Iesaki rakstu: 
Ir pamats domāt, ka piektdien apcietināto prokuroru Svenu Martinsonu uz iesaistīšanos kukuļošanā pamudinājis „dzīvokļa jautājums” – „treknajos gados” iegādāts liels dzīvoklis Pierīgā radījis pietiekami smagu parādu slogu. Tiesa, prokuroram nebija pamata sūdzēties par ārkārtīgu grūtu finanšu slogu.
Kā rāda 1976. gadā dzimušā Martinsona amatpersonas deklarācijas, līdz pat 2008. gadam viņam nav piederējuši nekādi nekustamie īpašumi, un arī viņa vecākiem piederējis tikai neliels dzīvoklītis Rīgā.
Laikā līdz 2008. gadam prokurora alga diezgan strauji pieaugusi – vēl 2006. gadā viņa mēnešalga bijusi 900 latu mēnesī, bet 2007. gadā – jau 1250 latu mēnesī. 2008. gadā tā vēl nedaudz palielinājusies.
2008. gadā pirms bērna piedzimšanas Martinsons iegādājies savu pirmo personisko nekustamo īpašumu, un tas bijis diezgan tipisks „trekno gadu” pirkums: 92 kvadrātmetru dzīvoklis Baložos 2008. gada sākumā tika nopirkts par iespaidīgu summu.
Saskaņā ar zemesgrāmatu datiem dzīvokli prokurors iegādājies par aptuveni 74 tūkstošiem latu, savukārt viņa paša deklarācijā norādītā summa ir 140 tūkstoši eiro – tātad 98 tūkstoši latu jeb aptuveni 1060 latu kvadrātmetrā.
Prokurors aizņēmies faktiski visu pirkumam nepieciešamo summu – deklarācijā uzrādīti divi aizdevumi 126 un 14 tūkstošu eiro apmērā, kaut saskaņā ar zemesgrāmatu informāciju uz īpašumu reģistrētās hipotēkas apmērs ir tikai 88,5 tūkstoši latu.
Banku kredītu kalkulatori rāda, ka, ņemot šādu kredītu uz 20 gadiem, prokurora ikmēneša maksājums ar bankas noteikto 5,1 procenta likmi varētu būt bijis ap 600 latiem, uz 40 gadiem – ap 440 latiem.
Toties no prokurora amatpersonas deklarācijas gan izriet, ka 11 mēnešu laikā viņš bankai procentos bija samaksājis tikai nepilnus 1800 eiro. Savukārt otrs aizņēmums bija sarucis par četriem tūkstošiem eiro.
Tiesa, Martinsons nevar attaisnoties ar to, ka viņa finansiālo situāciju būtu smagi iedragājusi vispārējā valsts iestāžu darbinieku algu samazināšana. Tieši pretēji – arī 2009. gadā viņa vidējie mēneša ienākumi bijuši virs 1300 latiem, kam vēl jāpieskaita gandrīz 5900 latu liels Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izmaksāts pabalsts.
Jāpiebilst, ka iespaidīgas parādsaistības prokuratūras darbinieku vidū drīzāk ir nevis izņēmums, bet norma. Kā rāda Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu deklarāciju datu bāze, prokurora Ginta Bērziņa parādsaistības ir virs 178 tūkstošiem eiro, Gunāra Bundža – vairāk nekā 147 tūkstoši eiro, Ingemāra Masaļska – 152 tūkstoši eiro, Inetas Bebres – virs 146 tūkstošiem eiro, Agņa Pormaļa – vairāk nekā 132 tūkstoši eiro, Gata Donika – virs 110 tūkstošiem eiro, Ata Dzērvēna – gandrīz 103 tūkstoši eiro, Veltas Zaļūksnes – vairāk nekā 94 tūkstoši eiro, Aināra Meistara – 80 tūkstoši eiro.
Šā gada pavasarī Neatkarīgā Rīta Avīze bija pat sastādījusi prokuroru lielāko parādsaistību „topu”, un tajā tagad apcietinātais prokurors Martinsons ieņēma augsto piekto vietu. Savukārt gandrīz 300 tūkstošu eiro parādsaistības bija „topa” pirmās vietas ieguvējai – nu jau bijušajai Jūrmalas virsprokurorei Sigitai Priedei, kura pērn iesniedza atlūgumu pēc tam, kad tika izteiktas aizdomas par viņas saistību ar korupcijā vainoto prokurori Irinu Bogdanovu.
Seko mums 
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
