Prettiesiski rīkojušos ierēdņu sodīšana Zatleru pašlaik neinteresē
L. Lapsa10.01.2011.
Komentāri (13)
Iesaki rakstu: 
Pašreizējā likumdošana ļauj ierēdņiem, kuri ignorējuši likumā noteikto pienākumu atbildēt uz iedzīvotāju iesniegumiem, izsprukt no pat niecīgākā soda arī tad, kad likumpārkāpumu atzinusi tiesa. Taču Valsts prezidents Valdis Zatlers nedomā, ka likumdošanā kaut ko vajadzētu mainīt, - katrā gadījumā nekādu plānu šajā jomā viņam neesot.
Kā jau ziņots, administratīvā rajona tiesa šogad atzina ar prettiesisku Valsts prezidenta kancelejas rīcību, nesniedzot atbildes uz vairākiem jautājumiem saistībā ar kancelejas tēriņiem, tostarp izdevumiem Zatlera deju stundām, kancelejas darbinieku valodas apmācībām, galda un ģērbšanās kultūras uzlabošanai.
Taču neviens ierēdnis par savu prettiesisko rīcību sodu nesaņēma: kā izrietēja no kancelejas vadītāja Edgara Rinkēviča paskaidrojuma, Darba likuma 90. panta trešā daļa nosaka, ka piezīme vai rājiens izsakāms ne vēlāk kā viena mēneša laikā no pārkāpuma atklāšanas dienas, bet ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas. Tāpēc arī viņam nekas cits neesot atlicis kā „ar Valsts prezidenta kancelejas darbiniekiem veikt pārrunas”.
Šis Zatlera kancelejas vadītāja skaidrojums faktiski nozīmē, ka Latvijā nevar tikt sodīts neviens valsts iestāžu darbinieks, kura rīcības prettiesiskumu ar savu spriedumu atzinusi administratīvā tiesa: parasti no brīža, kad iesniegums par ierēdņa rīcības prettiesiskumu tiek nodots tiesā, līdz spriedumam paiet vismaz pusotrs gads.
Sākotnēji Zatlers no savas kancelejas darbinieku prettiesiskās rīcības vērtējuma norobežojās un to komentēt atteicās, nevēloties atbildēt arī uz jautājumu, kā viņš kā Valsts prezidents rūpējas, lai Valsts prezidenta kanceleja ievērotu likumdošanas normas attiecībā uz iedzīvotāju iesniegumiem un tiesībām saņemt informāciju.
Pēc šīs sākotnējās izvairīšanās Pietiek Zatleram uzdeva vēl virkni jautājumu – vai, viņaprāt, Valsts prezidenta kancelejas amatpersonas par prettiesisku rīcību šādā situācijā nav sodāmas, vai šāda likumdošanas situācija viņam šķiet normāla, kādas vēl amatpersonas, viņaprāt, par prettiesisku rīcību nav sodāmas un kādus konkrētus soļus viņš spers, lai mainītu likumdošanas situāciju šajā jomā.
Taču Zatlers arī ne uz vienu no šiem jautājumiem atbildēt nevēlējās, savukārt no Rinkēviča sniegtās atbildes izriet, ka prezidentu pilnībā apmierina pašreizējā situācija un „Valsts prezidenta likumdošanas iniciatīva attiecībā uz Darba likuma regulējumu šobrīd netiek plānota”.
„Jānorāda, ka Latvijas Republikas normatīvajos aktos, ievērojot prettiesiskas rīcības raksturu, paredzēti dažādi juridiskās atbildības veidi, kā kriminālatbildība, civiltiesiskā atbildība, administratīvā atbildība, disciplināratbildība. Katrs gadījums izvērtējams individuāli, izvērtējot konkrētās situācijas atbilstību normatīvajos aktos nostiprinātajiem konkrētās atbildības veidam paredzētajiem piemērošanas priekšnoteikumiem,” skanēja Zatlera kancelejas vadītāja atbilde.
Seko mums 
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
