Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kā varēja gadīties, ka pirms pusotra gada, 2016. gada 8. novembrī atklātajās izsolēs biržā visas valstij tobrīd piederošās un Privatizācijas aģentūras turējumā esošās AS Grindeks akcijas tika pārdotas par ļoti zemu cenu: lai gan 2016. gadā uzņēmuma akcijas vidējā cena biržā bija virs 5,20 eiro, izsolē tās tika pārdotas par 3,85 eiro gabalā, kopā valstij saņemot tikai 846 tūkstošus eiro? Pietiek ir saņēmis izteiksmīgu Ekonomikas ministrijas un tās pārraudzītās Privatizācijas aģentūras oficiālu skaidrojumu, kas uzskatāmi demonstrē – ko ierēdņi uzskata par pietiekamiem „publicitātes pasākumiem”, lai „sekmētu potenciālo investoru informētību un interesi”. Publicējam šo skaidrojumu pilnībā:

AS “Grindeks” pārdošanas nosacījumi

Saskaņā ar Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma pārejas noteikumu 13.punktu un Ministru kabineta 2015.gada 21.oktobra rīkojumu Nr.642 “Par valsts pensiju speciālajam budžetam nodoto AS “Latvijas kuģniecība”, AS “Valmieras stikla šķiedra”, AS “Grindeks”, AS “Rīgas alus darītava “Vārpa”” un AS “Liepājas metalurgs” valsts kapitāla daļu pārdošanu”” (Rīkojums Nr.642) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra 2015.gada 28.decembrī nodeva valsts akciju sabiedrības “Privatizācijas aģentūra” (turpmāk – PA) turējumā 219 780 akciju sabiedrības “Grindeks” (turpmāk – AS “Grindeks”) akcijas. Valsts kapitāla daļas tika nodotas atsavināšanai, ņemot vērā iepriekš Ministru kabineta akceptētā Pārresoru koordinācijas centra izstrādātā ziņojuma par valsts līdzdalības kapitālsabiedrībās izvērtējuma rezultātus.

Atbilstoši Rīkojuma Nr.642 3.punktam, ar Ministru kabineta 2016.gada 26.septembra rīkojumu Nr.537 “Par akciju sabiedrības "Grindeks" akciju pārdošanas nosacījumiem” Ministru kabinets apstiprināja valstij piederošo 219 780 AS "Grindeks" akciju pārdošanas nosacījumus, cita starpā paredzot AS “Grindeks” valstij piederošo akciju pārdošanu izsolē biržā un vienas akcijas sākotnējo vērtību (pārdošanas minimālo cenu).

2016.gada 8.novembrī Nasdaq Riga biržā izsolē tika pārdotas valsts speciālajam pensiju budžetam piederošās un PA turējumā esošās AS "Grindeks" 219 780 akcijas par līdzsvara cenu 3,85 eiro par vienu akciju. Pieprasījums pēc AS "Grindeks" akcijām par 29,8% pārsniedza piedāvājumu. Tās tika pārdotas 78 darījumos.

2. Īstenotie publicitātes pasākumi

Lai sekmētu potenciālo investoru informētību un interesi par AS “Grindeks” akciju izsoli un vairotu iespējamību, ka tiek pārdota visa piedāvātā AS “Grindeks” 2,29% akciju pakete, PA, t.sk. sadarbībā ar Nasdaq Riga biržu, veica virkni informatīvu pasākumu.

Paziņojumi

Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 141.panta 2.daļa nosaka, ka kapitāla daļu pārdevējs nedēļas laikā pēc pārdošanas noteikumu apstiprināšanas publisko savā mājaslapā internetā informāciju par pārdošanas noteikumiem, kā arī ievieto oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu par to, kur var iepazīties ar pārdošanas noteikumiem. Paziņojums par AS “Grindeks” akciju pārdošanas noteikumu apstiprināšanu tika publicēts:

2016.gada 3.oktobrī PA mājaslapā;

2016.gada 5.oktobrī oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis";

tā kā AS “Grindeks” ir reģistrēta un atrodas Rīgas pilsētā, 2016.gada 3.oktobrī tika publicēts paziņojums arī Rīgas pilsētas pašvaldības vietnē;

informācija par AS “Grindeks” akciju pārdošanas noteikumu apstiprināšanu tika izsūtīta vairākiem ziņu dienestiem un aģentūrām.

