Pretkorupcijas likuma „tēvs”: Kampars uzticēšanos var atgūt tikai, sevi sodot
PIETIEK14.04.2011.
Komentāri (18)
Iesaki rakstu: 
Ekonomikas ministrs Artis Kampars (Vienotība), nespējot sabiedrībai ticami izskaidrot pretrunas savā valsts amatpersonas deklarācijā, ir zaudējis politiķim tik svarīgo autoritāti un uzticēšanos, tādēļ viņa vienīgā iespēja to atgūt un pēc ilgākas pauzes, iespējams, atgriezties politiskajā virsotnē ir atkāpšanās no amata. Tā uzskata pretkorupcijas likuma „tēvs”, no politikas aizgājušais Jānis Lagzdiņš, kurš pats pirms dažiem gadiem iedragāja savu autoritāti, pa Saeimas logu rādot nepiedienīgu žestu it kā pie parlamenta sanākušajiem protestētājiem. „Visā pasaulē demokrātiskajās valstīs, Eiropā it īpaši, uzticība tiek atgūta, pašam sevi sodot, proti, atkāpjoties no amata. Un tikai tādējādi tā uzticība tiek atgūta,” Pietiek saka ekspolitiķis.
„Es varu dot savu politisko vērtējumu, juridisko vērtējumu es, jurists būdams, nevaru atļauties dot, jo manā rīcībā nav visas informācijas. Tā juridiskā puse kaut kā sakārtosies, bet attiecībā uz politisko atbildību gan Jaunajam laikam (JL), gan Vienotībai nu gan ir jābūt ļoti konsekventiem. Es ļoti ceru, ka likuma pārkāpumu Kampara darbībā nav, bet no politiskā viedokļa man ļoti būtu gribējies, lai ministrs rīkotos saskaņā ar tiem standartiem un prasībām, kuras ilgu laiku JL, būdams gan opozīcijā, gan iepriekšējās koalīcijās, izvirzīja citiem politiķiem. Proti, es būtu gribējis, lai Kampars uzņemas politisko atbildību. Man šķiet, ka šis bija tas brīdis, kad nopietni bija jādomā, vai Kamparam nebūtu jāatgriežas Saeimā un šis augstais amats jāatstāj.
Piemēram, Linda Mūrniece, atkāpdamās no iekšlietu ministres amata, manuprāt, kā politiķe, nākotnē raugoties, ir tikai ieguvusi. Tāpat kā Mūrniece arī Kampars ir pietiekami talantīgs un spējīgs, lai varētu savas kļūdas labot un arī nākotnē ieņemt atbildīgus amatus, protams, pēc pietiekami ilgas pauzes. Tas ir raksturīgi politiķiem visā Eiropā, ka viņi, ja vien tās kļūdas nav bijušas neglābjami smagas, var atgriezties gan amatos, gan vadošos politiskos posteņos.
Tā ir sagadījies, ka Kampara kungam vairākkārt ir bijušas problemātiskas situācijas un viņa autoritāte ir diemžēl mazinājusies, un pēdējais gadījums no politiskā viedokļa ir tāds, kas neļaus ekonomikas ministram vēl ilgu laiku atjaunot savu autoritāti, un tas nodara lielu ļaunumu JL. Es, protams, saprotu tos loģiskos politiskos iemeslus, kādēļ JL šādi rīkojas, nepiekrītot, ka Kamparam jāaiziet, un tie galvenokārt ir divi: pirmkārt, JL, manuprāt, būtu grūti atrast Kamparam atbilstošu aizvietotāju, un, otrkārt, varētu būt problemātiska ātra jauna ekonomikas ministra iecelšana, zinot tās peripetijas koalīcijā saistībā ar Zaļo un zemnieku savienības pretenzijām uz Ekonomikas ministriju un vēlmi pārdalīt ietekmes sfēras.
Kampara vislielākais zaudējums no šīs situācijas ir autoritātes un uzticības zaudējums, kas ministriem un deputātiem ir ļoti nepieciešama. Tādēļ jau visā pasaulē demokrātiskajās valstīs, Eiropā it īpaši, uzticība tiek atgūta, pašam sevi sodot, proti, atkāpjoties no amata. Un tikai tādējādi tā uzticība tiek atgūta. Ģirts Valdis Kristovskis tam ir piemērs – viņš savulaik ir atkāpies no ministra amata un pēc ilgāka laika atkal ir augstos amatos.”
Seko mums 
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
