Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Veiklu darboņu dēļ, kuri mēģina izkrāpt Eiropas Savienības struktūrfondus un kuriem arī izdodas piemānīt struktūrfondu dalītāju uzraugus, Latvijas valstij var nākties Eiropas Komisijai atmaksāt visu uzņēmējdarbības atbalstam piešķirto Eiropas finansējumu, ne tikai tās summas, kuras krāpnieki noblēdījuši. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA) gluži kā detektīviem jāpēta, ko ar Eiropas piešķirto naudu dara uzņēmēji. Negodīgas metodes fondu ieguvē izmanto pat pazīstami uzņēmēji, ne tikai krāpnieki. Par pārkāpumiem Eiropas struktūrfondu izkrāpšanā stāsta Raimonds Aleksejenko, LIAA Struktūrfondu programmu vadības nodaļas vadītājs.

Veiklu darboņu dēļ, kuri mēģina izkrāpt Eiropas Savienības struktūrfondus un arī izdodas piemānīt struktūrfondu dalītāju uzraugus, Latvijas valstij var nākties Eiropas Komisijai (EK) atmaksāt visu uzņēmējdarbības atbalstam piešķirto Eiropas finansējumu, ne tikai tās summas, kuras krāpnieki noblēdījuši. Latvijas investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA) gluži kā detektīviem jāpēta, ko ar Eiropas piešķirto naudu dara uzņēmēji. Negodīgas metodes fondu ieguvē izmanto pat pazīstami uzņēmēji, ne tikai krāpnieki. Par pārkāpumiem Eiropas struktūrfondu izkrāpšanā stāsta Raimonds Aleksejenko, LIAA Struktūrfondu programmu vadības nodaļas vadītājs.

Kā jūs atklājat negodīgos struktūrfondu tīkotājus?’

Vislielākās aizdomas mums rada tā dēvētie profesionālie projektu pieteicēji, kuri piesakās gandrīz visās programmās, tikai piemeklē, kā savu projektu pārrakstīt tā, lai atbilstu programmai. Ja tā ir programma īpaši atbalstāmajiem reģioniem, tad viņi piemeklē, kurš reģions saņem vislielāko punktu skaitu, un tad mēģina to realizēt tur.

Kuri ir uzņēmēju iekārotākie novadi un pagasti programmai par uzņēmējdarbības atbalstu īpaši atbalstāmajos reģionos?

Īpaši populāri ir Viļaka, Varakļāni un vēl daži pagasti Latgalē. Pie Rīgas tuvākais ir Kalnciems, tieši tādēļ, ka tuvu Rīgai.

Ja visus pieteiktos projektus īstenotu, tad tur būtu izveidojušies īsti rūpnieciskie centri...

Tur būtu jābūt vairāku desmitu procentu uzņēmējdarbības intensitātes pieaugumam un vairākas reizes jāsamazinās bezdarba rādītājiem.

Bet realitātē tur nekā nav...

Iepriekšējā plānošanas periodā tika pieļauta kļūda, ka iekārtas drīkst pārvietot. Tajā brīdī, kad iekārtas drīkst pārvietot, jebkuri centieni attīstīt reģionu līdzinās nullei. Oficiālais konsultantu arguments bija ļoti loģisks. Ja ir urbjmašīna, kas urbj artēziskos urbumus, tad kādēļ nedrīkst urbt arī blakus pagastā? Tajā brīdī viltīgi uzdots jautājums Ekonomikas ministrijai izauga lielā viltībā - ja jau reiz drīkst pārvietot, un ne jau tikai urbjmašīnu vai mobilo šķeldotāju, tad taču visu var pārvietot. Bet atļauja pārvietot padara neiespējamu auditu. Lai kur mēs ierastos, viņi vienmēr varēs samelot, ka tagad strādā citā pagastā, un mēs vairs nevaram to kontrolēt.

Tā nonācām tur, kur nonācām. Kombuļu lāzeršovs bija viens no spilgtākajiem piemēriem. Turklāt mēs neko nevaram padarīt, jo formāli visas prasības ir izpildītas un mēs nedrīkstam nemaksāt. Līdz ar to ir jautājums, vai programma ir precīzi uzrakstīta. Mēs jau paši redzam, ka tad, kad ierodamies iepriekš pieteiktā pārbaudē, tur arī viss notiek – ir sadzīti cilvēki, kuri kaut ko dara, iekārtas rūc un it kā viss ir kārtībā. Bet mēs taisām arī negaidītās pārbaudes, kur tas farss vairs neiet cauri. Ierodoties vienā pieteiktajā pārbaudē, mēs konstatējām, ka tur ir pilnīgi sterila vide, pilnīgi skaidrs, ka tā ir butaforiska malkas skaldīšana. Ja normāli skalda malku, tad ir izbraukāts ar mašīnām, dzird kaut kādu skaņu. Bet tur izrādījās, ka mežā aiz angāra ir nolikts mobils elektrības ģenerators, kurš uz pārbaudes brīdi darbina iekārtu. Un to mums it kā bija jāpieņem kā superražotni. Šajā gadījumā mēs nekādu naudu neizmaksājām.

