Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kamēr Rīgas domes priekšsēdētāja Nila Ušakova solītā pārbaude par Rīgas satiksmes „glābējzvanu” sistēmu, kas dod iespēju bez maksas un bez soda izmantot šī pašvaldības uzņēmuma autostāvvietas, vēl nav devusi nekādus redzamus rezultātus, Valsts policijā pēc Pietiek iesnieguma saņemšanas par šo pašu tēmu sākta resoriskā pārbaude.

Saskaņā ar iesniegumu „par personu prettiesisku izvairīšanos no soda nomaksas par savu automašīnu novietošanu RP SIA Rīgas satiksme maksas autostāvvietās” Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Krimināpolicijas pārvaldē saskaņā ar likumu par policiju sākta resoriskā pārbaude, Pietiek oficiāli informēja pārvaldes 3. nodaļas priekšnieks Jevgēnijs Novopašins.

Pietiek jau vairākas dienas ir publicējis portāla rīcībā nonākušos datus no Rīgas satiksmes informācijas sistēmas, kuri uzskatāmi parāda, kā gadījumos, kad automašīnai uzlikts bloķētājs, bet soda naudu maksāt negribas, „glābējzvanu” Rīgas satiksmes vadības pārstāvjiem, pēc visa spriežot, izmantojuši daudzi desmiti, domājams, pat simti cilvēku, kuru vidū ir gan Rīgas satiksmes vadības pārstāvji, gan viņu ģimenes locekļi, gan uzņēmuma ierindas darbinieki un to radinieki, gan Rīgas domes Satiksmes departamenta darbinieki.

Šajos gadījumos, kā rāda noplūdušie dati, bloķētāji automašīnām noņemti, soda naudas no „īpašajiem iedzīvotājiem” nav iekasētas, savukārt datu sistēmā fiksēti visdažādākie attaisnojumi: visbiežāk minēts, ka pēkšņi sabojājies stāvvietu dators, taču tāpat bieži vien izrādījies, ka automašīnas īpašniekam it kā ir abonements vai arī viņš it kā samaksājis ar īsziņu.

Tikmēr Rīgas satiksmes vadība, arī saņemot jau divus oficiālus iesniegumus ar virkni jautājumu, joprojām klusē. Turklāt, netieši apliecinot versiju, ka „glābējzvanu” sistēma iedibināta ar uzņēmuma vadības atbalstu, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens (attēlā) pretēji iepriekšējiem publiskajiem apgalvojumiem joprojām nav spējis nosaukt kādu pārbaudi, kas būtu veikta Rīgas satiksmē saistībā ar uzņēmuma noplūdušās informācijas atklātajiem faktiem, kā arī šādas pārbaudes rezultātus.

Bemhens publiski bija apgalvojis, ka „visi gadījumi, par kuriem ir informācija, ka netiek maksāts par automašīnas novietošanu maksas stāvvietā, tiek izvērtēti”. Taču SIA Rīgas satiksme valdes priekšsēdētājs jau vairāk nekā nedēļu nav spējis atbildēt ne uz jautājumu, kur un kā sabiedrība var iepazīties ar šīs izvērtēšanas rezultātiem, ne pat uz jautājumu, kur un kā sabiedrība var iepazīties ar izvērtēšanas metodiku un kas un kad to ir apstiprinājis.

Vienīgais, ko šai sakarā ir atbildējis Bemhens, ir: "Konkrētu gadījumu izvērtēšanu, kad automašīnai tiek noņemta riteņu bloķēšanas iekārta un netiek iekasēta pēcapmaksa, veic autostāvvietu kontrolieris, vadošais darbu rīkotājs un Apsaimniekošanas nodaļas vadītājs." Tāpat Bemhens nav spējis pamatot pat Rīgas satiksmes preses sekretāra apgalvojumu, ka „neviena no kontrolēm līdz šim nav konstatējusi būtiskus pārkāpumus Rīgas satiksmes darbībā”: pagaidām viņš nav varējis nosaukt ne it kā notikušo kontroļu norises laikus, apjomus, izpētes objektus, ne arī to, kur un kā sabiedrība var iepazīties ar šo kontroļu rezultātiem.

Bemhens joprojām nav arī spējis atbildēt uz jautājumiem saistībā ar iepriekš izteikto publisko apgalvojumu, ka, „izpētot potenciālos riskus, Rīgas satiksme jau šā gada vasarā sākusi darbu pie sodu apmaksas sistēmas maiņas autostāvvietās”, - Rīgas satiksmes vadība nevar nosaukt ne šīs it kā notikušās izpētes laikus, apjomus, izpētes objektus, izpētes veicējus, ne arī to, kur un kā sabiedrība var iepazīties ar šīs izpētes rezultātiem. Vienīgā atbilde bija: "Potenciālie riski ir analizēti RP SIA Rīgas satiksme risku politikas ietvaros. Šie riski ir apspriesti un analizēti arī dažādās Rīgas domes struktūrās..."

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...