Politiskās spēles un biznesa intereses pāri cilvēku dzīvībām: kāpēc es izstājos no partijas “Latvijas attīstībai”
Māris Mičerevskis, Rīgas domes deputāts05.11.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ejot politikā, es neloloju lielas cerības, ka viss būs godīgi un labi. Taču es arī negaidīju, ka var būt tik totāla savu interešu stādīšana augstāk par valsts un tautas interesēm. Sevišķi šajā Covid 19 izraisītās krīzes laikā.
Politiskās spēles un biznesa intereses pāri cilvēku dzīvībām. Man tas nav pieņemami. Tas arī man lika izšķirties par šo grūto lēmumu. Esmu nolēmis izstāties no partijas Latvijas attīstībai, jo nevaru un negribu būt sastāvdaļa organizācijai, kas jebkurā brīdī domā tikai par politiskajām spēlēm, intrigām un privātu interešu bīdīšanu.
Jā, partijā ir ļoti daudzi labi un dedzīgi godīgi biedri, kuri partijā iestājās līdzīgi kā es, ideālu vadīti. Taču jau gadiem ilgi šie cilvēki tiek vazāti aiz deguna, un aiz šķietamajiem kopīgi izraudzītajiem ideāliem tiek maskētas biznesa intereses. Šie ideālisti, godīgie partijas biedri tiek izmantoti tikai kā izkārtne uzņēmumam, lai to varētu saukt par partiju.
Par šo soli – izstāties no partijas – es domāju jau kādu laiku, tāpēc vairs nekandidēju uz partijas valdi, kurā biju vairākus gadus. Un šajos gados es sapratu, ka caur valdi nekas nav panākams. Šodien, redzot, ka krīzes laikā partijas Attīstībai/Par valdes locekļi un partijas ietekmīgākie cilvēki nāk klajā ar viena cilvēka rakstītu paziņojumu, lai aizstāvētu neveiksmīgi strādājošu ministri, pretī ietirgojot papildu ietekmi šim vienam cilvēkam, esmu pieņēmis lēmumu, ka nevaru vairs būt šādas organizācijas biedrs.
Izstājoties no partijas Latvijas attīstībai, es joprojām palieku Rīgas domes deputāts, lai turētu vēlētājiem dotos solījumus. Es turpinu atbalstīt Rīgas mēru Mārtiņu Staķi, kuram es uzticos. Un man ir īpaši svarīgi, lai tiktu īstenoti mūsu kopīgie plāni, lai mainītu Rīgu uz labo pusi, nevis, lai izmantotu Rīgu tam, lai atsevišķi cilvēki uz mūsu pilsētas rēķina varētu iedzīvoties.
Es saprotu, ka politika ir darbs komandā un bieži nepieciešams izdarīt kompromisus. Taču šiem kompromisiem kopīgajam darbam, par kuru visi tik daudz runā, ir jābūt tautas, pilsētas un valsts labā, nevis atsevišķu partijai pietuvinātu cilvēku labā. Ar savu soli es aicinu arī cilvēkus citās partijās vairāk darboties pēc savas sirdsapziņas, nevis pakļauties atsevišķu ietekmīgu kardinālu politiskajām spēlēm.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
