Prezidenta Bērziņa padomnieks Ronis kopā ar Šķēli dodas uz Minsku
L. Lapsa14.10.2014.
Komentāri (39)
Iesaki rakstu: 
Otrdienas pēcpusdienā Valsts prezidenta Andra Bērziņa padomnieks Aivis Ronis kopā ar kādreizējo politiķi Andri Šķēli ieradās lidostā Rīga, un pēc tam abi kopā bija redzami arī, dodoties uz iekāpšanu lidmašīnā uz Minsku. Pietiek no neoficiāliem avotiem zināms, ka Šķēle sava biznesa interesēs izmanto Roņa amatpersonas statusu, taču abu kontakti ciešāki kļuvuši tieši pēdējā laikā, kad tiek runāts par līdzšinējā prezidenta kancelejas vadītāja Gundara Daudzes atgriešanos Saeimas priekšsēdētāja postenī un iespējamu Roņa nonākšanu līdzšinējā Daudzes amatā.
"Par laika apstākļiem, par investīcijām. Atvainojiet, ļaujiet man atgriezties pie sarunām," tik izcili nerunīgs bija Valsts prezidenta padomnieks un bijušais satiksmes ministrs Ronis, kad Pietiek viņam apjautājās - par ko tad viņš īsti, sēžot biznesa lounge zonā, tik aizrautīgi pārspriež ar Šķēli. Savukārt no Šķēles neizdevās saņemt pat tik lakonisku atbildi.
Lai gan Ronis, kā šķita, vēlējās radīt iespaidu, ka ar Šķēli saticies nejauši, viņi abi plecu pie pleca devās uz iekāpšanu reisā uz Minsku. Kā pēc tam noskaidroja Pietiek, abi kopā ieradušies jau lidostā, kur arī kopā pavadījuši nepilnu stundu, kas bija jāgaida līdz lidojumam uz Baltkrievijas galvaspilsētu.
Vieni Pietiek avoti otrdien izteica versiju, ka Ronis ar Šķēli satuvinājušies tieši pēdējā laikā un īpaša tuvība viņu starpā radusies pēc tam, kad sākušās runas par pašreizējā prezidenta Bērziņa kancelejas vadītāja Daudzes iespējamu kandidēšanu uz Saeimas priekšsēdētāja posteni, ko Solvita Āboltiņa 12. Saeimā vairs pat necer ieņemt.
Taču šī versija neizskaidro abu kopīgu došanos uz Minsku, un cits avots prezidenta kancelejā Pietiek atklāja, ka Šķēle izmantojot Roņa kā bijušā satiksmes ministra un diplomāta, tagad Valsts prezidenta padomnieka statusu, lai raitāk ritētu biznesa sarunas Minskā par atsevišķu ekspremjeram piederošu aktīvu pārdošanu baltkrieviem.
"Tādā valstī kā Baltkrievija nevienas biznesa sarunas nav iedomājamas bez valsts amatpersonu klātbūtnes, Pietiek skaidroja par Šķēles biznesa sarunām informēts avots. Jāpiebilst, ka Ronis, būdams satiksmes ministrs, iedibināja ciešus kontaktus ar Baltkrievijas politisko un saimniecisko eliti.
Interesanti, ka Ronis uz Minsku devās Valsts prezidenta padomnieka statusā, - brauciens notiek Roņa darba laikā, un Bērziņa preses pārstāve Līga Krapāne Pietiek apliecināja, ka Ronis nekādā atvaļinājumā neesot devies. Kādā sakarā viņš lidostā redzams, dodoties uz Minsku kopā ar Šķēli, - tas, pēc prezidenta preses pārstāves ieskata, esot prasāms pašam Ronim.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.