Iesaki rakstu: 
Runājot par koloniālismu un tā briesmīgajām sekām, īpaši mēdz uzsvērt situācijas, kad kolonizējamie, iegūstot savā kontrolē koloniālās pārvaldes instrumentus, sāk uzvesties vēl pretīgāk nekā paši kolonizētāji.
Vēsturiski visbiežāk tas ir novērots tajās Āfrikas kontinenta valstīs, kuras dekolonizācijas procesā ir kļuvušas vēl nabadzīgākas un saviem iedzīvotājiem naidīgākas nekā iepriekšējā periodā, kad pār tām valdīja koloniālās administrācijas.
Kāpēc tā notika? Tāpēc, ka valsts izzagšanas un noplicināšanas instrumenti iesakņojas un veido savus koruptīvos tīklus. Ja tie vienreiz ir radīti, tad tie nekur ātri nepazudīs. Tie kā mantojums var mainīt saimniekus, un šie “jaunsaimnieki” parasti ir vēl infantilāki, zaglīgāki, nežēlīgāki un alkatīgāki.
Skatoties, kas notiek “progresīvajā” Rīgā, ir patiesi jāpriecājas, ka 90. gadu sākumā pilnībā tika likvidēta un dekonstruēta LPSR Valsts drošības komiteja (VDK). Tas bija briesmīgs spēks, un šajā ziņā Dievs Latviju ir sargājis, ka staķu, ķiršu, levrenču veidīgie nekad pēkšņi nenonāks pozīcijā, kas viņiem ļautu kontrolēt kaut ko tik destruktīvu, sabiedrību iznīcinošu un parazītisku kā VDK.
Runājot par koruptīvo tīklveida struktūru mantojumu, rīdziniekiem “gaišā” atmiņā vēl ir ļoti bagātīgi finansētā arodbiedrība LABA, kas aktīvi iesaistījās visos Saskaņas pasākumos. LABA vistiešākajā veidā ir uzskatāma par resursus izsūcošu parazītisku struktūru, kas nepazūd, bet iegūst arvien jaunus īpašniekus. Šis mafiozais subprodukts, kas sevi joprojām dēvē par arodbiedrību un it kā pārstāv darba cilvēku intereses, patiesībā ir naudu pārpumpējoša struktūra.
Arodbiedrības dāsnā finansējuma avots bija Rīgas satiksme un Rīgas namu pārvaldnieks (RNP). Tā bija visu Rīgas iedzīvotāju nauda, kas tika samaksāta nodokļu, biļešu un apsaimniekošanas maksas veidā. Bet pēc tam nauda tika aizpludināta dažiem izredzētajiem, kas kontrolēja šo struktūru, un tiem, kas visu šo “bodīti” piesedza.
Runa ir par vairākiem miljoniem gadā, tāpēc kontrolēt un piesegt šo procesu bija bezgala izdevīgi. Taču jāatzīst, ka vēlīnajā Nila Ušakova “valdīšanas” periodā LABA cieta “īssavienojumā”. Astoņkāja aktivitātes piebremzējās, taču pati struktūra nekur nepazuda – tā vēl joprojām ir te un strīdas ar Rīgas satiksmi un RNP par vairākiem miljoniem, kas it kā tai pienākas, un pacietīgi gaida jaunos virsuzraugus, kas sapratīs, cik tā var būt izdevīga.
Pēdējās aktivitātes Rīgas domē ļauj domāt, ka LABA beidzot ir sagaidījusi jaunu, amorālu, shēmošanā ieinteresētu saimnieku. Šķiet, ka tas ir neviens cits kā Vilnis Ķirsis (attēlā), par kura aizdomīgajām aktivitātēm šobrīd aktīvu interesi izrāda Latvijas drošības iestādes. Tieši šī cilvēka alkatība, sapņi par ietekmi un bagātību ir nepieciešamais īpašību kopums, lai iekļautos LABA parazītu kompānijā.
Iespējams, ka Viļņa senais sapnis par lielo naudu, kas beidzot sāks plūst caur LABA izgudroto shēmu viņa un viņa sabiedroto kabatās, sāks piepildīties. Tas ir sapnis par to, kā divos lielākajos galvaspilsētas uzņēmumos koncentrēto rīdzinieku naudu pārvērst par privātu un viegli izšeptējamu mantu.
