Iesaki rakstu: 
Aizvadītā gadā nogalē prokuratūra sniegusi atbildi Saeimas Nacionālās drošības komisijai (NDK) saistībā ar tās rosināto pārbaudi par Satversmes aizsardzības biroja (SAB) izlūkošanas šefa Aigara Bora saistību ar Finanšu policijas novembrī atklāto naudas atmazgāšanas rekordistu Arti Hartmani. Prokuratūras nosūtītā atbilde NDK ir slepena, tomēr Pietiek zināms, ka SAB izlūkošanas šefs atzinumā saudzēts.
Prokuratūras nosūtīto atbildi NDK parakstījis virsprokurors Arvīds Kalniņš. Atbildes saturu, norādot uz tai noteikto īpašās slepenības pakāpi, ne prokuratūras, ne Saeimas NDK amatpersonas oficiāli nekomentēja. Tiesa, no atsevišķu ar Saeimas NDK saistītu amatpersonu neoficiāli Pietiek atzītā izriet, ka Bors ir saudzēts un nekāda speciāla izmeklēšana par viņa saistību ar Hartmani netiks uzsākta. Tāpat prokuratūras atbildē esot norādīts, ka netiks arī atjaunots 2006. gada vasarā uzsāktais, bet vēlāk „uz bremzēm” noliktais ar Boru saistītais kriminālprocess par, iespējams, ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu.
Pēc Pietiek noskaidrotā, Bors tiek saudzēts, jo esot īpašs izlūkošanas speciālists ar plašiem kontaktiem. Arī ar Hartmani viņš esot kontaktējies ar izlūkošanas darbu saistītos jautājumos.
Turklāt, lai arī novembra beigās neoficiāli izskanēja, ka Bors darbu SAB pametis, tā tas tomēr nav noticis. Veicot žurnālistikas eksperimentu Pietiek pārliecinājās, ka Bors aizvien turpina strādāt SAB. Uzdoties par Saeimas NDK pārstāvi un zvanot uz SAB kontaktu tālruni, Pietiek sazinājās ar Boru, kurš pēc tam kaunināja Pietiek par šādu eksperimentu.
Oficiāli ar SAB preses pārstāves Baibas Rātas-Saliņas starpniecību Pietiek neizdevās noskaidrot, vai Bors darbu SAB atstājis vai tomēr to turpina.
Pietiek jau rakstīja, ka pārbaudi par SAB izlūkošanas šefa Bora saistību ar miljonāru Hartmani, kurš draudzējies ar Latvijas un arī Krievijas kriminālajām autoritātēm prokuratūra sāka pēc NDK 17. novembrī nosūtītā pieprasījuma sniegt skaidrojumu saistībā ar informāciju par Bora iespējamo saikni ar naudas atmazgātāju.
Oficiāli SAB noraidīja biroja augstu amatpersonu saistību ar Hartmani.
Uzmanību SAB izlūkošanas šefs sev pievērsa pēc tam, kad līdz ar Hartmaņa aizturēšanu atklājās, ka Bora sieva Iveta Bora bija ilgstoša Hartmaņa biznesa partnere viņam piederošajā firmā Baltic Bunkering Company.
Valsts ieņēmumu dienesta finanšu policija Hartmani tur aizdomās par aptuveni 140 miljonu latu atmazgāšanu, kas īstenota kopš 2006. gada. Hartmanis 5. novembrī uz 48 stundām tika aizturēts, pēc tam viņu atbrīvoja un viņš Latviju pameta. Pēc neoficiālas informācijas viņš uzturas Šveicē vai Krievijā.
Vairākas ar Hartmani pazīstamas personas Pietiek atzinušas, ka ar Boru viņš bijis pazīstams jau ilgstoši. Bors Liepājas naudas atmazgātāja paziņu lokā dēvēts par „Aigaru no orgāniem”.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
