Priekšlikumi MK noteikumu projektam par kompensācijām par vakcinācijas pret Covid-19 radītajiem kaitējumiem veselībai vai izraisīto nāvi

Inga Balode
07.02.2022.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu:

Noteikumu projektu nevar pieņemt šādu būtisku iemeslu dēļ.

Smags vai vidēji smags kaitējums tiek definēti tikai kā orgāna vai tā funkcijas zaudējums. (Noteikumu projekta 2.p.)

Nav paredzēta kompensācija par vieglu kaitējumu. Nav paredzēta kompensācija arī par organisma audu, orgānu vai sistēmu anatomisku bojājumu vai funkcionālu traucējumu. Nav paredzēta kompensācija par psihiskiem traucējumiem vai traumām.

Krimināllikums noteic atbildību par vieglu, vidēji smagu un arī smagu miesas bojājumu nodarīšanu, kā arī par slepkavību un genocīdu. Tāda atbildība jānosaka arī par miesas bijājumiem vai nāvi, ko izraisījusi vakcinācija ar vakcīnu pret Covid-19.

Netiek paskaidrots, kāpēc ar visiem, kas vakcinējas pret Covid-19, netika slēgti klīnisko pētījumu līgumi (noteikumu projekta 3.p.)

Netiek noteikts, ka personai, kas cietusi no klīniskās izpētes stadijā esošās vakcīnas, tie segti jebkādi izdevumi, kas saistīti ar ārstēšanos pēc vakcinācijas, kā arī kompensācijas no vakcinācijas bojāgājušo tuviniekiem. (noteikumu projekta 4., 18. p.). To, kādas blaknes un cik ilgā laika periodā var radīt klīniskās izpētes stadijā esoša prece, nezina pat šīs preces ražotājs, turklāt ražotājs savas preces lietošanas instrukcijā, kas pieejama SPKC mājaslapā, norāda, ka mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi nav pētīti, vakcīnas genotoksiskās un kancerogēnās īpašības nav vērtētas. Tikai par vakcīnu Spikevax ir teikts, ka genotoksicitātes potenciāls cilvēkiem ir ļoti mazs, bet nav skaidrots, kā tas izpaudīsies.

Reproduktīvās toksicitātes un fertilitātes pētījumos joprojām nav zināms, vai eksperimentos iesaistīto trušu un žurku māšu pienā ir antivielas. Šiem dzīvniekiem pašiem un viņu pēcnācējiem gada laikā bija jābūt vismaz vairākiem metieniem ar vairākiem pēcnācējiem katrā no tiem, tāpēc pienam, kurā noteikt antivielas, būtu jābūt pietiekamā daudzumā, ja vien eksperimentos iesaistīto dzīvnieku veselība vai dzīvība nav apdraudēta. SPKC neinformē, kādas sekas gaidāmas cilvēkiem, ja nav zināms, kas noticis ar eksperimentos iesaistītajiem dzīvniekiem.

Tiek noteikts, ka kompensāciju persona var pieteikt tikai tad, ja tā spēj pierādīt, ka kaitējumu nodarījusi vai nāvi izraisījusi vakcīna, turklāt tikai tad, ja būs izdzīvojusi ar vakcīnas radītā orgāna vai tā funkciju bojājumu 26 nedēļas (vairāk nekā pusgadu) - būtībā kļuvusi par invalīdu (noteikumu projekta 5.p.). Netiek noteikts, ka kompensācija jāsniedz nekavējoties, ja personai pēc vakcinācijas ir jebkādas veselības problēmas.

Vakcīnas pret Covid-19 joprojām ir klīniskās izpētes stadijā. Pat vakcīnu ražotājam nav zināms, vai tie veselības traucējumi pēc vakcinēšanas ar vakcīnu pret Covid-19, kuri pašlaik ir “īslaicīgi, pārejoši un atgriezeniski”, nākotnē neatkārtosies un nekļūs par “ilgstošie un paliekošiem” vai nākotnē nekļūs par cēloni citam vakcinētās personas veselību un/vai dzīvību apdraudošam kaitējumam.

