Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lai gan “Jaunās Vienotības” (JV) vadoši pārstāvji (izņemot Jāni Reiru) ir ilgstoši izlikušies, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) struktūrās notiekošais uz viņiem nekādi neattiecas, jāparaugās uz finanšu ministru politisko piederību pēdējo padsmit gadu laikā, lai saprastu – valsts spēja iekasēt tai pienākošos nodokļus un nodrošināt godīgu uzņēmējdarbības vidi ir bijusi un joprojām ir JV politiskā atbildība.

Taču tā vietā, lai godīgi runātu par šiem jautājumiem un sniegtu sabiedrībai atbildes, ko tad viņš kā valdības vadītājs un “Jaunās Vienotības” kā partiju apvienības priekšsēdētājs (partijas “Vienotība” priekšsēdētājs ir tagadējais finanšu ministrs Arvils Ašeradens) īsti domā par VID notiekošo un vai plāno kaut ko uzsākt, lai šo jomu sakārtotu, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ar sava preses sekretāra starpniecību par šo tēmu faktiski atļāvās paņirgāties.

“Neatkarīgā” pirms dažām nedēļām - 7. februārī - atsaucoties uz savu lasītāju aptauju, kurā 88% aptaujāto norādīja, ka neatbalsta VID ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes palikšanu amatā, nosūtīja K. Kariņam oficiālu vēstuli. Mēs premjeru lūdzām, pirmkārt, paust savu viedokli, vai bija pietiekams pamats atjaunot I. Jaunzemi amatā, un, otrkārt - cik viņam kā politiskai amatpersonai ir saistošs mūsu lasītāju visai kategoriskais viedoklis par to.

Kā zināms, iemesli, kādēļ jaunais JV finanšu ministrs A. Ašeradens pieņēma iepriekšējam JV finanšu ministram J. Reiram pretēju lēmumu un nolēma atjaunot I. Jaunzemi amatā, līdz šim nav izskaidroti nedz sabiedrībai, nedz arī koalīcijas partneriem. Ir bijusi tikai formāla atsaukšanās uz Finanšu ministrijas disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas atzinumu, motivāciju sīkāk nepaskaidrojot.

Savukārt pēc jaunākā skandāla VID, kurā atstādinātā VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes izmeklētāja Inita Lūre apsūdz dienesta vadību, tostarp I. Jaunzemi, kriminālprocesuālu darbību nelikumīgā pasūtīšanā pret publicistu Lato Lapsu, polittehnologu Jurģi Liepnieku un viņu ģimenes locekļiem, “Neatkarīgā” K. Kariņam ar S. Sabajeva starpniecību nosūtīja vēl dažus jautājumus. Un, proti:

Vai Jūs zināt par atklātībā nākušo atstādinātās VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes (NMPP) izmeklētājas Initas Lūres informāciju par spiedienu no VID augstāko amatpersonu puses “atrast jebko”, lai uzsāktu kriminālvajāšanu pret konkrētām personām (Lato Lapsu un Jurģi Liepnieku) un viņu radiniekiem?

Vai Jūs plānojat šo jaunāko skandālu VID pārrunāt ar finanšu ministru Arvilu Ašeradenu?

Vai šis gadījums nevarētu kalpot par iemeslu, lai finanšu ministrs tomēr vēlreiz pārskatītu savu iepriekšējo lēmumu par VID direktores Ievas Jaunzemes atstāšanu viņas esošajā amatā?

Vai Jūs saskatāt “Jaunās Vienotības” politisko atbildību, kuras cilvēki pēdējos padsmit gadus pārsvarā ir ieņēmuši finanšu ministru amatus, par to, ka situācija VID tā arī nav uzlabojusies, bet nāk gaismā aizvien jauni un jauni skandāli un kriminālprocesi?

Vai, jūsuprāt, nav nepieciešams būtiski reformēt un pārstrukturēt, pārskatīt VID funkcijas un iestādes direktora atbildību, lai beidzot tiktu galā ar šīm problēmām? Vai Jūs finanšu ministru rosināsiet to darīt?

Piektdien, 24. februārī mēs ar premjera preses sekretāra Sandra Sabajeva starpniecību saņēmām šādu “izsmeļošu” atbildi uz mūsu 7. februāra oficiālajā vēstulē uzdotajiem jautājumiem par to, vai, pēc premjera domām, bija pietiekams pamats atjaunot I. Jaunzemi amatā un vai viņam šķiet saistošs mūsu lasītāju kategoriski negatīvais viedoklis pret to: “Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors ir valsts civildienesta ierēdnis, kura darbība tiek pārraudzīta likumā noteiktajā kārtībā.”

Uz jaunākajiem ar S. Sabajeva starpniecību uzdotajiem jautājumiem mēs nekādu atbildi neesam saņēmuši.

Vadošu JV amatpersonu izvairīšanās publiski apspriest VID notiekošo, protams, nav nekāds jaunums. Vēl pirms mēneša intervijā “Neatkarīgajai” JV Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis apgalvoja, ka VID vadītājas piemērotības amatam jautājums pat JV valdē neesot apspriests, vienlaikus gan uzsverot, ja atklāsies vēl kāds skandāls, tas būšot “pēdējais piliens”.

Taču, ja paanalizējam finanšu ministru kā par jomu tieši politiski atbildīgo amatpersonu sarakstu, mēs redzam, ka JV vai tās iepriekšējo inkarnāciju (“Vienotība”, “Jaunais laiks”) pārstāvji to ir ieņēmuši kopš 2009. gada ar starpposmu no 2016. gada februāra līdz 2019. gada janvārim, kad finanšu ministre bija Dana Reizniece-Ozola no Zaļo un zemnieku savienības.

Un tas nozīmē, ka nedz burtiski endēmiskā korupcija muitā, nedz skandāli par VID kā “pasūtījuma galdu” biznesa konkurentu vai vienkārši nevēlamu personu “aizvākšanai no skatuves”, nedz t.s. ēnu ekonomikas turēšanās 20-30% apjomā no IKP (kas, pēc Rīgas Ekonomikas augstskolas aprēķiniem, 2021. gadā nozīmēja vairāk nekā 2,7 miljardus eiro zaudētajos nodokļu ieņēmumos!) tos pašus padsmit gadus nav tikai kaut kādu “tumšo spēku” vai “oligarhu” atbildība.

Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...