Iekasētie miljoni ar it kā darbinieku interesēs noslēgtu līgumu palīdzību pārceļo no šiem uzņēmumiem uz arodbiedrību. Bet pēc tam nauda ar fiktīvu līgumu palīdzību tālāk pazūd, kur vien tas jaunajiem kungiem ir vajadzīgs. Principā jau ļoti progresīva shēma, kā bagātos Rīgas uzņēmumus it kā darbinieku interesēs atbrīvot no “liekās” naudas.
Šīs no jauna atdzimušās shēmas savienojošais posms ir kādas pakalpīgas “trauksmes cēlājas” ziņojums, kas V. Ķirsim, Mārtiņam Staķim un Mārim Knokam vismaz uz laiku ir palīdzējis no Satiksmes departamenta vadītāja amata atstādināt Vitāliju Reinbahu.
Rīgas Domes Satiksmes departamenta pasažieru pārvadājumu pārvaldes priekšniece un “trauksmes cēlēja” Jeļena Gaile ir LABA valdes priekšsēdētāja Raimonda Gaiļa laulātā dzīvesbiedre. Savukārt pats R. Gailis arodbiedrības shēmas radīšanas gadā (2013.) tika ievēlēts Rīgas domē no Saskaņas.
Izskatās, ka Rīgas domē šī kļūst jau par jaunu shēmu, kā atbrīvoties no nevēlamiem cilvēkiem – nevis tiesiskā ceļā, bet caur ieinteresētu personu trauksmes ziņojumiem. Piemēram, N. Ušakovs izgāzās, mēģinot tiesiskā ceļā izēst no Satiksmes departamenta vadītāja amata V. Reinbahu. Tagad būtībā tikpat negodīgu motīvu vadīti cilvēki izmēģina jau citu shēmu.
Interesanti, ka mūsu varonīgās trauksmes cēlājas dzīves gājums pēdējo divpadsmit gadu laikā tā vai citādāk ir bijis saistīts ar arodbiedrību LABA. 2009. gadā viņa bija LABA juridiskā departamenta vadītāja un jau 2010. gadā kļuva par Rīgas satiksmes Arodbiedrību koordinācijas centra padomes locekli, kur viņas nākamais vīrs jau bija valdes loceklis. Šai pašā gadā viņa kļūst arī par Satiksmes departamenta pasažieru pārvadājumu pārvaldes juriskonsulti. Šajā gadā it kā nekas nenotiek, bet no arodbiedrības tiek izpumpēti pirmie 370 tūkstoši eiro.
Tad nāk rimti darba gadi darbaļaužu labā, līdz shēma sāk strādāt ar lielāku jaudu un naudu. No 2014. gada līdz 2016. gadam par LABA naudu tiek izremontēts Jeļenas Gailes dzīvoklis. Savukārt R. Gailis Arodbiedrības koordinācijas centra vārdā caur savas māsas vadīto SIA slēdz līgumu par 380 tūkstošiem, lai iegādātos zemi, kas noformēta uz viņa klases biedra ģimenes locekļiem, bet iepriekš piederējusi viņa ģimenei.
2017. gadā Arodbiedrības koordinācijas centra finanšu līdzekļi 170 tūkstošu apmērā ar trešo personu starpniecību tiek izmantoti nekustamā īpašuma iegādei Spānijā. 2019. gads ir brīnišķīgs gads Jeļenas un Raimonda Gaiļu ģimenei – pasaulē nāk viņu meita, un viņi pavada neaizmirstamu bērnu kopšanas atvaļinājumu Spānijas villā.
2020. gadā Jeļena atsāk darbu pēc bērnu kopšanas atvaļinājuma Satiksmes departamenta pasažieru pārvadājumu pārvaldes priekšnieces amatā. Un tad pienāk 2021. gads, kad sākotnēji viss ir labi, bet tad kā pērkons no zilām debesīm R. Gailis tiek saukts pie kriminālatbildības par LABA mantas izšķērdēšanu lielā apmērā.
Jeļenai kaut kas jādara, lai glābtu situāciju. No kaut kā jau ir jādzīvo, jo izdevumi ir gana lieli! Atkal būs bērnu kopšanas atvaļinājums, ko nemaz gribās pavadīt tepat Latvijā, kur klimats nav tik saulains kā Spānijā. Piedāvātais risinājums nāk V. Ķirša un M. Knoka personā – tiek sacerēts Rīgas domes vadoņiem noderīgs trauksmes cēlāja ziņojums. Labs sākums savstarpēji izdevīgai sadarbībai.
Tas būtībā ir neliels fragments, kā veco shēmu darboņi saostās ar jauno, kā saka Māris Mičerevskis, “naivo Rīgu”, bet naivums neizslēdz alkatību, un to vajadzētu atcerēties.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