Tiek prasīts, lai blakne ir reģistrēta Covid-19 zāļu aprakstā (noteikumu projekta 5.2.p.). Ja prece joprojām ir klīniskās izpētes stadijā, tad neviens nezina, kāds un kādā laika periodā būs tās radītais kaitējums.  Tas nozīmē, ka personai, kura  būs vairāk nekā pusgadu cietusi no vakcīnas radītā kaitējuma, būs vēl jāmokās, kamēr vakcīnas ražotājs blakni reģistrēs zāļu aprakstā. Tā ir nevis kompensācija par blaknēm, bet personas spīdzināšana, par ko ir paredzēta arī kriminālatbildība.

Ja vakcīna personu nogalinājusi, tās tuviniekiem tiek prasīts patologanatomiskās izmeklēšanas protokols vai tiesu medicīnas eksperta atzinums (noteikumu projekta 6.p.) Vakcinācijas anketā persona, kas vakcinējās, netika brīdināta, ka viņas tuvinieki jāinformē par šādas informācijas nepieciešamību. Tiem, kuru tuvinieki jau apglabāti, tajā skaitā kremēti, šādu informāciju ir attiecīgi ļoti grūti vai neiespējami sniegt. Ja persona mirusi pēc vakcinācijas ar preci, kas atrodas klīniskās izpētes stadijā un nāve ir saistīta ar personas veselības stāvokli, personas tuviniekiem ir jāsaņem kompensācija arī tad, ja iepriekš minētos dokumentus uzrādīt nav iespējams.

Cietušajai personai tiek prasīts cita starpā iesniegt arī ārstniecības personas slēdzienu par iespējamo cēloņsakarību ar Covid-19 vakcīnas nodarīto kaitējumu, kā arī medicīniskos dokumentus, kas to apliecina, kā arī dokumentus par ārstēšanās izmaksām, zāļu iegādi u.tml. (noteikumu projekta 7., 8.p.) Vakcinācijas anketā persona, kas vakcinējās, netika brīdināta, ka šāda informācija tai jāpieprasa un jāapkopo tad, ja būtu nepieciešama ārstēšanās. Ja persona lieto klīniskās izpētes stadijā esošas zāles, tad pats zāļu ražotājs vēl nezina, kādas būs šo zāļu radītās sekas. Normatīvajos aktos, kas personai ar viltu un spaidiem lika vakcinēties, nav minēti skaidri kritēriji, pēc kuriem būtu jāvērtē personas veselības stāvoklis pirms vakcinācijas, turklāt personai, kura vakcinējās, netika dots ne laiks, ne līdzekļi, lai veiktu pilnīgu veselības pārbaudi pirms vakcinācijas. Vakcinācijas anketā persona, kas vakcinējas, netika informēta, ka viņai ir tiesības un ārstniecības personai ir pienākums veikt pilnīgu veselības stāvokļa pārbaudi.

Noteikumu projekta anotācijā teiks: “Noteikumu projekts neparedz kompensēt kaitējumu pēc Covid-19 vakcīnas, ja pacienta kaitējums veselībai un dzīvībai nav tieši saistīts ar Covid vakcīnas blakusparādību. Piemēram, persona apgalvo, ka tās izraisītais ceļu satiksmes negadījums ir radies personas ģībšanas dēļ, un šī ģībšanas epizode ir Covid-19 vakcīnas blakusefekta izraisīta. Šajā gadījumā jāņem vērā, ka nav iespējams minēto situāciju pierādīt un tiešā veidā to nebūs iespējams saistīt ar iespējamo Covid-19 vakcīnas blakusparādību.” Ja vakcinēta persona cietīs negadījumā darbā vai sadzīvē, piemēram, insulta, nekontrolētu muskuļu kontrakciju, epileptiskas lēkmes (blaknes no ZVA pārskata) dēļ, tā tiks uzskatīta par darba traumu, ceļu satiksmes negadījumu u.tml., un statistikā par vakcīnu pret Covid-19 nodarīto kaitējumu veselībai vai izraisītajām nāvēm uzskaitīta netiks.

