Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Par prokuroru Uldi Cinkmani, kurš ar Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes domes lēmumu faktiski ir atzīts par blēdi, krāpnieku un zaglēnu, pēdējās dienās ir dzirdēts un lasīts gana daudz mīlīgu un jauku tekstiņu.

Pirmkārt, plaģiāts ir noticis senos, nu ļoti, ļoti senos laikos. Vismaz tik senos, lai būtu iestājušies visa veida noilgumi, tā ka liecieties nu mierā.

Otrkārt, kas nu tas vispār par īpašu plaģiātu. Vai tad no bakalaura darba vispār var gaidīt kaut kādu oriģinalitāti?

Treškārt, ja arī plaģiāts, tad nebūt ne unikāls. Tādu plaģiatoru taču noteikti ir bijis simtiem un tūkstošiem, tad kāpēc gan jācieš tikai vienam nabadziņam?

Ceturtkārt, nekas jau vēl nemaz nav pierādīts. Lēmumu par bakalaura grāda atņemšanu var visur kur pārsūdzēt, un mēs taču dzīvojam tiesiskā valstī. Nu, tipa...

Piektkārt, arī plaģiāta pārbaudītāji ir tādi apšaubāmi. Nu, liela muiža, doktori un profesori, - kāpēc viņiem nenodarboties ar kaut ko patiešām nopietnu un svarīgu?

Sestkārt, vispirms vajadzētu noskaidrot, kas un kāpēc nolēma izanalizēt tieši šī prokurora diplomdarbu un kas bija tā vadītājs. Noteikti taču ir daudz svarīgāki ļaudis un nopietnāki pārkāpumi...

Septītkārt, ja arī būtu pierādīts, tad - kāds sakars plaģiātam ar prokurora darbu, ko šis kungs taču noteikti veic godīgi, kārtīgi un atbildīgi?

Astotkārt, prokurora darbam ir obligāts nevis bakalaura, bet maģistra darbs, un to taču šim kungam neviens nav anulējis, tā ka viss kārtībā un prokurors var turpināt darbu.

Sarakstu varētu vēl turpināt, jo, ja kaut kā šajā valstī nekad nav trūcis, tad noteikti ne ļaužu, kas, lai kāda nekrietnība vai noziegums arī netiktu atklāti, tādu vai citādu motīvu dēļ mēģinās labākajās čekistu tradīcijās sēt aizdomas un novērst uzmanību uz kaut ko citu. Tā tas ir vienmēr.

Tas, kas izbrīna šoreiz, ir fakts, ka vairākus no šiem, vienkārši sakot, amorālajiem un nekrietnajiem vēstījumiem tādā vai citādā formā ir izteikuši prokuratūras pārstāvji un to visu būtība ir viena – lai nu prokurors Uldis Cinkmanis turpina darbu, jo nekāda pamata viņu atlaist vai kaut vai atstādināt nav.

Pēdējās nedēļās saistībā ar kolaboranta Romualda Vonsoviča lietu man ir pačibējušas vēl atlikušās ilūzijas par prokuratūras pārstāvjiem un to pērkamības vai ietekmējamības līmeni, līdz ar ko šiem „tas taču ir mūsējais!” vēstījumiem nekādu izbrīnu radīt nevajadzētu.

Un tomēr...

„Prokuratūra ir tiesu varas institūcija, kas patstāvīgi veic uzraudzību pār likumības ievērošanu likumā noteiktās kompetences ietvaros. Prokuratūras uzdevums ir reaģēt uz likuma pārkāpumu un nodrošināt ar to saistītās lietas izlemšanu likumā noteiktajā kārtībā,” rakstīts prokuratūras mājas lapā.

Tas, ko tagad Ulda  Cinkmaņa lietā faktiski saka šī likumības ievērošanas uzraudzītājiestāde, būtībā ir demonstratīvs spļāviens sejā sabiedrībai un jebkurai izpratnei par likumu.

ŠĪ likumības ievērošanas uzraudzītājiestāde demonstratīvi paziņo – mums nav nekādu iebildumu, ka likumības ievērošanas uzraudzību turpina veikt cilvēks, kurš ir pie rokas pieķerts blēdis, krāpnieks un zaglis.

Tas šķiet neiespējami – bet tā tas ir. Katrs pats var palasīties un noskatīties prokuratūras pārstāvju pēdējo dienu paziņojumus.

Savukārt, kad jaunais ģenerālprokurors, kurš vēl nesen, pirms iecelšanas amatā solījās atnest jaunos laikus, tagad kusli plāta rokas un kaut ko runā par absurdu situāciju, tas izskatās vienkārši derdzīgi un nožēlojami.

Prokuratūras iespējas ir milzīgas, un ģenerālprokurors to ir pierādījis vēl nupat, iejaucoties vakcīnu lietas izmeklēšanas imitācijā KNAB izpildījumā. Tagad viņam ir visas iespējas prokuroru – blēdi atstādināt, kaut vai pamatojoties uz likuma pantu par nevainojamas reputācijas nepieciešamību prokuroram.

Tas, ka Juris Stukāns tā vietā roku rokā ar saviem „Kalnmeiera sistēmas” padotajiem mums rāda klasisku „vārna vārnai acī neknābs” paraugdemonstrējumu, apliecina ne tikai labi zināmo faktu, ka zivs pūst no galvas, bet arī to, ka tad, kad sapuvušai zivij piemontē jaunu galvu, diemžēl nekavējoties sāk pūt arī tā.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

„Aunu un klaunu” vienošanās par sadarbību ekonomikas un zemkopības attīstībai

FotoPandēmijas iespaids uz tautsaimniecību šodien ir viens no valsts attīstības centrālajiem jautājumiem. Krīzes rada ne tikai izaicinājumus, bet arī jaunas iespējas ekonomikas nākotnes attīstībai. Politiķu pienākums ir šīs iespējas izmantot, nodrošinot, ka pēc pandēmijas pārvarēšanas ekonomika piedzīvos izaugsmi.
Lasīt visu...