Pretēji Straujumai ASV enerģētikas sekretārs nevieš optimismu par drīzu gāzes eksportu uz Eiropu
PIETIEK08.05.2014.
Komentāri (25)
Iesaki rakstu: 
Pretēji premjeres Laimdotas Straujumas (Vienotība) optimistiskajiem paziņojumiem par izdevīgāku ASV gāzes piegāžu iespējamību Latvijai jau pēc diviem gadiem, kas sekoja premjeres vizītei ASV, amerikāņu amatpersonu nesenie izteikumi par gāzes eksporta iespējām uz Eiropu nav tik cerīgi.
ASV enerģētikas sekretārs Ernests Monics (Valsts kancelejas fotogrāfijā redzams kopā ar Straujumu) mēnesi pirms tikšanās ar Latvijas premjeri izteicies, ka notikumi Ukrainā nemainīs ASV līdzšinējo politiku gāzes eksportam un tikai negribīgi pieļāvis, ka iespējams nākotnē lomu spēlēs arī kādi ģeopolitiski apsvērumi. Tas nozīmē ilgstošu procesu eksporta licences iegūšanai eksportam uz valstīm, ar kurām ASV nav noslēgts brīvās tirdzniecības līgums. Turklāt privātās kompānijas priekšroku dod eksportam uz Āzijas valstīm, kas par ASV gāzi gatavas maksāt vairāk un turpmākajiem gadiem jau rezervējušas ASV gāzes ieguves apjomus.
Straujuma un ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (Reformu partija, bet kandidēs no Vienotības) nesenās ASV vizītes laikā tikās gan ar ASV enerģētikas sekretāru Monicu, gan divu gāzes eksportā uz ASV ieinteresētu kompāniju pārstāvjiem. Runa ir par United LNG valdes priekšsēdētāju Stīvenu Peinu, kā arī kompānijas DLA-Piper group pārstāvjiem, ar kuriem "pārrunāti enerģētikas jautājumi". Tam sekoja Straujumas optimistiski paziņojumi Latvijas medijos par drīzu iespēju saņemt gāzes piegādes no ASV par cenām, kas būtiski zemākas par šobrīd Latvijas Gāzes piegādāto Krievijas Gazprom gāzi.
Tomēr vēl mēnesi pirms tikšanās ar Straujumu ASV enerģētikas sekretārs ziņu aģentūras Bloomberg rīkotā diskusijā 21. martā uz vairākkārt uzdotiem jautājumiem, vai situācija Ukrainā paātrinās ASV valdības plānus sākt gāzes eksportu uz Eiropu, atbildējis noliedzoši. Bloomberg interneta izdevums Bloomberg Businessweek atreferējis Monica izteikumus, ka šobrīd valdība izskata 24 licences gāzes eksportam uz valstīm, kurām nav brīvās tirdzniecības līguma ar ASV un šie pieteikumi "tiks izskatīti tāpat kā būtu skatīti, kad Krima vēl bija Ukrainas sastāvā". Tikai uzstājīgāk iztaujāts, ASV enerģētikas sekretārs pieļāvis, ka "varbūt turpmāk mēs piešķirsim kādu papildu nozīmi ģeopolitiskajam kritērijam".
Bloomberg atzīmē: pat, ja ASV valdība paātrinātu licencēšanu un "jau rīt" apmierinātu visus pieteikumus, katrs gāzes eksporta projekts ir privātu, miljonos mērāmu investīciju jautājums un kompānijas, kas izrādījušas vēlmi eksportēt gāzi uz Eiropu, to varētu uzsākt ne agrāk kā 2015. gada beigās vai pat 2018.-2019. gadā. Turklāt Āzijas valstis par ASV gāzi gatavas maksāt aptuveni 50% augstāku cenu, nekā Eiropa. Tāpat ASV gāzes piegādes Eiropai būtiski sadārdzināšot transportēšanas izdevumi, tādēļ cenas starpība starp ASV un Krievijas gāzi eiropiešiem gala rezultātā var būt centos, nevis dolāros mērāma, lēš Bloomberg.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