Taču bīstamākie ir tie gadījumi, kad nauda jau samaksāta, kad viņiem izdevies jūs apmānīt.

Tur jau tā lieta. Mēs konstatējam, ka iekārtas ir, uzņēmums strādā un atbilstoši līgumam mums ir jāmaksā. Tad, kad izrādās, ka patiesībā tā ir fikcija, tā nauda faktiski jau ir zaudēta vai arī mums ir jāmēģina attiesāt, lai gan tas ne vienmēr ir iespējams. Ja uzņēmums pats atzīstas, ka ir nepareizs fondu izlietojums un ir gatavs naudu atmaksāt, un tādi gadījumi ir, nav iemesla runāt par krāpniecību, bet gan par nepareizu fonda izlietojumu.

Bet ļoti bieži ir gadījumi, kad ir izmaksu sadārdzinājums vai nopirkta lietota tehnika. It kā projektā rakstīts, ka iekārta ir pilnīgi jauna un ES ražota, bet nezin kāpēc uz ātruma kārbas rakstīts „ražots PSRS”. Kad pārmet, viņš saka, ka ir piečakarēts, jo mēs esam drusku losīši, mēs ticam viņiem un mūs piemāna. Tad mēs vēršamies policijā. Bet policija paziņo, ka vēlas strādāt ar perspektīvām lietām, jo šajos gadījumos ir skaidri redzams, ka vainīgie no atbildības aizies ar saviem meliem, līdz ar to policijai šādām lietām nav resursu.

Ļoti bieži pirms naudas pārskaitīšanas uzņēmums iekārtu ir nopircis un sola, ka strādās. Līdz ar to viņš nav identificējams kā krāpnieks. Viņš nopērk, piemēram, gateri un saka, ka zāģēs malku. Mēs jautājam – kāpēc tad nezāģē jau tagad, viņš saka – pagaidi, es tikko nopirku. Tad, ja viņš arī nesāk zāģēt, viņš atkal var taisnoties, ka tirgus ir nosvārstījies, un ko jūs man tagad padarīsiet? Piemēram, ir betona maisītājs, kurā nekad nekas nenotiks, bet spainis betona ir sajaukts. Formāli prasības ir izpildītas, jo nevar teikt, ka viņš neražo betonu. Spaini taču ir sajaucis! Vai arī - gateris ir nopirkts, baļķa gals ir iebāzts iekšā, malas nozāģētas. Kā mēs varam teikt, ka zāģēšana nenotiek?!

Viņi, šķiet, savu biznesa plānu rēķina šādi: iekārtas pēc piecu gadu uzraudzības drīkst pārdot, un tad, ja tās nav lietotas, cena ir augstāka nekā pa izmantotām. Tomēr, lai būtu peļņa, iekārtas ir jāpērk par mākslīgi paaugstinātu cenu.

Tad, ja nauda jau ir samaksāta, valstij tā jāatmaksā atpakaļ Eiropas Komisijai? Varbūt labāk izlikties, ka to neredzam, tad krāpnieku dēļ vismaz nebūtu jātērē budžeta līdzekļi?

Uzņēmēji tā arī jautā – kāpēc jūs mums piesienaties, jūs taču paši tūlīt dabūsiet maksāt. Bet mūs auditē EK. Ja mēs nevaram EK auditam pierādīt, ka mūsu sistēma spēj izķert blēžus, tad EK izpratnē tā ir sistēmiska kļūda un jāmaksā atpakaļ ir pilnīgi viss finansējums. Un tie vairs nav tūkstoši, bet gan visi 360 miljoni. Tādēļ mēs pret šiem krāpniekiem arī sniedzam prasības tiesā.

Cik prasību jau iesniegts?

Par visām es nedrīkstu stāstīt, jo tur vēl nav pierādīts, ka notikusi krāpšana. Bet dažus spilgtākos varu atgādināt. Viens ir benzīntanks Vidzemē, kur projekta pieteikumā bija plānots izveidot kempingu un Eiropas fondu naudu piešķīra pievedceļu izbūvei, bet mēs konstatējām, ka pievedceļš ved uz benzīntanku. Projekta pieteicējs atzina, ka līdzekļi izlietoti citam mērķim un piekrita atmaksāt, pāris maksājumus veica, bet tad pazuda.

