Prokuratūra nemaz nav izmeklējusi un izvērtējusi FKTK atbildību saistībā ar „Parex” krahu

Iesaki rakstu:

Līdz šim publiski tika apgalvots, ka reizē ar Ivara Godmaņa vadītā Ministru kabineta atbildību prokuratūra esot rūpīgi izvērtējusi arī FKTK un Latvijas Bankas amatpersonu atbildību.

Par to it kā liecināja, piemēram, kriminālprocesa izbeidzēja, Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurora Modra Adlera (attēlā) atzinums, ka FKTK esot precīzi izpildījusi likumu un 2008. gada 30. oktobrī informējusi Latvijas Bankas prezidentu un finanšu ministru, lūdzot Latvijas Banku novērtēt, kādas negatīvas sekas uz Latvijas finanšu sektoru un maksājumu sistēmu atstātu Parex bankas bankrots.

Tieši FKTK Adlera ieskatā „kā atbildīgā Latvijas iestāde par finanšu un kapitāla tirgus uzraudzību” esot veikusi „īpaši pastiprinātu banku nozares uzraudzību, lai sekotu banku likviditātes līmenim un riskiem, arī attiecībā uz Parex banku”, un tieši FKTK uzraudzība bijusi tā, kas palīdzējusi „operatīvi identificēt reālo situāciju Parex bankā un reaģēt uz to”.

Taču, kā rāda Pietiek rīcībā nonākušais pilnais Adlera atzinums, patiesībā Ģenerālprokuratūra nemaz nav izvērtējusi FKTK atbildību un komisijas amatpersonas kriminālprocesā nemaz nav figurējušas. Arī Adlera parakstītajā atzinumā par kriminālprocesa izbeigšanu pieminēts tikai Godmanis un viņa valdības ministri, bet ne FKTK amatpersonas.

„Latvijas Republikas Valdība - Ministru kabinets, rīkojoties savas kompetences robežās, lēmumus par valsts atbalsta sniegšanu Parex bankai un Parex bankas pārņemšanu pieņēmusi savlaicīgi un maksimāli iespējami ātri, ievērojot Latvijas valsts intereses un novēršot iespējamās smagākas sekas Latvijas valstij, Latvijas finanšu sistēmai un tautsaimniecībai, kuras varētu iestāties šādus lēmumus nepieņemot un pieļaujot iespējamo Parex bankas bankrotu,” teikts Adlera atzinumā.

Šonedēļ Pietiek vairākās daļās publicēs šo vairāk nekā 60 lappuses garo atzinumu, kurš, kā jau ziņots, ir sastādīts tā, lai to nebūtu iespējams pārsūdzēt ne tikai tām personām, kas bija vērsušās prokuratūrā ar iesniegumiem Parex bankas pārņemšanas sakarā (tostarp Valsts kontrolierei Ingunai Sudrabai un finanšu ministram Einaram Repšem), bet arī jebkuram citam, kas uzskata sevi par cietušu no Parex bankas kraha un pārņemšanas.

Formāli Adlera lēmumā gan norādīts, ka to „var pārsūdzēt 10 dienu laikā no lēmuma kopijas par kriminālprocesa izbeigšanu saņemšanas personas, kurām bija tiesības uz aizstāvību šajā kriminālprocesā”. Taču vienlaikus šajā pašā dokumentā virsprokurors norādījis, ka kriminālprocesā vispār nav personu, kuras atzītas par cietušām, un arī personu, „kurām, atbilstoši Kriminālprocesa likuma 60.panta 1.daļā noteiktajam, bija tiesības uz aizstāvību”. Tas nozīmē, ka faktiski lēmumā pieminētā tā pārsūdzēšanas iespēja ir neiespējama.

Seko mums