Lai kāds varētu dot slēdzienu par iespējamo cēloņsakarību ar Covid-19 vakcīnas nodarīto kaitējumu, ir jābūt skaidriem kritērijiem. Līdz šim nav tikuši publiskoti skaidri kritēriji, pēc kuriem būtu jāvērtē personas veselības stāvoklis pirms vakcinācijas, lai vēlāk varētu pierādīt cēloņsakarību. Arī noteikumu projektā netiek publiskoti skaidri kritēriji, pēc kuriem tiks vērtēts Covid-19 vakcīnas nodarītais kaitējums vai izraisītā nāve.

Noteikumu projekta 7.punkts noteic, ka kompensāciju var pieprasīt Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 49.⁷pantā norādītajā termiņā.

Pirmkārt, atsauce uz Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma ir neloģiska, jo šī likuma mērķis “ir noteikt tiesisko kārtību Covid-19 infekcijas izplatības laikā”. Nav saprotams, pēc kādiem kritērijiem tiks vērtēts prasības pieteikuma termiņš, ja Covid-19 infekcijas izplatības laiks būs beidzies, bet vakcīnu pret Covid-19 radītā kaitējums vēl nebūs izpaudies.

Otrkārt, iepriekš minētā likuma 49.⁷pants noteic, ka  “Pacients atlīdzību par vakcinācijas pret Covid-19 infekciju izraisīto blakusparādību dēļ viņa dzīvībai vai veselībai nodarīto smago vai vidēji smago kaitējumu, kā arī ar to ārstniecību saistītajiem izdevumiem pieprasa ne vēlāk kā divu gadu laikā no kaitējuma atklāšanas dienas, taču ne vēlāk kā triju gadu laikā no vakcinācijas dienas. Šajā pantā minēto atlīdzību neizmaksā, ja pacients atlīdzību par viņa dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu, kā arī ar tā ārstniecību saistītajiem izdevumiem jau ir saņēmis civilprocesa vai kriminālprocesa ietvaros.” Vakcīnas joprojām ir klīniskās izpētes 3.stadijā. neviens nezina, kādas blaknes pēc to lietošanas radīsies pēc vairāk nekā trijiem gadiem, tāpēc noteikumos nedrīkst būt noteikts nekāds prasības pieteikuma gala termiņš.

Noteikumu projekta 15.p. noteic, ka kaitējuma smagumu vērtē, ņemot vērā pacienta veselības stāvokli pirms vakcinācijas un līdzdalību vakcīnas radīto seku mazināšanā. Vakcinācijas anketā persona, kas vakcinējās, netika informēta, ka viņai ir tiesības un ārstniecības personai ir pienākums veikt pilnīgu veselības stāvokļa pārbaudi. Vakcinācijas anketā persona, kas vakcinējās, netika informēta, ka gadījumā, ja vakcīna nodarīs viņas veselībai kaitējumu, kompensācijas izmaksu ietekmēs apstāklis, vai un cik personai bijušas hroniskas saslimšanas, kā arī apstāklis, vai un cik lielā mērā tā rūpējusies par savu veselību.

Ir noteikta maksimālā kompensācijas summa par kaitējumu (noteikumu projekta 19.p.), lai gan pat vakcīnu ražotājs nezina, kādu kaitējumu un cik ilgā laika periodā viņa prece, par kuru joprojām tiek veikti klīniskie pētījumi, nodarīs vakcinētajai personai. Kompensācijas summa nevar tikt ierobežota, tai jāsedz viss radītā kaitējuma apmērs.

Lēmumu par kompensāciju izmaksu pieņem tās institūcijas un personas, kuras kopā ar citām valsts amatpersonām Krimināllikuma 316.panta izpratnē pieļāva, ka valstī ar viltu un spaidiem notiek vakcinācija pret Covid-19 infekcijām, kas var izraisīt blakusparādības, kas nodara smagu vai vidēji smagu kaitējumu pacienta veselībai vai dzīvībai. Iepriekš minēto lēmumu pieņem personas, kas ar savu lēmumu lika no vakcīnas pret Covid-19 cietušajam vai nogalinātajam vakcinēties (Zāļu valsts aģentūra (noteikumu projekta 1.1., 9.p.),  Klīniskās universitātes slimnīcas konsīlijs (noteikumu projekta 13.3,14.p.), Veselības inspekcija (noteikumu projekta 12.p.), VM (noteikumu projekta 24.p.).