Tāpat, atbilstoši ar Nasdaq Riga noslēgtā līguma par pakalpojumu sniegšanu AS “Grindeks” akciju izsolei nosacījumiem, paziņojumu par plānoto izsoli birža nosūtīja biržas biedriem.

Lai panāktu, ka maksimāli plašs potenciālo interesentu loks tiek informēts par AS “Grindeks” izsoli, sadarbībā ar Nasdaq Riga tika izveidots baneris, kurš tika izvietots:

PA mājaslapā;

Nasdaq Riga vietnē;

ziņu portāla Delfi sadaļā Bizness;

ziņu portālā LETA.

Vebinārs

Lai piesaistītu potenciālos interesentus dalībai vebinārā, sadarbībā ar Nasdaq Riga biržu tika izveidots baneris par virtuālās konferences norisi, kurš tika izvietots kā PA mājaslapā, tā arī Nasdaq Riga vietnē.

Papildus, par vebināra norisi tika sagatavota relīze, kura tika izsūtīta ziņu dienestiem un aģentūrām. Tajā skaitā relīze tika publicēta:

2016.gada 25.oktobrī Sabiedrības mājaslapā;

2016.gada 25.oktobrī investoru portālā NaudasLietas.lv;

2016.gada 26.oktobrī AS “Grindeks” mājaslapā.

Lai sniegtu visaptverošu un nepastarpinātu informāciju gan par uzņēmumiem, gan sagaidāmo izsoli, piedalīties vebinārā tika aicināti gan AS “Grindeks”, gan AS “Valmieras stikla šķiedra” pārstāvji. Tā kā AS “Grindeks” savu pārstāvi dalībai vebinārā nedeleģēja, informāciju par AS “Grindeks” un sagaidāmo akciju izsoli sniedza PA valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs. Virtuālās konferences ieraksts ir pieejams šeit: http://ej.uz/LPA_webinar.

Tāpat, izskaidrojot kārtību, kādā ir iespējams iegādāties AS “Grindeks” akcijas Nasdaq Riga izsolē, sadarbībā ar Nasdaq Riga tika sagatavota un publicēta infografika, kura tika izsūtīta gan mēdijiem, gan nopublicēta Sabiedrības mājaslapā un Nasdaq Riga vietnē.

Aktuālo, ar AS “Grindeks” akciju izsoli saistīto informāciju PA izplatīja arī ar sava Twitter konta starpniecību.

Izsole kā akciju pārdošanas veids

Fondu tirgus informācija liecina, ka jebkura uzņēmuma akciju cena var ievērojami svārstīties. Tāpēc jau sākotnēji akcionārs pieņem lēmumu par savu ieguldījumu stratēģiju. Valsts pieņēma stratēģisku lēmumu līdzdalību šajā uzņēmumā izbeigt, akcijas pārdodot biržā.

Pieņemot stratēģisku lēmumu par līdzdalības izbeigšanu kādā uzņēmumā, tiek ņemts vērā, ka akciju cena nākotnē var arī pieaugt. Tas arī nosaka investoru ieinteresētību akcijas pirkt. Tomēr valsts mērķis šajā situācijā ir izbeigt līdzdalību konkrētos uzņēmumos kā mazākuma akcionāram, kas nozīmē akciju paketes pārdošanu konkrētā brīdī par labāko cenu.

Izsole ir labākā forma, ja nodoms ir pārdot visas mazākuma paketes akcijas. Izsoles sagatavošana prasa laiku, un tāpēc arī sākotnēji noteiktā minimālā cena ir vairāk indikatīva, lai rosinātu investoru interesi. Izsole jau pati par sevi ir cenas noteikšanas mehānisms konkrētajā tirgus situācijā. Izsolē var piedalīties jebkura ieinteresēta persona - gan esošie akcionāri, gan jauni investori. Turklāt izsole biržā ļauj nodrošināt darījumu caurspīdīgumu, garantējot pārdevējam labāko iespējamo akciju pārdošanas cenu atkarībā no pieprasījuma konkrētajā brīdī. Jāatzīmē, ka sadarbība ar Nasdaq Riga biržu PA ir izveidojusies veiksmīga un biržas pakalpojumi ir augstā profesionālā līmenī.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...