Iesaki rakstu: 
Interneta duļķainie viļņi atnesuši jaunu cilvēku sašutumu par vakcinācijas avīzi nezciktursimttūkstošu tirāžā, kas nāca pa virsu vakcinācijas biroja algu fondiņam 0,6 miljoniņu apjomā un kolorītai ainiņai ar vakcīnu neizvadāšanu (jo ne izvadāšanai, ne pašai vakcinēšanai, ne vakcīnu iepirkumam ar biroju nav ne mazākā sakara, kā izrādījās).
Kūdītājiem izdevās savākt padsmit tūkstošu politiski bezatbildīgu personu parakstus par ūberbiroja likvidēšanu, un ministrs Pavļuts acīmredzamā vājuma brīdī biroju iekuļčināja kaut kur dziļāk valsts pārvaldes koridoros, tiesa, lielās algas varonīgi pārdēvējot par piemaksām.
Mums, provinces pensionāriem, visa šī māžošanās šķiet lieka. Mēs esam auguši padomju pasaku filmas “Prēmija” (“Ļenfiļm”, 1974) apstaroti, bet vecākiem mūsu biedriem virtuves plauktā goda vietā bija “Grāmata par garšīgu un veselīgu uzturu” (LVI, 1953), kas sākās ar ievadu “Pretim pārpilnībai”.
Abi šie avoti skaidri redzami pašreizējā Veselības ministrijas cīņā ar ārējo un iekšējo ienaidnieku; šeit paskaidrošu jaunākai paaudzei, kā šodien tiek izmantota sen pārbaudītā komunikācijas metode.
Bija grāmata par veselīgu pārtiku, un vēlākos gados bija pat elektropreču reklāmas uz žurnāla “Liesma” pēdējā vāka, tikai pašas pārtikas nebija. Un bieži vien reklāmā attēlotā prece nemaz līdz sērijas ražošanai nenonāca.
Tas pats šodien: TV seriālus pārtrauc reklāma (par dažsimttūkstošiem iepirktās kampaņas ietvaros), kas aicina seniorus potēties, lai arī pašu pošu nav un tik drīz nebūs. Ikurāt kā ar garšīgo un veselīgo uzturu: rakstīts ir, bet ēst nav ko. Vai kā vēlākos gados ar varoņreportāžām par krietnajām ražām un izslaukumiem, kas TV ir, bet dzīvē – tutū!
Mēs šo pazīstam, b. Pavļut, mēs tur esam bijuši, mums šī komunikācijas forma ir pazīstama un pieņemama. Un drukājiet to avīzi droši! Tikai ļaunprātīgi mēlneši var apgalvot, ka par ministrijas naudu drukātais produkts ieradīsies mūsu pastkastītēs kādas nedēļas pirms vēlēšanām, lai konkurētu ar citām, jau par partiju naudu drukātām lapelēm. Tā taču ir tīrā sagadīšanās, un mēs kategoriski noraidām šādas insinuācijas!
Tas pats par ražošanā palaisto kampaņu par vasaras gaidīšanu: kampaņa būs, TV un internetos būs, bet ne pie draugiem, ne pa krodziņiem vazāties nedrīkstēs. Un pareizi! Svarīgi, lai ir skaista dzīve TV un vakcinācijas avīzē, bet reāli… nu nav tik svarīgi. Mēs taču saprotam.
Par plānu izpildi – filmas “Prēmija” sižets vienā teikumā: prēmija izmaksāta par plāna izpildi, bet pats plāns kaut kad iepriekš bez kāda pamata samazināts, apzinīgie darbaļaudis no šādas negodīgas prēmijas atsakās. Lai paliek tās pasakas, šoreiz par metodiku – reālu plānu samazināt un tad raportēt par samazinātā plāna varonīgu izpildi.
Tieši tas, ar ko veiksmīgi nodarbojas b. Pavļuts: vai ik dienu viņš ziņo par desmitkārt samazinātā plāna izpildi, un sajūsminātu atparistu klaķieru branža to bazūnē tālāk. Ikurāt kā pēc Aleksandra Geļmana scenārija, “Ļenfiļm” labākajās tradīcijās.
Tiesa, ar šo “koriģēto” plānu pat ar pirmo poti mūsu valsts iedzīvotājus sapotēt vairs nevar pagūt pat līdz gada beigām, un otro mums dos tad, kad citviet pasaulē jau potēs pret nākamā gada sērgu.
Mums arī šis nav nekas jauns: ASV astronauti 1969. gadā izkāpa uz Mēness, bet PSRS 1969. gadā uzcēla pirmo tualetes papīra ražošanas rūpnīcu.
Veselības ministrija arī atjaunojusi pārbaudīto partijas un ražošanas aktīva sapulču formu, ko tagad sauc par neformālām darba grupām: sanāk, pamuld, neko neparaksta un beigās nevienam ne par ko nav jāatbild. Arī šo mēs pazīstam.
Pareizu ceļu ejat, b. Pavļut! Un, tā kā sapotēties esat paguvis vēl pirms Raimonda Paula un citiem mazāk vērtīgiem subjektiem, varam būt droši, ka nekas netraucēs jums turpināt šo plānveida kampaņošanu un līdzekļu apgūšanu. Urrā, biedri, urrrā!
Pārpublicēts no aprinkis.lv
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
