Iesaki rakstu: 
Valsts propaganda mums jau pāris gadus ir uzcītīgi stāstījusi: iedodiet valsts medijiem – tiem pašiem, kas melīgi tiek dēvēti par „sabiedriskajiem medijiem”, - daudz nodokļu maksātāju naudas, un viss būs kārtībā. Latvijas Televīzijas vakar izplatītās melu ziņas absolūti skaidri apliecina – „kārtība” ir ļoti savdabīga, kaut arī likumsakarīga: nodokļu maksātāju nauda tiek alkatīgi aprīta, bet pretī mēs saņemam nevis vienkārši valsts apmaksātus propagandas kanālus ar attiecīgu „pareizu” saturu, bet gan valsts apmaksātus propagandas kanālus, kuros strādā aprobežoti, neprofesionāli stulbeņi, ko jebkurš sīks blēdis var apvest ap stūri un izmantot savās interesēs, kā vien vēlas.
Nedomāju, ka Latvijā pašlaik var atrast kaut dažus ar veselo saprātu apveltītus cilvēkus, kuriem, salīdzinot kaut vai vakcinēšanas realitāti un valsts varas demonstrēto nolaidību, nevarību, alkatību, izšķērdību un gluži vienkārši tizlumu ar to sajūsmināto toni, kādā šo visu nejēdzību komplektu kā izcilu sasniegumu pasniedz šīs pašas valsts varas apmaksātie puiši un meitenes no „sabiedriskajiem medijiem”, nerodas skaidras analoģijas ar padomjlaiku situāciju.
Taču vakardiena parādīja, ka mūsdienu Latvijas valsts varas dāsni apmaksātie un regulētie „sabiedrisko mediju” jaunie propagandoni ir ne tikai tieši tikpat lielā mērā uz nomenklatūras roku bučošanu noskaņoti kā viņu padomjlaiku priekšteči un ne tikai tieši tikpat gatavi tiražēt to, kas no viņiem tiek pieprasīts, bet papildus tam arī krietni aprobežotāki un neprofesionālāki nekā viņu idejiskie priekšgājēji no „Pravdas”, „Cīņas” un „Vremjas” laikiem.
Īss notikumu atstāsts tiem, kas varbūt vēl to nezina. Vakar Latvijas Televīzijas Ziņu dienests pavēstīja tā vadoņu ieskatā sensacionālu ziņu: „Krievijas opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija biroju turpmāk vadīs pazīstamais blogeris un žurnālists Jurijs Dudjs, kurš arī ir gatavs pievienoties demonstrācijām.”
No kurienes bija nākusi šī sensacionālā ziņa? Lūk, no kurienes: „Viens no tuvākajiem Alekseja Navaļnija līdzgaitniekiem Leonīds Volkovs ekskluzīvi Latvijas Televīzijai norādīja: „Iespējams, pateicoties tieši Jurijam Dudjam, mums izdosies tas, ko mēs nevarējām izdarīt līdz šim, proti, iekļūt Krievijas parlamentā.””
Tiesa, ja jūs tagad mēģināsiet tviterī šos ierakstus atrast, jums tas neizdosies vienkārša iemesla dēļ, - tie ir izdzēsti. Tieši tāpat jūs šos sensacionālos jaunumus neatradīsiet ne LTV, ne LSM mājas lapā. Un izdzēsuši tos, glupi mēģinot notikušo padarīt par nebijušu, ir paši sensacionālās ziņas pavēstītāji – Latvijas Televīzijas Ziņu dienests, kuru vada Iveta Elksne un kura galvenais redaktors ir Guntis Bojārs.
Kāpēc tā? Pavisam vienkārši – mūsu dāsni apmaksātos valstiskos propagandonus izjokoja. Paņēma priekšā pēc pilnas programmas. Ierādīja viņiem viņu īsto vietu. Nolika rāpus. Izmantoja kā vislētākās ģevkas no Lienes ielas, kurām svarīgākais dzīvē ir dienišķā deva. Patiesībā neviens izteikums nevar būt par skarbu, lai raksturotu notikušo un aprobežotos stulbeņus, kuri ļāva izmanīgiem manipulatoriem izmantot savām vajadzībām Latvijas valsts medijus.