Tiesiskā valstī lēmumu par kompensācijām cietušajam neļauj pieņemt tam, kurš kaitējumu nodarījis – piemēram, spīdzinātājs vai slepkava nelemj par to, vai viņa upurim vai upura radiniekiem izmaksāt kompensāciju.

Noteikumu projekta 21.p noteic, ka kompensācija par Covid-19 vakcīnu nodarīto kaitējumu veselībai vai dzīvībai jākompensē no “līdzekļiem neparedzētajiem gadījumiem”. “Līdzekļi neparedzētajiem gadījumiem” varētu tikt izmantoti tikai sākotnēji, lai nodrošinātu, ka cietusī persona vai viņas radinieki atlīdzību saņem nekavējoties, taču pēc tam atlīdzināmā summa jāpiedzen no tām personām, kuras cietušajam kaitējumu nodarījušas vai viņu noslepkavojušas – no konkrētās ārstniecības personas, kas veica vakcināciju pret Covid-19 un ārstniecības iestādes, kurā šī ārstniecības persona strādā, no vakcīnu ražotāja, kā arī solidāri no personām, kuras konkrētajās valsts iestādēs izstrādāja, Ministru kabinetā pieņēma un ar balsojumu “par” Saeimā atbalstīja tādu normatīvo aktu pieņemšanu, kas ne tikai pieļauj, bet arī liek cilvēkiem injicēt vakcīnu pret Covid-19, kas var pat nodarīt kaitējumu dzīvībai (tātad – nogalināt!).

Noteikumu projekta 26.p. paredz, ka noteikumi stājas spēkā tikai 01.05.2022. Noteikumiem, kas noteic kompensācijas piešķiršanas kārtību bija jābūt spēkā ar to brīdi, kad tika sākta vakcinācija pret Covid-19.

 Tiesiskā valstī vakcinācija ar veselībai un dzīvībai potenciāli bīstamu vakcīnu vispār nav pieļaujama. Satversmes 93. pants noteic, ka “ikviena tiesības uz dzīvību aizsargā likums”. Lai arī tiesības uz dzīvību nav absolūtas, neviens no izņēmuma gadījumiem nav attiecināms uz injekciju ar dzīvībai bīstamām vakcīnām. Satversmes 116.pants, kas paredz, ka cilvēktiesības var tik ierobežotas (NEVIS IZNĪCINĀTAS) nemaz nepieļauj, ka varētu tikt ierobežotas 93.pantā minētās tiesības uz dzīvību. Satversme neparedz, ka ir atļauts kādu nogalināt ar eksperimentālu vakcīnu, sakot, ka tas ir sabiedrības interesēs un tie, kas no šādas vakcīnas nomirs, būs “zaudējumi, kas atver ieguvumus”!

Klīniskās izpētes stadijā esošu vakcīnu lietošana ir pieļaujama tikai tad, ja persona tai dod brīvu piekrišanu un ar personu tiek slēgts līgums par klīnisko izpēti. “[..] viens no klīnisko pētījumu pamatprincipiem ir, ka pētījumā iekļauto personu labklājība ir svarīgāka nekā zinātnes vai sabiedrības intereses”[1].

Personai, kas pēc savas brīvas gribas (nevis viltus un spaidu rezultātā) izvēlētos vakcinēties ar veselībai un dzīvībai potenciāli bīstamu vakcīnu, bija jāsaņem pilnīga informācija pirms vakcinācijas, kā arī ar ikvienu šādu personu bija jāslēdz līgums par klīniskajiem pētījumiem. No noteikumu projekta 3.p. izriet, ka ir personas, kas tika vakcinētas klīnisko pētījumu ietvaros. Ministru kabineta 23.03.2010. noteikumi Nr.289 “Noteikumi par zāļu klīniskās izpētes un lietošanas novērojumu veikšanas kārtību, pētāmo zāļu marķēšanu un kārtību, kādā tiek vērtēta zāļu klīniskās izpētes atbilstība labas klīniskās prakses prasībām”, uz kuriem ir atsauce noteikumu projekta anotācijā, neparedz, ka klīnisko pētījumu veicējiem būtu jāatbild par citu eksperimentālu preču radītajām sekām. Noteikumu projektā nav sniegta informācija, kas ir personas, ar kurām par vakcināciju pret Covid-19 tika slēgti klīniskās izpētes līgumi, un kāpēc par iespēju slēgt klīniskās izpētes līgumu netika informēta sabiedrība kopumā un individuāli personas, kas vakcinējās. Ja ar personām, kas vakcinējas, tiktu slēgti klīniskas izpētes līgumi, viņām būtu nodrošināta medicīniskā aprūpe un kompensācijas veselībai un/vai dzīvībai nodarītā kaitējuma gadījumā. Iepriekš minētie noteikumi arī noteic, ka persona, kas piedalās pētījumā, nekavējoties jāinformē par apstākļiem, kas var radīt apdraudējumu personas dzīvībai vai veselībai.

