Pretīgi. Latvija ir viena no zaļākajām valstīm ES, bet „Re:Baltica” mūs apmelo ar manipulatīviem datiem
Guntars Vītols29.05.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pretīgi. Latvija ir viena no zaļākajām valstīm ES, bet „Re:Baltica” mūs apmelo ar manipulatīviem datiem.
Sāksim ar to, kāpēc Latvija IR viena no viszaļākajām valstīm ES? Tāpēc, ka emisiju rādītāji uz cilvēku un kvadrātkilometru ir vieni no zemākajiem Eiropas Savienībā. 1.-2. vieta. Es par šo esmu licis sociālajos tīklos ar atsaucēm uz oficiāliem ticamiem avotiem. Fakts.
Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka spiediens uz ekosistēmu Latvijā ir niecīgs. Mazāks nekā citur. Varam dzīvot „zaļi” simtgades, un nekas sliktāk nepaliks. Arī mežu platības aug, neskatoties uz saimniecisko darbību un tamlīdzīgi.
Ko saka šie ručekas dezinformatori?
Pirmkārt, mēs esot 7. vietā pēc „klimata politikas” izpildes. Nu un? Kurš teica, ka tā mums aktuāla jebkurā aspektā. Īpaši patiesa zaļuma aspektā? Klimata politika ir tikai absurda ideoloģija, kas nesvarīga Latvijai un mūs „nezaļākus” nepadara. Kā bijām zaļi 100 gadus atpakaļ, tā esam. Ejiet dir$t.
Otrkārt, mums pārmetot smago metālu piesārņojumu, atkritumu pārstrādi un tamlīdzīgi. Tur mēs esot 22. vietā. Nav paskaidrots, kāpēc tik zemu. Izbrauciet no Rīgas un pamēģiniet atrast Kongo cienīgas kobalta rūpnīcas. Kur kūpina un gāž upēs šļuru rūpnieciskos apmēros. Ragozina meitenes apgalvo, ka tur esam bezmaz ES lejasdaļā. Kongo meklējumos.
Treškārt, ekosistēmu dzīvīgums. Tur mēs esot 8. vietā ES. Tomēr jau pietiekoši augstu, jo Latvija depopulējas un reģioni daudzviet aizaug. Paliekam mazāk, spiediens uz ekosistēmu no cilvēka un uz kvadrātkilometru mazinās. Neesmu gan skaitījis vaboles un puvekļus, aizaugušas slīkšņas gar ceļu reģionos redzu arvien vairāk. Tā laikam tā daudzveidība - drīz krokodili un tropu moskīti varbūt uzradīsies. Sakodīs Ragozinu, cerams.
Ceturtkārt, meži. Tur mums pārmet, ka esam zem Somijas, Zviedrijas, piemēram, bet tā tuvu topam ES [atkal rupjība], bet apskatieties tos mežus Zviedrijas un Somijas vidienē, nerunājot par ziemeļiem. Tur ir tundra, mikropriedītes, ko iestādīt puķpodā. Jā, daļa skaitās meži, un tos iekļauj aprēķinos, tikai malku un kokmateriālu viņi braši pērk no mums. Jo tikai mums viss ir īsti meži.
Tie indeksi, kurus izmanto ručekisti, lai mūs nomelnotu, ir tas, kas mūsdienās saucas dezinformācija. Steidzīgi jāapkaro!
Seko mums 
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.