Prezidents Bērziņš un eirodeputāts Godmanis ar sievām ērti iekārtojas blakus turīgajam okupācijas apšaubītājam Savickim
PIETIEK20.11.2013.
Komentāri (60)
Iesaki rakstu: 
Piecas dienas pēc tam, kad uzņēmuma Itera Latvija vadītājs, bijušais VDK štata darbinieks Juris Savickis Latvijas TV tiešraidē apšaubīja Latvijas okupācijas faktu, viņa viesmīlību Arēnā Rīga izbaudīja ne tikai kompanjons Aigars Kalvītis, bet arī Latvijas valsts augstākā amatpersona - valsts prezidents (no šī brīža Pietiek vairs neuzskata par iespējamu šo amata nosaukumu attiecībā uz tā konkrēto ieņēmēju rakstīt ar lielo burtu) Andris Bērziņš ar kundzi, kā arī Latvijas eiroparlamentārietis Ivars Godmanis ar sievu, Iekšlietu ministrijas valsts sekretāri Ilzi Pētersoni-Godmani.
Uz jautājumu, vai Latvija ir tikusi okupēta, Savickis LTV tiešraidē 12. novembrī atbildēja: "Jūs man tagad to jautājat? Man tagad jāpadomā vēl, mazlietiņās (..) Lai vēsturnieki pastrādā. (..) Es nesaku, ka tā nebija okupācija, bet tas ir tāds sarežģīts moments."
Savukārt piecas dienas vēlāk, 17. novembrī Savickis, kurš ir faktiskais Rīgas Dinamo hokeja komandas saimnieks un nozīmīgākais saimnieks, kārtējo hokeja komandas spēli ložā draudzīgi, plecu pie pleca noskatījās kopā ar valsts prezidentu Bērziņu un viņa dzīvesbiedri.
Tāpat okupācijas apšaubītāja Savicka viesmīlību Latvijas valsts svētku priekšvakarā uzskatīja par iespējamu izmantot arī Latvijas eiroparlamentārietis Godmanis ar sievu.
Valsts prezidents Bērziņš pagaidām nav vēlējies atbildēt uz Pietiek jautājumu - vai viņš nejutās kaut nedaudz nepiedienīgi, tikai dažas dienas pēc LTV raidījuma un dienu pirms valsts proklamēšanas gadadienas izmantojot tāda cilvēka viesmīlību, kurš apšauba Latvijas valsts okupācijas faktu.
Tāpat prezidents Bērziņš pagaidām nav vēlējies atbildēt uz Pietiek jautājumu, vai sarkanbaltsarkano lentīti viņš pirms svētkiem vispār nebija piespraudis vai vienkārši noņēmis pirms hokeja spēles, respektējot namatēva "jūtas".
Bērziņš nav atbildējis arī uz jautājumu - vai viņš ir apmaksājis spēles noskatīšanos un, ja jā, tad kam tieši, kādu tieši summu un kādā veidā nomaksājis, bet, ja nē, vai uzskata par pieņemamu Latvijas valsts augstākajai amatpersonai pieņemt šādas dāvaniņas no šādiem cilvēkiem.
Savu un savas sievas - tāpat augstas valsts amatpersonas - gatavību izmantot ērtu hokeja spēles apmeklējuma iespēju uz okupācijas apšaubītāja viesmīlības rēķina pagaidām nav komentējis arī Godmanis.
Foto no sportacentrs.com
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.