Prokuratūrai Meroni vēl vajadzīgs, turpinās atbalsts Šveices advokāta „sīkajām vajadzībām”
PIETIEK18.03.2012.
Komentāri (9)
Iesaki rakstu: 
Pēdējā gada laikā saistībā ar Ventspils tranzītkara norisēm skaidri iezīmējusies Ģenerālprokuratūras pārstāvju „saprotošā” attieksme pret šajā ieilgušajā konfliktā savu patstāvīgo partiju spēlēt sākušā Šveices advokāta, iespējams, Aivara Lemberga kriminālprocesa visbūtiskākā liecinieka Rūdolfa Meroni „sīkajām vajadzībām”. Šo versiju nule apliecinājusi arī prokuratūras īpašā interese par Pietiek aprakstīto policijas sākto kriminālprocesu par iespējamu naudas izpumpēšanu no AS Latvijas Naftas tranzīts.
Kā jau ziņots, 2. februārī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvalde sākusi kriminālprocesu par to, ka no AS Latvijas Naftas tranzīts banku kontiem laika posmā no 2010. gada februāra līdz 2012. gada janvārim, iespējams, prettiesiski pārskaitīti naudas līdzekļi apmēram pusmiljona eiro apmērā.
Savukārt divas nedēļas vēlāk policijā saņemts ar Latvijas Naftas tranzītu saistītās AS Ventbunkers valdes priekšsēdētāja Alekseja Ovoda iesniegums par Meroni intereses pārstāvošu iepriekšējās uzņēmuma vadības pārstāvju „nelikumīgām darbībām attiecībā pret AS Latvijas Naftas tranzīts un AS Ventbunkers, piesavinoties naudas līdzekļus vairāk kā 4 miljoni EUR apmērā, pārskaitot uz SIA Airtech bankas kontiem”.
Nav snauduši arī „Meroni cilvēki”: kā jau informēts, pēc Pietiek rīcībā esošām ziņām, ar iesniegumu KNAB vērsušies ar Meroni saistīti Ventbunkera pārstāvji, paužot aizdomas, ka Ovods varētu būt īstenojis Valsts policijas Rīgas reģionālās pārvaldes Jūrmalas iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas vecākās inspektores uzpirkšanu, lai panāktu kriminālprocesa ierosināšanu un aizlieguma uzlikšanu veikt izmaiņas LNT padomē un valdē.
Taču pēdējā laikā vairākas sakāves „tranzītkarā” cietušā Meroni pārstāvju izredzes saistībā ar šo kriminālprocesu neizskatās cerīgas, tāpēc palīgā, kā liecina neoficiāli avoti, ir pasaukta Ģenerālprokuratūra, kurai „pareizas” Meroni liecības Lemberga kriminālprocesā ir ārkārtīgi nepieciešamas un kura līdz ar to ir atvērtāka dažādiem paša Meroni vai viņa pārstāvju lūgumiem un prasībām.
Par šīs versijas vismaz daļēju patiesīgumu liecina Pietiek rīcībā nonācis dokuments – Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Pirmstiesas izmeklēšanas uzraudzības nodaļas virsprokurores Viktorijas Opincānes pieprasījums par informācijas sniegšanu, kas adresēts Jūrmalas pilsētas prokuratūras prokurorei Olgai Savickai.
Šajā dokumentā, atsaucoties uz „Meroni cilvēka” A. Hāzes iesniegumu, Savickai tiek pieprasīts sniegt visu informāciju par minēto kriminālprocesu, kā arī paskaidrot, kāpēc vispār šis kriminālprocess tiek izmeklēts tieši Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Jūrmalas iecirknī.
Interesanti, ka Opincāne saskaņā ar prokuratūras hierarhiju ir tiešā priekšniece Andim Mežsargam – galvenajam Lemberga krimināllietas apsūdzības uzturētājam, kurš ir īpaši ieinteresēts, lai Meroni tiesas prāvā nemainītu savas liecības, kas ir viens no Lemberga apsūdzības stūrakmeņiem.
Pēc neoficiālām ziņām, īpašu interesi par šo kriminālprocesu ir izrādījusi ne tikai Ģenerālprokuratūra, bet arī Zatlera reformu partijas pārstāvis, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.
Seko mums 
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