Noteikumu projekta anotācijā ir teikts, ka “šobrīd ir grūti prognozēt, cik iesniegumus pacienti par kaitējumu veselībai vai dzīvībai iesniegs, taču, ņemot vērā, ka publiskajā telpā ir izskanējis, ka valsts kompensēs Covid-19 vakcīnas blakusparādības rezultātā radīto kaitējumu veselībai vai dzīvībai, tad cilvēku aktivitāte varētu būt liela”. Lai arī nav zināms, cik personu varētu pieteikties kompensācijām par Covid-19 vakcīnu nodarīto kaitējumu, noteikumu projekta sastādītājam nav šaubu par to, cik jaunu amata vietu Zāļu valsts aģentūrai jānodrošina un kādi veselības nozares eksperti un konsultanti jāpiesaista, un par kādu atalgojumu.

Secinājumi

Noteikumu projekts paredz kompensāciju izmaksu tikai tiem, kuriem pēc vakcinācijas ar vakcīnu pret Covid-19 būs smagi bojāti orgāni. Tiem, kuriem būs “tikai” smagi bojāti audi vai organisma sistēmas, vai psihiskiem traucējumi vai traumas, uz nekādu kompensāciju vispār pretendēt nevar!

Ar to, ka personas pēc vakcinācijas cieš no smaga orgānu bojājuma nepietiek, cietušajiem ar smagiem bojājumiem jāspēj izdzīvot 6,5 mēnešus un rūpīgi jāapkopo dokumenti par faktiem, ko pat pats vakcīnu ražotājs nezina, jo klīniskie pētījumi joprojām turpinās. Un tikai tad cietušais var iesniegt dokumentus, kurus vērtēs tie, kuri viņam lika ar dzīvībai bīstamu vakcīnu vakcinēties un kuri ir līdzvainīgi pie kompensācijas prasītāja ciešanām.

Noteikumu projekts ir klaja ņirgāšanās par tiem, kuri cietuši no vakcīnas pret Covid-19, kuriem jau ir nodarītas stipras fiziskas sāpes vai psihiskas ciešanas. Nav saprotams, kādas ir VM vērtības, ja tā sastāda noteikumus, kas ciešajiem ne tikai liek mēnešiem ilgi ciest sāpes (spīdzina), iesniegt dokumentus, kurus sagatavot nevarētu pat pats vakcīnu ražotājs, bet arī liedz saņemt kompensāciju.

Noteikumu projekts šā brīža redakcijā ir jāpārdēvē par kompensācijas nepiešķiršanas un neizmaksas kārtību, ja vakcinācijas pret Covid-19 infekciju izraisīto blakusparādību dēļ nodarīts smags vai vidēji smags kaitējums pacienta veselībai vai dzīvībai, kā arī kārtību, kādā neatlīdzina ar ārstniecību saistītos izdevumus, ja tā bijusi nepieciešama, lai novērstu vai mazinātu nodarītā smagā vai vidēji smagā kaitējuma sekas.

Priekšlikumi

Visas personas, kas tika vakcinētas ar vakcīnu pret Covid-19, ir nekavējoties jāinformē par visiem riskiem, kas saistīti ar viņu veselību, par dokumentiem, kas jāapkopo viņiem pašiem un viņu tuviniekiem, ja viņi vēlēsies pieteikt kompensāciju.