Otrs ir projekts Meža pasaule, kur tika sākta uzņēmējdarbība, pēc gada mēs braucām kontrolē, un viss bija aizslēgts. Iekārtas, par laimi, vēl atrodas uz vietas, bet ar īpašnieku nav iespējams sakontaktēties.

Mums ir vairāk nekā tūkstotis projektu, tādēļ visus uzmanīt ikdienā ir neiespējami. Pēc noteikumiem, mums ir jāpārbauda reizi piecos gados. Ja ir jelkādi signāli, ka kaut kas nenotiek, tad braucam ātrāk.

Trešais gadījums ir Gaisa sporta sertifikācijas centrs, kur programma jau ir beigusies, kas nozīmē, ka nauda jāatmaksā atpakaļ Eiropai bez iespējas šo finansējumu izmantot citiem mērķiem. Iepriekšējā periodā bija īpaša programma laboratoriju izveidei, lai uzņēmumi varētu veidot pētniecības, testēšanas laboratorijas. Tur bija mazs projektu skaits, bet finansējums bija pieejams pat līdz 1,5 miljoniem latu. Piemēram, šajā programmā finansējumu saņēma a/s Grindeks. Viens no šiem projektiem bija Gaisa sporta sertifikācijas centrs, kur bija paredzēts izveidot laboratoriju, lai trenētu un sertificētu izpletņlēcējus. Projekts noslēdzās 2008.gadā, tika izmaksāta visa nauda, bet 2009.gada pārskatā bija redzams, ka saimnieciskā darbība nenotiek. Projekta veicēju pirmā reakcija bija klasiska – publiskajā telpā parādījās pārmetumi, ka LIAA nekorekti uzvedas, bet sarunu rezultātā mums tomēr izdevās panākt vienošanos. Projekta realizētājs piekrita, ka sertifikācijas pakalpojumi netiek sniegti, un lūdza atļauju pārcelt šo centru uz Siguldu.

Bet kādēļ LIAA nepamanīja, ka projekts ir blēdīgs?

Projektā bija paredzēts izveidot vēja tuneli, kas ir līdzīgs tam, kas ir uzstādīts Šanhajā. Fiziski tur tika izveidota līdzīga lieta, bet tas nebija recirkulārs, tātad - ar jumtu, bet vaļējs vēja tunelis. Mūsu darbinieki tika maldināti, tāpēc arī ir kriminālprocess. Tad, kad mums nodod gateri vai metālapstrādes ražotni, to pieņemt brauc ierēdņi, nevis speciālisti. Tā kā grāmatvedībā – pieņem 12 krēslus, uz krēsliem ir uzlīmes, un ierēdņi staigā un skatās, tie ir 12 krēsli vai nav. Šādu sistēmu Ekonomikas ministrija veidoja tīši, lai palīdzētu uzņēmumiem apgūt struktūrfondus. Ja katrā projektā, katrā gaterī tiktu nolīgts eksperts, kas skatītos, vai tas gateris strādā, izietu nevis no godprātības principa, bet apgriezti, tad visos projektos būtu nepieciešams audits. Uzņēmēju organizācijas pret to iebilda un teica, ka kopējā noskaņa ir godīga. Ja ir krāpšana, tad ar to jānodarbojas izziņas iestādēm, policijai. Mūsu ierēdņi jau nevar būt eksperti gan par gateriem, gan gaisa tuneļiem. Gaisa sporta sertifikācijas centrs augustā nodeva projektu, „uzpūta” arī cilvēku gaisā.

Taču vēlāk noskaidrojās, ka šim tunelim bija jābūt nevis tādam kā Siguldā, kur gaisu pūš no apakšas, bet iekšā ir jāveido noslēgta gaisa telpa, viens un tas pats siltais gaiss arī mīnus grādos cirkulē uz riņķi. Līdz ar to ēkai ir vajadzīgs jumts, un konstrukcija ar jumtu ir reizes 20 dārgāka nekā Siguldas vēja tunelis. Jelgavas tuneli ziemā nevar lietot, jo tam nav jumta. LIAA uzstāja, lai saved tuneli kārtībā, lai to var lietot. Šis ir 2006.gada projekts un tas nozīmē, ka 2011.gadā uzraudzība beidzas, pēc tam to var tirgot un darīt ar to, ko vien vēlas. LIAA pēdējā gadā nevarēja izlikties, ka neko neredz. Es domāju, ka tur trīs miljonu vietā ir ieguldīti 200 tūkstoši.

