Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Rīgas domes "Par" un "Progresīvo" frakcijas priekšsēdētājs Mārtiņš Kossovičs (attēlā pa labi) laiku pa laikam ir skaļi izteicies par valsts un pašvaldības līdzekļu nepamatotu tērēšanu. Kā jau tas viņa pārstāvētajam politiskajam spēkam raksturīgi, citu acīs politiķis baļķi redz, bet pats savā – neparko. Lai to ilustrētu, minēšu tikai vienu piemēru – Kossoviču ģimenes biznesa „veiksmes stāstu” epidēmijas laikā.

Savā valsts amatpersonas deklarācijā M. Kossovičs cita starpā ir norādījis 540 kapitāldaļas vidusmēra cilvēkam neko neizsakošā SIA Optic Guru. Taču patiesībā šis ir pietiekami liels un nozīmīgs uzņēmums – kā rāda Lursoft dati, Kossoviču ģimenei (reizē ar Mārtiņu arī viņa mātei Lonijai un brālim Jānim) piederošā optikas kompānija pagājušo gadu beigusi ar 4 933 307 eiro apgrozījumu.

2020. gadā sākusies pandēmija un ar to saistītie ierobežojumi Kossoviču ģimenes biznesu neskāra, jo valdībā optikas saloni tika uzskatīti par pirmās nepieciešamības pakalpojumu sniedzējiem un slēgti netika. Rezultātā pagājušo gadu Optic Guru beidza ar vairāk nekā pusmiljonu lielu – 549 038 eiro peļņu.

Taču… dīvainā (vai tieši pretēji – pašsaprotamā) veidā šie apstākļi nav traucējuši Kossoviču ģimenei pamatīgi piesūkties pie valsts finanšu līdzekļiem, kas it kā bija paredzēti uzņēmumiem, kuri tieši cietuši no pandēmijas. Lūk, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati par Kossoviču ģimenes uzņēmuma saņemto valsts atbalstu šā gada pirmajā pusē:

1.   06.05.2021      Grants apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai (Avots: VID)            200 000.00

2.   16.04.2021      Atlīdzības izmaksa dīkstāvē esošo uzņēmumu darbiniekiem (Avots: VID)    38 412.20

4.   23.03.2021      Atlīdzības izmaksa dīkstāvē esošo uzņēmumu darbiniekiem (Avots: VID)    42 882.67

5.   16.02.2021      Atlīdzības izmaksa dīkstāvē esošo uzņēmumu darbiniekiem (Avots: VID)    45 374.23

7.   11.01.2021      Atlīdzības izmaksa dīkstāvē esošo uzņēmumu darbiniekiem (Avots: VID)    5 923.12

Tas nozīmē, ka tikai šā gada pirmajos piecos mēnešos – svaigāki dati nav pieejami – Kossoviču ģimenes uzņēmums atlīdzībās par „dīkstāvi” (ko optikas saloni nepiedzīvoja) un grantā apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai no valsts saņēmis vairāk nekā 332 tūkstošus eiro.

Kā gan lai te neatceras mazu, bet zīmīgu fragmentu no jaunā romāna „Nāve”, kas jau sacēlis pamatīgu paniku noteiktu politiķu un specdienestu aprindu pārstāvjos: „Piemēram, Mārtiņš Moskvičs, tas pats precētais kungs, kurš, būdams līksmā reibumā, Zelmā bija saskatījis nebūt ne progresīvu cīnītāju un idejisku censoni, bet pieejamu pretējā dzimuma pārstāvi, – lai kā viņš pats publiski būtu gatavs aizstāvēt visādus nebinārus, trans-, cis- un citādus diskriminētus un nesaprastus ļaudis.

Kamēr pats Moskviča kungs pirms vēlēšanām publiski solīja “atkailināt valsts pārvaldi”, viņa un māmiņas optikas bizness sekmīgi atkailināja godīgākus nodokļu maksātājus. Partijā faktiski atklāti runāja – ja runa nebūtu par partijas valdes locekli un naudas nesēju, sen jau būtu vajadzējis apjautāties par to, kā tieši Moskviča kunga optikas uzņēmumi pilnīgi neprogresīvā manierē shēmoja ar nodokļiem un valsts atbalstu.

Izbijis komsomoļecs, kurš nemitīgi bijis liels nodokļu parādnieks un pēkšņi “iespēj” nomaksāt simt tūkstošu eiro nodokļu parādu tieši mēnesi, pirms saņemt nodokļu atlaides, turklāt jomā, kuru epidēmijas ierobežojumi neskāra nu ne vismazākajā mērā. Dzemdējusi Leonija Moskviča, Leonijas optikas īpašniece, uzcenojums no iepirkuma cenas vismaz 300%, un visi šīs famīlijas biznesa parneri paliek bez naudas, kuru iegulda, jo tā ir sistēmiska būtība – ņemt visu sev. Apmēram tā par kvēlā progresīvo ideju aizstāvja biznesa īpatnībām runāja partijas aizkulisēs.”

Cerams, ka Latvijā vēl atradīsies kāds medijs, kurš nav pašreizējās dzeltensarkanās elites nopirkts un uzdos Kossoviču ģimenei virkni jautājumu par šo apbrīnojamo biznesa veiksmi.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

FotoKā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Lasīt visu...

21

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

FotoBrīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Lasīt visu...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...