Prezidenta kanceleja cenšas vismaz līdz Levita inaugurācijas pasākumam neatklāt ielūgto sarakstu
PIETIEK03.07.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Prognozējot sabiedrības sašutumu un neizpratni saistībā ar virknes ielūgto izvēles kritērijiem, Valsts prezidenta kanceleja, kas ir Egila Levita inaugurācijas pasākuma oficiālā rīkotāja un ielūgumu izsūtītāja, cenšas vismaz līdz pasākumam neatklāt ielūgto sarakstu.
Līdz šim saistībā ar 8. jūlijā paredzēto inaugurācijas pasākumu lielāko sabiedrības rezonansi radījis jaunā valsts prezidenta un viņa padomnieku pieņemtais lēmums izsūtīt tikai vienai personai domātus ielūgumus, nepieļaujot iespēju ielūgtajam uz pasākumu ierasties kopā ar dzīvesbiedru.
Šāda lēmuma pamatojums ir nedaudz pretrunīgs – Levits, kas sevi jau izziņojis kā visu Latvijas iedzīvotāju prezidentu, vēloties, lai būtu iespējams pasākuma norises vietā – Latvijas Nacionālajā bibliotēkā satilpināt maksimāli plašu visdažādāko jomu pārstāvju loku.
Taču, kā liecina Pietiek rīcībā esošā neoficiālā informācija, daudz plašāku neizpratni, visticamākais, radīs ielūgto personu saraksts, kad tas nonāks atklātībā. Līdz ar vairākām smagos noziegumos apsūdzētām un aizdomās turētām personām tajā iekļauti arī sabiedrībā ļoti pretrunīgi vērtēti cilvēki.
Apzinoties gaidāmo reakciju, gan pašreizējā prezidenta kanceleja, gan nākamā valsts prezidenta „komanda” cenšas vismaz līdz inaugurācijas pasākumam ielūgto sarakstu neatklāt. Pēc Pietiek rīcībā esošām ziņām, šāds stingrs uzstādījums saņemts arī no paša nākamā valsts vadītāja.
Pašlaik Valsts prezidenta kancelejai jau ir nosūtīts oficiāls informācijas pieprasījums, taču tai ir visas iespējas pieprasīto informāciju sniegt divu nedēļu laikā. Līdzšinējā prezidenta preses sekeretāre Kristīne Kļaveniece ir apstiprinājusi tikai to, ka ielūgto saraksta pieprasījums ir saņemts, bet Raimonda Vējoņa kancelejas vadītājs Arnis Salnājs, kurš tai jau „sarūpējis” apmēram divus desmitus administratīvo tiesvedību saistībā ar informācijas slēpšanu, klusē arī šoreiz.
Savukārt Levita nākamā padomniece un faktiskā preses sekretāre Rozenberga, kura ir piedalījusies ielūdzamo saraksta izstrādāšanā un apstiprināšanā, ir publiski apgalvojusi, ka pie viņas ar šādiem jautājumiem nevajag vērsties līdz 8. jūlijam – dienai, kad notiks inaugurācijas pasākums.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
