Prokurore deklarācijā noslēpusi daļu ienākumu - vismaz 25,5 tūkstošus eiro, par kuriem veikusi iespaidīgu pirkumu
PIETIEK10.05.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Rīgas Latgales priekšpilsētas prokuratūras prokurore Katažina Careva ir amatpersonas deklarācijā noslēpusi daļu ienākumu, par kuriem veikusi iespaidīgu pirkumu, - tas nepārprotami izriet no viņas valsts amatpersonas deklarācijā uzrādītajiem datiem.
Prokurores K. Carevas amatpersonas deklarācija par 2019. gadu rāda, ka 2020. gadu viņa sākusi ar 5000 eiro uzkrājumu Luminor bankā un viņas ieņemamajam amatam un oficiālajiem ienākumiem (32 770 eiro pirms nodokļu nomaksas) pietiekami iespaidīgiem skaidrās naudas uzkrājumiem – 7000 eiro.
Savukārt 2020. gadā prokurore ir veikusi iespaidīgu pirkumu 57 400 eiro apmērā. Kas tieši pirkts, nav skaidrs, jo pēc būtības nav mainījies viņas oficiāli deklarēto nekustamo īpašumu saraksts, un arī automašīna ir tā pati – 2006. gada izlaiduma BMW X5.
Taču īstās neskaidrības sākas, saskaitot prokurores K. Carevas oficiālos ienākumus un salīdzinot tos ar iespaidīgā pirkuma apmēriem. No deklarācijas pazuduši 5000 eiro bezskaidras naudas uzkrājumi, savukārt skaidrās naudas uzkrājumi ir vēl par 1000 eiro palielinājušies, sasniedzot 8000 eiro „tumbočkā”.
Prokurore nav deklarējusi nekādas parādsaistības, savukārt viņas ienākumi ir bijuši 36 680 eiro alga prokuratūrā (pirms nodokļu nomaksas), kā arī 136 eiro pabalsts un uzturlīdzekļi un dāvinājums no kāda vīrieša 3170 eiro apmērā.
Tas nozīmē, ka kopējie prokurores K. Carevas 2020. gada oficiālie ienākumi ir bijuši 24 592 eiro (ja pieņem, ka viņai ir viens bērns – apgādājamais, par ko arī maksāti uzturlīdzekļi) + 136 eiro + 3170 eiro = 27 898 eiro.
Šai summai vēl jāpieskaita 4000 eiro, kas pazuduši no iekrājumiem, un tas nozīmē, ka pat gadījumā, ja prokurore citām vajadzībām nav tērējusi ne centa, viņai kāda pirkuma veikšanai oficiāli ir bijuši ne vairāk kā 31 898 eiro.
Taču, kā redzams no amatpersonas deklarācijas, prokurore K. Careva ir deklarējusi 57 400 eiro vērtu pirkumu. Tas savukārt nozīmē, ka no nezināmiem, nedeklarētiem avotiem prokurore ir saņēmusi 25,5 tūkstošus eiro, kas izmantoti pirkuma veikumam. Turklāt skaidri saprotams, ka reāli „melnās naudas” summa ir bijusi daudz lielāka, jo prokurorei ir nepieciešami arī līdzekļi ikdienas vajadzībām.
Tā kā ne Valsts ieņēmumu dienests, ne KNAB, ne prokuratūra paši šos faktus nav pamanījuši, šī informācija nosūtīta visām trim šīm iestādēm. Tiesa, kā zināms, ne prokuratūra, ne KNAB necenšas pat imitēt prokuroru finanšu „tīrības” sistemātiskas pārbaudes.
Prokurore K. Careva ievērību nesen ieguva, Latvijas televīzijā atklājot detalizētas ziņas par Tukumā bojāgājušā cilvēka iespējamo psihisko kaiti – piromāniju.
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.