Esmu dzirdējusi, ka jūs vēja tuneli neļaujat pārvietot uz Siguldu, kur viņi sola atpelnīt visu Eiropas naudu ar izklaides pasākumiem.

LIAA tam nevar piekrist, jo tajā programmā nebija paredzēts finansējums izklaides pasākumiem, bet tieši laboratorijām. Turklāt biznesa pieteikumā viņi rakstīja, ka ekonomiskā krīze viņus nevar skart, jo sertificēt paredzēts ārzemniekus. Latvijā šis biznesa plāns izčib uzreiz, jo jūs nevarat pateikt, ka Latvijā trīs miljonu investīcijas atpelnīsiet, sertificējot Latvijas izpletņlēcējus, jo visi Latvijas izpletņlēcēji kopā vairāk par 20 tūkstošiem gadā nesamaksās.

Pārvest uz Siguldu un ierīkot izklaides vietu mēs nevaram atļaut, jo tas neatbilst programmai. Projekta mērķis ir laboratorija. Iedomājieties, ka Grindekam neiet pētniecība un viņi tajā laboratorijas telpā ierīko sporta zāli, un saka, redz, laboratorija mums neiet, bet te grib spēlēt basketbolu. Tas neiet cauri, jo naudas plūsma tiek nodrošināta ar citiem ieņēmumiem, nevis laboratorijas pakalpojumiem. Eiropas Komisija jau ir pateikusi, ka būs problēmas LIAA par kontroli, bet nauda jāatmaksā.

Šie projekti ir tiesā. Bet cik garš ir aizdomīgo saraksts?

Tādu projektu, kas raisa aizdomas, ir vairāki desmiti. Piemēram, projekts, kur betona ražotne ir aizvesta uz Baltkrieviju. Mēs ieradāmies rūpnīcā, un rūpnīcas vienkārši nav. Viņi saka, ka rūpnīca ir Baltkrievijā, bet to jau mēs nevaram pārbaudīt. Mēs nevaram braukāt pa visu pasauli un meklēt, kur ir aizvestas iekārtas. Viņi taisnojas, ka Latvijā ir krīze, bija iespēja aizvest uz Baltkrieviju un tur pelnīt. Mēs atkal neko nevaram padarīt, jo, ja mēs ar viņiem saleksimies, viņi tās iekārtas Baltkrievijā vispār nozags. Mēs ar viņiem draudzīgi koķetējam – čaļi, vediet atpakaļ, un viņi it kā piekrita.

Ir skaidrs, ka pie katra projekta valsts nevar piestiprināt sargu. Bet arī dažu krāpnieku dēļ mēs nevaram birokratizēt visu sistēmu, jo tas apgrūtinātu dzīvi uzņēmējiem. Mēs tagad ļoti detalizēti pētām gan tāmes, gan iepirkuma cenas. Iepriekš, ja Iepirkumu uzraudzības birojā neviens nepārsūdzēja, tad neko nevarējām iebilst. Tagad mums ir tiesības veikt cenas ekspertīzi, aptaujāt piegādātājus, lai noskaidrotu, kāda ir patiesā cena. Vēl viens, kas aizbaidīs nākamos krāpniekus, ir ciešā sadarbība ar policiju un Valsts ieņēmumu dienestu. Uzņēmumi, kuri mākslīgi sadārdzina iepirkuma cenas un tad mēģina pārmaksāto summu atgūt caur nelegāliem darījumiem, nonāk ļoti nopietnā tiesībsargājošo institūciju kontrolē. Tāpēc es nevienam uzņēmējam neieteiktu, pat ja konsultanti iesaka tomēr pamēģināt riskēt, jo var iekulties ļoti nopietnās nepatikšanās.

Visgrūtāk mākslīgu projekta sadārdzināšanu pieķert ir tad, ja pērk kaut kādu unikālu iekārtu. Par gateriem un tamlīdzīgiem viss ir skaidrs, ir ražotāji, kuri var nosaukt cenu. Bet, ja tas ir kaut kāds „industriālo performanču hiperbolīts”, tad tas daudz vieglāk izies cauri, nekā standarta iekārta. Tad pārmetums, kādēļ jūs nepiesaistījāt unikālus ekspertus, ir nepamatots. Jomā, kurā viņš saka, ka ir vienīgais pasaulē, kam to ekspertīzi prasīt? Viņam pašam?”

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...