Ar visiem vakcinētajiem (protams, ar viņu brīvu piekrišanu) ir jāslēdz līgumi par klīniskajiem pētījumiem un jānodrošina viņiem atbilstošas kompensācijas, kas jāizmaksā nevis no nodokļu maksātāju naudas, no kuras tiek veidoti arī līdzekļi neparedzētajiem gadījumiem, bet, pirmām kārtām, no klīnisko pētījumu sponsora, tas ir, vakcīnu ražotāja naudas. Līgumi ar vakcīnu ražotājiem nekavējoties jāpublisko pilnā apmērā, lai būtu zināms līgumos paredzētais kompensāciju apjoms, kā arī personas, kurām ar vakcīnu ražotāju ir interešu konflikts. Gadījumā, ja šajos līgumos nav paredzēts, ka vakcīnu ražotājs sedz ar klīnisko pētījumu līgumiem saistītās izmaksas – kompensācijas par jebkādu vakcinētās personas veselībai un dzīvībai nodarīto zaudējumu, kompensācijas sedz personas, kas šādus līgumus sastādīja, akceptēja un/vai noslēdza.

Sponsoram (vakcīnu ražotājam vai viņa pilnvarotai personai) kopā pētnieku (ārstniecības personu un iestādi, kas veica vakcināciju) par saviem līdzekļiem visiem vakcinētajiem ir jānodrošina iespēja veikt pilnu veselības pārbaudi, jāreģistrē visas veselības problēmas un jānodrošina to ārstēšana. Sponsoram kopā pētnieku par saviem līdzekļiem jākompensē jebkāds vakcinētajai personas veselībai radīts kaitējums un/vai jāizmaksā kompensācija vakcinētās personas radiniekiem. Kopā ar sponsoru un pētnieku kompensāciju izmaksu fondu veido visas personas, kas iesaistījās ar vakcināciju pret Covid-19 saistīto normatīvo aktu izstrādē, pieņemšanā, t.sk. Ministru kabineta locekļi un Saeimas deputāti, kas balsoja “par”  iepriekš minētajiem normatīvajiem aktiem.

Šis ir pirmais ar Covid-19 jautājumiem saistītais tiesību akts, par kuru Latvijas Republikas iedzīvotāji tiek aicināti izteikt priekšlikumus. Līdz šim VM un citas valsts institūcijas lēmumus par jautājumiem, kas saistīti ar Covid-19, kas būtiski ietekmē ikviena cilvēka dzīvi, pieņēma, iedzīvotāju viedokli pat neprasot un neuzklausot. Līdz šim un diemžēl arī joprojām ikviens, kura viedoklis par Covid-19 jautājumiem nesakrīt ar valsts institūciju pausto viedokli, tiek noliegts, nozākāts un aizliegts. Noteikumu projekta kontekstā viens no jautājumiem, kurā pastāv tikai viens pareizais viedoklis, ir apgalvojums, ka vakcīnas pret Covid-19 ir drošas. Piemēram, vakcīnas ir drošas, jo “Latvijā nav apstiprināts neviens letāls gadījums, kuram būtu noteikta cēloniska saistība ar vakcīnu[2]”. Tā vakcīnu pret Covid-19 drošums tikai pamatots likumprojekta “Par pagaidu papildus prasībām Saeimas deputātu darbam Saeimas un tās komisiju klātienes sēdēs” anotācijā. Likums stājās spēkā 14.11.2021. Likumdevējs pat nevērtēja, vai šāds apgalvojums vispār var būt pamatots, ja ir radīti apstākļi, lai nāvi no vakcīnas pret Covid-19 nemaz nevarētu konstatēt -  neviens normatīvais akts nenoteic, pēc kādiem kritērijiem būtu jāvērtē cilvēka veselības stāvoklis pirms vakcinācijas pret Covid-19, lai gadījumā, ja pēc vakcinācijas ar Covid-19 cilvēks nomirst, varētu konstatēt cēloņsakarību; turklāt pirms vakcinācijas cilvēkam pat netiek dots ne laiks, ne līdzekļi pilnīgai veselības pārbaudei. Savukārt pirmajā izskatītajā lietā par prasību vakcinēties pret Covid-19 līdzpieteicēju bažas par riskiem, ko veselībai var radīt vakcīnas, tika noraidītas. Tiesa faktu, ka līdz 2021.gada 31.oktobrim kā būtiski uzskatāmi 23% (tas ir, gandrīz ceturtā daļa!) no visiem saņemtajiem ziņojumiem par blakusparādībām pēc vakcīnu pret Covid-19 lietošanas, neuzskatīja par pamatu, kas varētu viest vismaz pirmšķietamas bažas, ka vakcīnas nav pietiekami drošas, un secināja ka “labums, ko iegūst sabiedrība, nosakot vakcinēšanās pienākumu, ir lielāks par personas tiesībām nodarīto zaudējumu”[3]. Tā teikts anonimizētajā spriedumā, ko 2021.gada 13.novembrī pieņēmis Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu nams.

