Iesaki rakstu: 
Sazvērestības teoriju virpinātājiem gards kumosiņš. Jaunākā intriga īsajā versijā būtu šāda: "Attīstībai/Par!" kombinatori palaida tautās likumprojektu par 40 miljonu izmaksāšanu draudzīgām biedrībām, lai piesegtu pa tam lāgam tautās palaisto Dzīvesbiedru likumprojektu, kurš savukārt ir bijis piesegums Satversmes 110. panta apiešanai laulības institūta graušanai, bet patiesībā tas viss ir bijis piesegums operācijai "VIRSIS".
Tātad – kas tas VIRSIS tāds ir, vai vispār eksistē? Atbilde: jā, ir sācis savu dzīves ceļu ar ieņemšanu valdībā, šobrīd pārvietojas uz Saeimu, kur caur grozījumiem Valsts informācijas sistēmu likumā sāks viršoties 31. oktobrī. Citēju atbildīgo ministriju (VARAM): "Lai pilnveidotu valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldību, plānots ieviest Valsts informācijas resursu, sistēmu un sadarbspējas informācijas sistēmu (VIRSIS)." Tātad disfunkcionālo datu bāzu sistēma tiks pilnveidota ar vēl vienu sistēmu caur jaunas virsbūves uzstutēšanu, kā savulaik speckontroļ nad specnadzorom. Tas novērsīšot dublēšanos un samazināšot drukātas informācijas apriti valsts pārvaldē.
Sapratāt? Nesapratāt? Paskaidrošu. VIRSIS būs sistēma, kurā tiks dublēta visu sistēmu informācija, un tā novērsīs sistēmās esošās informācijas dublēšanos. Apburoši! Kas gan var būt loģiskāks par šo!
Nē, te nav runa par datu bāzu savienošanu un koordinēšanu. Piedevām pats piedāvātais tiesību akts neparedz itin nekādu atbildību par pašu proponēto "informācijas dublēšanos", vienkārši pasludina to kā komunisma uzvaras neizbēgamību.
Atgādināšu: tāda sīkuma dēļ, lai vienā vietā varētu redzēt datus gan no Iedzīvotāju reģistra, gan par nomaksāto sociālo nodokli, Veselības ministrija prasīja dažus miljonus, bet reālā dzīvē tas izrādījās par īsu. Šeit ir runa par visu valsts īpašumā esošo informāciju, un tam steidzami tūlīt un uzreiz pietikšot ar 172 000 eiro.
Kā tas var būt? Tādēļ, ka viss šis virsisms savukārt atkal ir piesegums turpmākai Valsts kases iztīrīšanai līdzekļu nopietnai apgūšanai. Galvenā ziņa ir šī: "Līdz ar VIRSIS tiks pilnveidota arī informācijas aprite par valsts informācijas sistēmu darbībai nepieciešamajiem tehnoloģiskajiem resursiem un pakalpojumiem."
Tātad VIRSIS savāks pie sevis visu informāciju par valsts vajadzībām IT tehnoloģijas jomā (tulkojumā: atņemsim gardāko funkciju – datoru sistēmu iepirkšanu un IT izstrādi – visiem citiem un turpmāk to iejūtīgi uzraudzīsim). Un tad vairs nebūs runa par kādiem tūkstotīšiem, bet gan par desmitiem un desmitiem miljoniņu.
Neliela atkāpe ilustrācijai. Kas var būt jaukāks par celtniecības tāmēm? Atbilde: jaukumu otrajā vietā būs ostas akvatorijas smilšu izcelšanas tāmes. Jo celtniecībai beigu beigās jābeidzas ar to, ka vismaz kaut kas ir uzcelts, bet smiltis no ūdens apakšas ir jāsmeļ tālabad, ka tur notiek aizsērēšana, un beigu beigās būs jāsmeļ atkal. Pirmajā vietā, iepretim smilšu sūkšanai, ir valsts sistēmas apkopjošais IT bizness (tulkojumā: kases iztīrīšana bez jelkādām sekām).
Atcerēsimies kaut vai to pašu "E-veselības" epopeju, kurā bija apgūti miljoni, bet nekas nestrādāja, un Veselības ministrija bija spiesta sākt visu no jauna. Neviens, itin neviens no IT naudiņu apguvējiem nekādi no tā nav cietis.
Lai turpmāk neļautu katrai ministrijai pašai šiverēt pa šo medus podu, "informācijas apriti par valsts informācijas sistēmu darbībai nepieciešamajiem tehnoloģiskajiem resursiem" savāks Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).
Tas tad arī ir reālais operācijas "VIRSIS" uzdevums, šobrīd noformēts pieticīgā mērogā, un to prātīgi iekārtotā sociālu paģiru laikā stumj vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, "Attīstībai/Par!" jēgturis Pūces kungs, turpmākais IT sistēmu virsvirsis.
Pārpublicēts no www.aprinkis.lv
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
