Iesaki rakstu: 
Tieslietu ministram Aigaram Štokenbergam ar premjera rezolūciju līdz ceturtdienai uzdots sniegt informāciju saistībā ar Ventspils naftas lielākā īpašnieka Vitol sūdzībām par Latvijas kuģniecību.
Ar premjera Valda Dombrovska (Vienotība) rezolūciju tieslietu ministram Štokenbergam (Vienotība) līdz 25.novembrim uzdots sniegt informāciju saistībā ar a/s Ventspils nafta lielākā īpašnieka Vitol iesniegumu par grūtībām pārvaldīt a/s Latvijas kuģniecība (LK) un Vitol draudiem sākt starptautisko tiesvedību ar Latviju, pieprasot atlīdzību vismaz 130 miljonu dolāru apmērā.
Kā Pietiek apstiprināja tieslietu ministrs, ar premjeru panākta vienošanās, ka rezolūcija prasītā informācija tiks sniegta līdz ceturtdienai. To, vai Dombrovska prasītā informācija jau apkopota un kādi ir secinājumi, Štokenbergs otrdien nekomentēja.
Nekādas citas darbības saistībā ar Vitol sūdzībām par LK pārvaldi un premjeram jau novembra sākumā nosūtīto vēstuli, kurā Vitol informē par tiesvedības risku, pagaidām nav veiktas. Oficiāli premjers gaida tieslietu ministra atbildi, lai lemtu, kā rīkoties tālāk.
Savukārt neoficiāli izskan, ka Dombrovkis jautājumā par LK nonācis starp diviem dzirnakmeņiem – Vitol un koalīcijas partneres, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) „krusttēvu” Ventspils mēru Aivaru Lembergu, ar kura interesēm noturēt pozīcijas LK saistīta Vitol vēršanās Latvijas un starptautiskajās institūcijās un draudi par miljonus vērtas tiesvedības uzsākšanu pret Latviju.
Kā Pietiek informēja Dombrovska preses pārstāve Līga Krapāne, ar premjera rezolūciju Štokenbergam uzdots iesniegt apkopojumu par Uzņēmumu reģistra (UR) praksi akcionāru sapulces sasaukšanā, īpaši norādot, kā UR pārliecinās – ir vai nav pamats akcionāru sapulces sasaukšanai. Tāpat Štokenbergam premjers jāinformē par apkopojumu par tiesu nolēmumiem, ja tādi ir, saistībā ar UR lēmumiem un rīcību akcionāru sapulces sasaukšanā. Premjers no Tieslietu ministrijas gaida arī viedokli, vai, ņemot vērā līdzšinējo praksi, normatīvajos aktos nepieciešami kādi materiālo vai procesuālo tiesību normu uzlabojumi attiecībā uz akcionāru tiesībām piedalīties sabiedrības pārvaldē (dalība akcionāru sapulcē un no tā izrietošā iespēja tieši vai netieši kontrolēt arī akciju sabiedrības vadību).
Pietiek jau rakstīja: Šveicē registrētā Vitol vēstulē Dombrovskim uzsver, ka pārkāpts Latvijas un Šveices investīciju aizsardzības līgums, un, pamatojoties uz to, norāda, ka gatavojas pieprasīt no Latvijas atlīdzību 130 miljonu ASV dolāru apmērā. Vēstulē premjeram arī uzvērts, ka Vitol pieprasītās atlīdzības summa varētu pieaugt līdz pat 300 miljoniem ASV dolāru.
Vitol norāda, ka 2006.gada oktobrī, izsolē no valsts iegādājoties 34,75% VN akciju, Vitol pilnībā piederošā Kiprā reģistrētā meitas sabiedrība Euromin Holdings veikusi būtisku ieguldījumu Latvijas ekonomikā. Vitol savu ietekmi VN palielinājusi līdz 49,5% VN akciju. LK ir VN koncerna uzņēmums, un VN pieder nepilni 50% LK.
Vitol vēstules nosūtīja arī Pasaules Bankas Starptautisko investīciju strīdu izlemšanas centram, Eiropas Savienības (ES) Ekonomikas un monetāro lietu komisāram, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai, Latvijas Bankai un Finanšu un kapitāla tirgus komisijai.
Vienlaikus VN vārdā Vitol vērsās arī ar iesniegumu prokuratūrā par kriminālprocesa uzsākšanu pret LK amatpersonām, paužot aizdomas, ka veikta virkne no ekonomiskā viedokļa apšaubāmu darījumu, ar kuriem, iespējams, no LK aizplūduši miljoni. Prokuratūra iesniegumu nosūtīja Ekonomikas policijai.
VN un Vitol vēršanās gan prokuratūrā, gan pie premjera faktiski vērtējama kā atklāts kara pieteikums Lembergam un viņa kontrolētajiem spēkiem. Tas tā ir, jo vara pār LK padomi (vada ekspremjers Māris Gailis) un valdi ir ar Lembergu saistītu personu rokās. Savukārt VN un Vitol kā lielākajam LK īpašniekam jau kopš gada sākuma neizdodas ne sasaukt akcionāru sapulci, ne veikt izmaiņas uzņēmuma padomē un valdē.
Kārtējā LK akcionāru ārkārtas sapulce paredzēta 17.decembrī – pagaidām nav skaidrs, vai tajā Vitol izdosies īstenot savas kā lielākās LK īpašnieces intereses, nomainot pašlaik Lemberga kontrolē esošo LK padomi.
Seko mums 
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
