Iesaki rakstu: 
Vakar un šodien (15./16.augustā) vienā no Latvijas lielākajiem interneta medijiem TVNET tika ievietoti divi žurnālista Toma Rātfeldera (pats sevi dēvē par politikas analītiķi) raksti par Latvijas ārpolitiku, kas diezgan atklātā veidā propagandē Latvijas ārpolitiskā kursa pagriešanu no Rietumiem uz Austrumiem.
Šī gada 15.augustā TVNET (attēlā - tā jaunais galvenais redaktors Toms Ostrovskis, kas tika amatā iecelts pēc ilggadējās redaktores Zitas Lundes pēkšņās atlaišanas) publicēja interviju ar bijušo ārlietu ministru Aivi Roni, kas bija piesātināta ar virkni prokremlisku vēstījumu, kādus parasti esam pieraduši redzēt krievu imperiālistu portālā vesti.lv vai labākajā gadījumā Sandra Toča publikācijās Šlesera „Dienas Biznesā”.
Lūk, daži no A.Roņa izplatītajiem vēstījumiem – 1) Rietumiem ar Krieviju ir jāveido dialogs, 2) ASV un Krievijas darbības Ukrainā un Krievijā vienlīdzīgas, 3) ASV karaspēka atrašanās Latvijā var izprovocēt Krieviju, 4) ASV izmanto NATO, lai īstenotu savas ģeopolitiskās intereses, 5) Latvijai ir jāparāda Krievijai, ka tā vēlas sadarboties ar Putina režīmu utml. Pieņemu, ka aptuvenais virziens A.Roņa izteikumiem ir skaidrs. Proti, laiks doties atpakaļ uz Austrumiem.
Dienu pēc A.Roņa visaptverošās intervijas TVNET parādījās vēl viens „žurnālista” T.Rātfeldera raksts, šoreiz par ASV politiku Irānā. Arī šī raksta galvenie vēstījumi bija skaidri – 1) ASV starptautiskās aktivitātes kaitē Latvijai, 2) Latvijai ir jānovēršas no ASV un jāmeklē jauni stratēģiskie partneri. Arī šajā gadījumā T.Rātfeldera spriedelējumi diezgan atklātā veidā norādīja uz Austrumiem kā uz laimes zemi.
Interesanti, ka, līdz šim prorietumnieciski orientētajā TVNET pēkšņi ir parādījusies neslēpta aģitācija par nepieciešamību sadarboties ar Kremli! Tas man liek domāt, ka T.Rātfeldera raksti ir nopirkti un to pasūtītāji visticamāk ir gaidāmo Saeimas vēlēšanu pelēkie kardināli un tirdzniecībā ar Krieviju tieši ieinteresētie Andris Šķēle un Ainars Šlesers. Paskaidrošu kāpēc –
Pirmkārt, raksti, manuprāt, ir acīmredzami pasūtīti, to pierāda – 1) neatbilstība TVNET iepriekšējai redakcijas politikai, 2) rakstu izcelšana TVNET sākumlapā (labojiet, ja kļūdos, bet par raksta atrašanos pirmās lapas pašā augšā ir jāpiemaksā).
Otrkārt, TVNET intervētais eksministrs Aivis Ronis iepriekš ir bijis cieši saistīts ar A.Šķēli, A.Šleseru un „Saskaņas” „krusttēvu” Jāni Urbanoviču. Lūk, daži fakti no A.Roņa biogrāfijas –
1) 2014.gada oktobrī A.Ronis, atrodoties prezidenta Andra Bērziņa ekonomikas padomnieka amatā, vizītē uz Baltkrieviju uzaicināja ārpus politikas it kā esošo oligarhu A.Šķēli. Tikšanās mērķis, visticamāk, bija apmierināt A.Šķēles tranzīta intereses kaimiņu republikā.
2) A.Ronis bija viens no kvēlākajiem J.Urbanoviča organizētā „Baltijas foruma” atbalstītājiem. „Saskaņas” „krusttēvs”, A.Roni (uz to brīdi A.Ronis sēdēja satiksmes ministra krēslā), pacilāti dēvēja par foruma „patronu”. Nav šaubu, ka „Baltijas forums” kalpo par platformu Kremļa interešu lobijam, turklāt A.Ronis jau iepriekš ir lobējis Latvijas ciešāku sadarbību ar Krieviju.
3) A.Ronis savu karjeru ārlietu resorā sāka tiešā Kremļa adepta Jāņa Jurkāna pakļautībā. A.Roņa uzskati un darbība ir daļa no J.Jurkāna ārpolitiskā mantojuma.
4) Kopš 2017.gada līdz pat šā gada jūnijam A.Ronis strādāja naudas atmazgāšanā apsūdzētās bankas ABLV padomē. Re:Baltica vēl šovasar ziņoja, ka A.Roņa primārie uzdevumi bija lobēt ABLV intereses un „rietumnieciskot” prokremliskās partijas „Saskaņa” tēlu Vašingtonā.
Treškārt, T.Rātfeldera publikācijās iekļautie vēstījumi gaidāmo Saeimas vēlēšanu kontekstā iet roku rokā ar partijas „Saskaņa” paustajām vēlamajām Latvijas ārpolitikas pamatnostādnēm. Aiz „Saskaņas” un tās satelīta KPV LV, visticamāk, stāv iepriekšminētie oligarhi, kas priekšvēlēšanu posmā ir izvērsuši agresīvu propagandas kampaņu ar mērķi panākt „Saskaņas” iekļūšanu nākamajā koalīcijā. Vairāk par KPV LV saikni ar A.Šleseru lasiet šeit.
Rezumējot izskatās, ka ar oligarhiem un „Saskaņu” saistīti aktori ir iegādājušies vismaz divus pasūtījuma rakstus interneta medijā TVNET. Vienā no publikācijām intervētais A.Ronis visticamāk spēlē nozīmīgu lomu oligarhu un „Saskaņas” pēcvēlēšanu varas pārņemšanas plānā. Būdams oficiāli apolitisks, A.Ronis pēc vēlēšanām varētu tikt piedāvāts kā kompromisa variants ārlietu vai satiksmes ministra amatam, gluži tāpat kā tas notika Valda Dombrovska valdības laikā.
Seko mums 
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