Ja vakcīnas pret Covid-19 ir var radīt smagus orgānu bojājumus un nogalināt, kā izriet arī no noteikumu projekta, tās nevar uzskatīt par drošām! Prece, kas apdraud cilvēka veselību un dzīvību,  nevar būt pamats cilvēktiesību ierobežošanai, un tās lietošana viltus un spaidu ietekmē nevar būt sabiedrības veselības interesēs! Apzināta darbība vai bezdarbība, kas citai personai nodara stipras fiziskas sāpes vai psihiskās ciešanas, ir spīdzināšana. Citas personas dzīvības atņemšana ir slepkavība. Daudzu personu sakropļošana un/vai nogalināšana ir genocīds.

Katrai personai, kas izstrādā konkrēto tiesību normu, pieņem to un izpilda, ir jāapzinās savas rīcības sekas, īpaši personām ar izglītību tiesību, medicīnas un komunikācijas jomā, īpaši tāpēc, ka saistībā ar vakcināciju pret Covid-19 pieņemtie normatīvie akti  ietekmē visu sabiedrību. Par to, ka netaisnīgu, prettiesisku likuma normu izpilde nevar būt attaisnojama, liecina arī vēsture. “Pēc 2.Pasaules kara beigām aktuāla kļuva nacionālsociālistisko ideologu un kara noziegumu īstenotāju veikto darbību izvērtēšana. Kara tribunāls Nirnbergā saskārās ar jautājumu, kas ir tiesības, jo lielo vairumu nacionālsociālistisko ideologu un kara noziegumu īstenotāju veiktās darbības attaisnoja šo darbību veikšanas laikā Vācijā spēkā esošie likumi un noteikumi. Ja šādi likumi tiktu uzskatīti par tiesību sastāvdaļu, tad kara noziedznieku rīcība būtu attaisnojama. Taču kara tribunāls pieņēma notiesājošus spriedumus un pamatoja tos ar tēzi, ka apsūdzētajiem, piemērojot pozitīvās tiesības, vajadzēja atpazīt tajās ietverto acīmredzamo netaisnību.”[4] 

Ņemot vērā iepriekš teikto, noteikumu projektā, kas noteic kompensāciju par vakcīnas pret Covid-19 nodarīto kaitējumu, ir jāparedz, kā tiks vērtēta ne tikai civiltiesiskā, bet arī krimināltiesiskā to personu, kuru pieņemto lēmumu, normatīvo aktu un/vai rīcības dēļ personas veselībai nodarīts kaitējums un vai persona nogalināta, atbildība. Tas ir svarīgi tāpēc, lai personas, kas cietušas no vakcinācijas pret Covid-19, vai viņu tuvinieki saņemtu kompensāciju. Tas ir svarīgi, lai valstī tiktu pārtraukta slepkavošana, atsākta ārstēšana, un atjaunota tiesiska valsts.

[1] Helsinku deklarācija par ētiskajiem principiem, veicot medicīniskos pētījumus, kuros tiek iesaistīti cilvēki. “Medicīnas tiesības”, autoru kolektīvs S.Ašnevicas-Slokenbergas zina.red., Rīga, Tiesu namu aģentūra, 2015, 325.lpp.

[2] https://titania.saeima.lv/LIVS13/SaeimaLIVS13.nsf/0/BC5321ABCBB85346C22587880043B0E7?OpenDocument

[3] https://www.vestnesis.lv/wwwraksti//JV/2021/47/BILDES/SPRIEDUMS_13112021.PDF

[4] Jānis Neimanis “Ievads tiesībās” , Rīga, 2004, 18.-19.lpp.

Seko mums