Pretojas Latvijas Bankas padomes locekļu algu ierobežošanai

Iesaki rakstu:

Vienojošais posms, caur kuru varētu būt notikusi pozīciju saskaņošana starp politisko vadību un LB, ir LB prezidenta Ilmāra Rimšēviča padomnieks un LB juridiskās pārvaldes vadītājs Edvards Kušners, kurš vienlaikus ir arī premjera Valda Dombrovska (Vienotība) ārštata padomnieks valsts pārvaldes jautājumos un regulāri uzturas valdības ēkā. Kušners šā gada 15. februārī piedalījās Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas sēdē, kad tā sprieda par progresu tiesnešu un LB atalgojuma sistēmas sakārtošanā. Apakškomisijas sēdes protokolā Kušners pieteikts nevis kā premjera Dombrovska padomnieks, bet kā LB pārstāvis.

Tikmēr tagad jau  bijusī Dombrovska preses sekretāre Līga Krapāne trešdien Pietiek apgalvoja, ka premjeram nav notikusi komunikācija ar LB par tās iekļaušanu vienotajā atalgojuma sistēmā. Premjers šajā jautājumā arī ņemot vērā starptautisko aizdevēju pausto noraidošo attieksmi pret LB iekļaušanu vienotajā atalgojuma sistēmā. Eiropas Komisijas (EK) pārstāves Elenas Floresas 2009. gada novembra atbildes vēstulē Finanšu ministrijas valsts sekretāram Mārtiņam Bičevskim, kas ir Pietiek rīcībā, uzsvērts, ka atalgojuma jautājumam jāpaliek LB padomes kompetencē un valsts mēģinājumi šajā jautājumā iejaukties var novest pie pārkāpuma procedūras uzsākšanas no EK puses.

Bankas padomes sastāvā saskaņā ar likumu Par Latvijas Banku ir astoņi cilvēki: bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, viņa vietnieks Andris Ruselis un seši padomes locekļi – Leonīds Gricenko, Vita Pilsuma, Zoja Razmusa, Arvils Sautiņš, Aivars Skopiņš un Valentīna Zeile. LB padomes locekļi mēnesī saņem algu virs četriem tūkstošiem latu, savukārt LB vadība aptuveni sešus tūkstošus latu. Kā rāda LB padomes locekļu Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtās valsts amatpersonas deklarācijas par 2010. gadu, Rimšēvičs pērn algā saņēmis 80 205 latus, Ruselis - 69 661 latu, Gricenko - 54 121 latu, Pilsuma - 53 975 latus, Sautiņš - 54 250 latus, Skopiņš - 53 993 latus, Zeile - 54 686 latus, bet Razmusa stājās amatā tikai šā gada februārī.

Floresa norāda, ka EK novērtē Latvijas valdības centienus sakārtot algu jautājumu valsts pārvaldē, ieviešot vienoto atalgojuma sistēmu. Vienlaikus EK uzsver, ka FKTK un LB ir tādas funkcijas un pienākumi, kas prasa augstu neatkarības pakāpi no valdības. Līdz ar to, lai arī algām šajās divās institūcijā būtu jābūt adekvātām valsts ekonomiskajai situācijai, svarīgi saglabāt LB un FKTK finansiālo autonomiju. „Jautājumiem, kas saistīti ar LB un FKTK aparātu, tai skaitā algām, jāpaliek šo institūciju ekskluzīvā kompetencē,” norādīts vēstulē, kas ir Pietiek rīcībā. EK uzskata, ka atalgojuma jautājums LB jānosaka bankas padomei. „Likums, kas šo atbildību nodotu valstij, pārkāptu LB finansiālo neatkarību un tādā veidā arī [EK dibināšanas] līguma 108. pantu. Šāda situācija var novest pie pārkāpuma procedūras uzsākšanas no EK puses,” brīdināts vēstulē, aicinot Latvijas valdību izvairīties no šādiem likuma grozījumiem. EK Dibināšana līguma 108. pants, uz ko ietverta atsauce vēstulē, garantē Eiropas Savienības dalībvalstu centrālo banku neatkarību.

Pietiek jau rakstīja, ka finanšu ministrs Vilks faktiski ieslēdzis atpakaļgaitu decembrī jau konceptuāli izlemtajā jautājumā par LB iekļaušanu vienotajā atalgojuma sistēmā. Noteikts, ka FM līdz 1. jūnijam Saeimā jāiesniedz attiecīgs likumprojekts, bet Vilks Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai šonedēļ iesniedza priekšlikumu šo datumu pārcelt uz 1. septembri, kas mazina cerības, ka jau ar 2012. gada 1. janvāri uz LB attieksies tie paši atalgojuma ierobežojumi, kādi uz citām valsts un pašvaldību iestādēm, tostarp arī FKTK. Informēti avoti valdībā un Saeimā Pietiek norādījuši – tā ir apzināta „gumijas stiepšana, cerot, ka jautājumu izdosies noņemt pavisam”. Neoficiāli tiek pieļauts, ka vienošanās panākta LB vadības, finanšu ministra un premjera līmenī.

Pirms vairākiem mēnešiem, pagājušā gada decembrī faktiski jau bija panākts politiskais atbalsts LB iekļaušanai vienotajā atalgojuma sistēmā, bet jautājuma izlemšana, likumā ierakstot pārejas noteikumus, tika atlikta, lai dotu laiku šo risinājumu saskaņot gan ar pašu LB, gan ar Eiropas Centrālo banku. Tieši šī iemesla dēļ likuma pārejas noteikumos ietvēra 2011. gada 1. jūniju kā termiņu, kad FM izstrādātajiem likuma grozījumiem jānonāk Saeimā. Avoti FM norāda, ka saskaņošana ar ECB netiks uzsākta, kamēr nav panākta vienošanās ar LB par konkrētu likuma redakciju.

Informēti avoti Pietiek norādījuši, ka reāli pa šiem četriem mēnešiem nekas nav paveikts, lai gan likumprojekta izstrāde tādu laiku neprasot. „Tur tehniski nav ko izstrādāt – jāņem par pamatu tā pati shēma, kāda ir attiecībā uz FKTK. Tehniski viss ir izstrādāts, vajag tikai zaļo gaismu no augšas, bet Vilks marinē, kas nozīmē, ka uz nākamā gada 1. janvāri Latvijas Banka vienotajā sistēmā vēl nebūs,” Pietiek norāda zinošs avots.

Seko mums