Politikā man kopā ar Pavļutu pie siles tikt neizdevās, tagad izmēģināšu „dzimumu līdztiesības” tēmu
Baiba Rubesa11.09.2022.
Komentāri (0)
"Dzimumu līdztiesība?! Mums taču ar to viss kārtībā!" ir biežākā reakcija, kad par to uzsāku sarunu kādā darba vai saviesīgā pasākumā. Jā, iespējams uz pasaules vai pat Eiropas fona neizskatāmies slikti, tomēr dati un iedzīvotāju sajūtas liecina, ka līdz ideālam vēl esam tālu.
Nule veiktais "Novatore Baltijas dzimumu līdztiesības barometrs 2022" liecina, ka 93% Latvijas iedzīvotāju dzimumu līdztiesību uzskata par svarīgu vērtību, tomēr, novērtējot reālo situāciju, tikai puse atzīst, ka tāda patiesi pastāv. Ar dzimumu diskrimināciju ievērojami biežāk sastopas sievietes - ja nevienlīdzīgu attieksmi ir izjutis vien katrs trešais vīrietis, tad ar to sastapušās trīs no četrām aptaujātajām sievietēm.
Galvenokārt līdztiesības problēmas pastāv darba vidē un ģimenes dzīvē. Arī man bieži un neticīgi jautā, vai esmu izjutusi līdztiesības trūkumu vadošās pozīcijās. Diemžēl jā, gan atalgojuma ziņā, gan ar izvēlēto valodu, kas bijusi aizvainojoša vai pat degradējoša, liekot noprast, ka sievietes vieta ir personālvadība vai mārketings, nevis augstākie amati uzņēmumā.
Kāpēc par to uztraukties? Tāpēc, ka tam ir tieša ietekme uz sabiedrības labklājību, dzīves kvalitāti un valsts ekonomiskajiem rādītājiem. Dažādi pasaules pētījumi liecina, ka sieviešu iekļaušana uzņēmumu valdēs un padomēs palielina biznesa ienesīgumu pat līdz 25%, kā arī veicina inovāciju ieviešanu un produktivitātes pieaugumu. Kā tas iespējams? Sievietēm nereti ir atšķirīgas prasmes, redzējums par riskiem, biznesa ietekmi uz sabiedrību vai emocionālo klimatu darba vietā.
Citādais skatījums uz procesiem ļauj pieņemt izsvērtākus lēmumus un sekmīgāk attīstīt biznesu. Tā rezultātā iegūst gan bizness, gan valsts ekonomika, gan sabiedrība kopumā tajā skaitā vīrieši, pensionāri un bērni. Starptautiskās darba organizācijas aplēses liecina, ka līdz 2025. gadam, par ceturto daļu samazinot dzimumu plaisu darba tirgū, pasaules IKP pieaugtu par 5,3 triljoniem ASV dolāru. Vai tad mēs to nevēlamies?
Diemžēl sievietes ir lielākās bezalgas aprūpes sniedzējas sabiedrībā, un no tā cieš gan pašas sievietes, jo tas nākotnē atsauksies uz viņu pensiju apmēru un dzīves kvalitāti vecumdienās, gan ekonomika, jo šo sieviešu potenciāls un zināšanas nav līdz galam izmantotas. Mūsu pētījums liecina, ka stereotipi par dzimumu lomām sabiedrībā joprojām ir dzīvi un tas negatīvi ietekmē iespēju un vēlmi kāpt pa karjeras kāpnēm. Trešdaļa sabiedrības uzskata, ka sievietes galvenā loma ir rūpēties par mājokli un ģimeni, kamēr vīrietim ir jābūt galvenajam naudas pelnītājam ģimenē. Savukārt piektā daļa aptaujāto uzskata, ka augstākās vadības pozīcijas ir vairāk piemērotas vīrietim, nekā sievietei, lai gan vērtējot savas tiešās priekšnieces - sievietes, atzīst, ka viņas ir tikpat spēcīgas vadītājas kā vīrieši.
Pēc daudzus gadus ilgušām diskusijām un strīdiem Eiropas Savienība beidzot pieņēma tiesību aktus, ka lielo un biržās kotēto uzņēmumu valdēs ir jābūt vismaz 40% sieviešu. Vēlāk šāds noteikums attieksies arī uz vidējiem uzņēmumiem. Kā liecina Lursoft informācija "Top 500" Latvijas uzņēmumos tikai 20% valdes locekļu ir sievietes, tas nozīmē, ka situācija nemaz nav tik spīdoša, kā mums dažubrīd gribētos domāt. Turklāt nelīdzēs tikai izmaiņas likumos, ir jāmainās arī mums pašiem un mūsu domāšanai, un, visticamāk, tas ir vēl būtiskāk. Ir jāiedrošina sievietes ieņemt vadošus amatus, jāveicina viņu izglītošanās un tas jādara gan darbavietās, gan katram savā ģimenē.
Tieši šī iemesla dēļ esam dibinājušas uzņēmumu "Novatore", lai atbalstītu sievietes vadošos amatos un tās, kuras vēl ir tikai karjeras ceļā. Zināšanas, tīklošanās iespējas, pieredzes apmaiņa ir tas, kas mūsu sievietēm ir vajadzīgs un tieši tāpēc šīs iespējas sniegsim arī "Novatore Impact Summit" tepat Rīgā jau septembrī.