Prokuratūra: tas nav nekas apkaunojošs - saņemt atalgojumu no hūtēm un no kampējiem
PIETIEK26.03.2015.
Komentāri (36)
Iesaki rakstu: 
Pietiek rīcībā nonācis oficiāls prokuratūras dokuments, kas apliecina: šīs tiesībsargāšanas iestādes darbinieku ieskatā tas nav nekas apkaunojošs - saņemt atalgojumu no hūtēm, kampējiem un citiem viegli atpazīstamiem, sabiedrībā klaji negatīvi vērtētiem personāžiem.
Dokuments, kurā apliecināta šī prokuratūras nostāja, ir Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas prokuratūras prokurores Ingas Savčenko atteikums ierosināt kriminālprocesu par kāda interneta komentētāja publisku apgalvojumu - viņš zinot, ka kāda konkrēta persona saņemot atalgojumu no "hūtēm", no "kampējiem" un no "vaškevičiem". Pietiek šodien publicē interesantākos un būtiskākos fragmentus no šī dokumenta:
"Krimināllikuma 157.panta pirmajā daļā ir paredzēta kriminālatbildība par apzināti nepatiesu, otru personu apkaunojošu izdomājumu tīšu izplatīšanu iespiestā vai citādā veidā pavairotā sacerējumā, kā arī mutvārdos, ja tā izdarīta publiski (neslavas celšana), savukārt šī panta otrajā daļā ir paredzēta paaugstināta atbildība par neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī.
Dr.jur.. krimināltiesību eksperts A.Judins rakstā „Par neslavas celšanu masu saziņas līdzekļos (Jurista vārds" 17.08.2010.) norādījis uz trīs obligātajām noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmēm, lai varētu atzīt informāciju par neslavas celšanu - publiskotā informācija neatbilst patiesībai, publiskai informācijai jābūt apkaunojošai un nepatiesās informācijas publiskotājam ir jāapzinās nepatiesās informācijas nepatiesums.
Personu var atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma - neslavas celšanas - izdarīšanā, ja tiek konstatētas visas KL 157. pantā paredzētās noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes. Bez tam rakstā norādījis, ka lietas apstākļi un nepatiesas informācijas saturs ir jāanalizē, cenšoties noskaidrot, vai ir pamats atzīt apdraudējumu par tik nopietnu, lai būtu pamats piemērot vainīgajam kriminālsodu".
Analizējot Jūsu iesniegumā (..) ievietotā komentāra saturu, kurā ir norādīts par it kā algas saņemšanu no personām (..), atalgojuma - darba algas par padarīto darbu saņemšanas fakts, pat ja tas neatbilst patiesībai, nevar tikt uzskatīts par apkaunojošu.
Personu loks (..), uz kuriem Jūs norādāt kā personām kuras ir skaidri identificējamas un/vai tiesātas par noziegumiem, ir norādīts nekonkrēts, personas ar šādiem uzvārdiem vai vārdiem nav unikālas."
Šī atzinuma kontekstā zīmīgs ir prokurores Savčenko oficiāli deklarētais finansiālais stāvoklis: parādsaistības 2013. gada beigās - 76 207 eiro, neprecēta, ir bērns, oficiālie mēneša ienākumi pirms nodokļu nomaksas - vidēji 624 eiro.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
