Savu nevēlēšanos publiskot šos dokumentus Jurašs ir skaidrojis ar „personu datu aizsardzības nolūkiem”, jo izdrukās esot redzami arī citu fizisku personu un uzņēmumu dati. To, kāpēc šādus datus nav iespējams aizklāt, Jurašs nav spējis vai vēlējies izskaidrot.
Jurašs apgalvo, ka šīs izdrukas esot nodevis nezināmām „tiesībsargāšanas iestādēm”, taču pēc visa spriežot, arī viņam pašam nāksies sniegt skaidrojumus – un jau pavisam konkrētai „tiesībsargāšanas iestādei”.
Pēc skaļajiem Juraša paziņojumiem un sekojušās atteikšanās publiskot viņa TV kameras priekšā vicinātos dokumentus Pietiek pārstāvis vērsās Valsts policijā, aicinot „noskaidrot, vai tiešām J. Jurašs savā rīcībā ir ieguvis fizisku personu konfidenciālus datus un vai šajā datu nonākšanā J. Juraša valdījumā un viņa rīcībā ar šiem datiem nav noziedzīga nodarījuma pazīmju, par ko paredzēta atbildība LR Krimināllikumā”.
Tagad Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldē, pamatojoties uz likumu “Par policiju” 14.1 panta 1.daļas 1.punktu, šā gada 29.jūnijā, ir sākusi šo ziņu resorisko pārbaudi, cita starpā pieprasot paskaidrojumus arī no paša Juraša. Par šīs pārbaudes iznākumu Pietiek informēs.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
