Prokuratūras nolaidības un slinkuma dēļ „Maximas” lietas izskatīšana var ievilkties vēl pāris gadus ilgāk

Iesaki rakstu:

Viss sākās ar to, ka 15. marta sēdē tiesa uzlika par pienākumu valsts apsūdzības uzturētājiem precizēt lietā esošo “Lietisko pierādījumu un dokumentu sarakstu”, norādot, kādi pierādījumi ir attiecināmi uz katru no apsūdzētajiem.

Savukārt 23. marta tiesas sēdē prokuratūras valsts apsūdzības uzturētāji nāca klajā viedokli, ka visi lietas materiāli, kuri ir uzskaitīti lietisko pierādījumu un dokumentu sarakstā, esot attiecināmi uz visiem apsūdzētajiem.

Tas savukārt nozīmē, ka ikvienam apsūdzētajam un viņa aizstāvim, pēc prokuratūras domām, būtu jārēķinās, ka par pierādījumiem vainai var tikt uzskatīti ne tikai tie dokumenti, kas apkopoti 81 lietas sējumā un atbilstoši normatīvajiem aktiem izsniegti katram apsūdzētajam, bet arī tā sauktās „pierādījumu istabas” saturs.

„Dievs vien zina” – šādi lietas dalībnieki, kuri mēģinājuši iepazīties ar „pierādījumu istabas” saturu, raksturo redzēto. Šī istaba atrodas tiesas ēkā Baldones ielā, un tā ir piekrauta ar dažnedažādām banānu, rotaļlietu utml. kastēm, kurās savukārt sabāztas pusizjukušas mapes ar dokumentiem.

„Es domāju, ka droši var runātpar desmitiem tūkstošu dažādu dokumentu, ja pieskaitīt elektroniskos datu nesējus. Konkrētu skaitu neviens nevar pateikt, sarakstā ir 879 pozīcijas, bet tās pārsvarā ir mapes, un, cik šajās mapēs ir dokumentu - Dievs vien zina,” Pietiek redzēto „pierādījumu istabā” atstāstīja viens no lietas dalībniekiem.

Ja prokuratūra būtu godprātīgi pildījusi savus pienākumus, tai pirms lietas nosūtīšanas uz tiesu būtu bijis jāiziet cauri visam „pierādījumu istabas” saturam, atlasot to, kas apsūdzībai tiešām ir vajadzīgs, un nevajadzīgo ievietojot arhīvā, tad jāsašuj, jāsanumurē un jāizsniedz apsūdzētajiem kopijas no tā, ko prokurori plāno izmantot vainas pierādīšanā, un jāiekļauj atsauces uz šiem pierādījumiem lēmumā par krimināllietas nodošanu tiesai.

Taču nekas no tā nav izdarīts, cenšoties pildīt vadības pasūtījumu un lietu iespējami nodot iztiesāšanai. Tagad šī nolaidība ir nākusi gaismā, apsūdzēto aizstāvjiem iebilstot pret situāciju, kad tiesas sēdē apsūdzība var pēkšņi sākt atsaukties uz dokumentiem un faktiem no „pierādījumu istabas”, par kuriem viņi līdz šim nav pat nojautuši, jo tie bijuši ierakti kaut kur banānu kastēs.

Mēģinot atrast izeju no šīs situācijas, nu prokuratūra ir nākusi klajā ar „risinājumu” – lai neliegtu apsūdzētajiem tiesības uz aizstāvību, prokuratūra lūdz šos pierādījumus – tātad visu „pierādījumu istabas” saturu – pārbaudīt tiesas sēdēs. Savukārt šī procedūra, ņemot vērā "pierādījumu istabas" satura mērogus, var prasīt gadus.

„Tagad pāris gadus visiem tiesas dalībniekiem, „pateicoties” prokuratūras nolaidībai un slinkumam, vajadzēs šķirstīt dažādus nesaprotamus, nesanumurētus, nevienam nevajadzīgus papīrus, no kuriem daudzus, ļoti iespējams, arī prokurori paši līdz šim paši nav apskatījuši, jo daudzas kastes un iepakojumi bija aizzīmogoti ar policijas zīmogiem un skoču. Jā, un vēl simtiem terabaitu ar elektroniskiem dokumentiem, kas taisīti ar visādām eksotiskām programmām utml. Un tas viss tikai prokuratūras slinkuma un neprofesionalitātes dēļ,” Pietiek situāciju raksturoja viens no aizstāvības pārstāvjiem.

Kā tiesa varētu atrisināt šo situāciju, pagaidām nav zināms. Savukārt prokuratūra nekādus komentārus par radušos situāciju nesniedz.

Seko mums