Notika, lūk, kas. Nez no kurienes, nez no kāda pilsoņa, kas uzdevās par Leonīdu Volkovu vai viņa uzticamības personu, vai vēl nez ko, saņemot šo „sensacionālo ziņu”, mūsu valstiskie propagandoni pat nemēģināja to pārbaudīt.
Ir neskaitāmi veidi, kā sazināties ar Juriju Dudju. Ir neskaitāmi veidi, kā sazināties ar Leonīdu Volkovu. Ir neskaitāmi veidi, kā sazināties ar to, ko propagandoni sauc par „Alekseja Navaļnija biroju”. Visi šie veidi ir reāli un, galvenais, ļoti operatīvi izmantojami.
Mūsu nodokļu maksātāju maizē labi noēdušies valstiskie propagandoni ar Elksni un Bojāru priekšgalā un sīkākiem „pētnieciskajiem” un „analītiskajiem” žurnālistiem tālāk neizmantoja nevienu no šiem veidiem. Nevienu pašu.
Vēl vairāk, viņi neaizdomājās ne par to, kādu iemeslu dēļ gan šī „ziņa” vēl nav parādījusies nekur Krievijā, ne par to, kāda sumpurņa dēļ tā vispirms un „ekskluzīvi” tiek paziņota tieši viņiem un nevis kādam medijam ar lielāku starptautisku svaru, ne par to, kā gan tas nākas, ka šāda informācija parādās tieši dienā, kad izziņotas protesta akcijas Alekseja Navaļnija atbalstam. Acīmredzot „no augšas” par šo tēmu nebija saņemtas pietiekami skaidras norādes, - ies nu paši piepūlēties...
To, ka kaut kas nav labi, mūsu valstiskie propagandoni saprata tikai tad, kad pats Leonīds Volkovs tviterī, īpaši neizvēloties izteicienus, vispirms apjautājās, ar ko gan Latvijas „sabiedriskais medijs” varētu būt runājis par šo „sensacionālo jaunumu”, bet pēc tam izsniedza valstiskajiem propagandoniem viņu spēju apliecinājumu ar vārdiem „jūs acīmredzot runājāt ar pranksteriem, tik ignoranta neprofesionalitāte”.
Tomēr vēl pārliecinošāku savu spēju apliecinājumu sagādāja paši propagandoni Elksne, Bojārs un Co. Tvītu izdzēšanai sekoja neveikls izplatīto melu ziņu atsaukums un personiskās ādas glābšanas paziņojums, kas ir pelnījis to, lai tiktu citēts pilnībā:
„Oficiāls avots tika maldināts, kā rezultātā tika maldināts arī LTV Ziņu dienests. Šobrīd avoti valsts iestādēs ir norādījuši, ka, iespējams, ir notikusi mērķtiecīgi plānota valsts iestāžu un masu mediju dezinformēšana. Atvainojamies skatītājiem, Jurijam Dudjam un Leonīdam Volkovam. Rītdienas laikā informēsim par situācijas attīstību.”
Ko lai te vēl piebilst. Tas, ka „sabiedriskie mediji” ir pārvērtušies par valsts apmaksātu propagandas kanālu, ir labi redzams ikvienam. Tagad ir pilnīgi skaidrs, ka par nodokļu maksātāju naudu nevis tiek nopirkta profesionalitāte un uzticamība, bet gan tiek baroti neprofesionāli un aprobežoti stulbeņi, kuriem valsts sile ir vienīgā un pēdējā iespēja...
Padomju varas kolaborants Ojārs Skudra, kuru tik ļoti mīl kā ekspertu piesaukt neatkarīgās Latvijas „sabiedriskie mediji”, no personiskās pieredzes augstos partijas ideoloģiskajos amatos šajā situācijā noteikti varētu pastāstīt, ka padomju vara bija visāda, bet atbildīgos propagandas un ideoloģijas sistēmas amatos stulbeņus neturēja. Lai tādos nokļūtu, vajadzēja izmanību, piesardzību un prātu, - padomju vara labi zināja, ka nav daudz svarīgāku lietu par ideoloģisko apstrādi un propagandu.
Vistuvākās dienas rādīs, vai mūsdienu Latvijas Republikas valsts vara būs mierā, ka tās valstisko propagandu arī turpmāk izplata elksnes, bojāri un pārējā, kā vakardienas notikumi ir skaidri apliecinājuši, jebkuram blēdim un manipulētājam ērti izmantojama stulbeņu kompaška.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
