Prusaks sarīko „PR akciju” Jaunzemes glābšanai, vecas lietas ietvaros tiek aizturēti divi izbijuši skandalozi VID darbinieki
Pietiek lasītājs17.03.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Cenšoties „glābt” pasūtījuma lietu skandālā ierauto Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi, par Jura Juraša „brigādes” domubiedru uzskatītais VID Iekšējās drošības pārvaldes direktors Aigars Prusaks vakar sarīkoja „PR akciju”, kas šodien vai tuvākajās dienās, izmantojot nopirktus vai ietekmētus medijus, varētu tikt pasniegta kā I. Jaunzemes cīņa pret norganizēto noziedzību viņas vadītajā iestādē. Tiesa, ir viens defekts, - aizturētie bija divi jau izbijuši VID darbinieki, bet pati lieta ir, maigi izsakoties, veca un nejēdzīga.
Vakar tika aizturēti divi izbijuši VID darbinieki – pagājušā gada 29. augustā darbu VID pametušais kādreizējais izmeklētājs Jānis Akmentiņš un pērn apcietinātā Intara Štālberga bijusī priekšniece Ieva Kļava, kas darbu VID pameta pagājušā gada 4. novembrī. Turklāt I. Kļava pašlaik vēl joprojām atrodas aizturēšanas izolatorā.
Tiesa, šī lieta nav saistīta ne ar I. Jaunzemes piesegtajām pasūtījuma lietām, ne ar organizēto korupciju VID, kas zeļ viņas paspārnē. Runa ir par to, ka pirms pieciem gadiem – 2018. gadā ir tikusi prettiesiski pieprasīta informācija par personu banku kontiem, turklāt prasītāji ir bijuši no A. Prusaka bijušās sievas, tagad amatu VID jau zaudējušās Kristīnes Prusakas-Brinkmanes vadītās struktūrvienības.
Faktiski nav nekādu šaubu, ka A. Prusaka rīcībā jau sen bija informācija par to, ka J. Akmentiņš kādā no savām lietām pieprasījis un saņēmis informāciju, pārkāpjot pilnvaras, un tagad šī informācija izmantota, lai operatīvi „palīdzētu” I. Jaunzemei, kuras atrašanās amatā karājas mata galā.
Būs interesanti uzzināt, kas ir prokurors, kas ir devis sankciju vakardienas darbībām, - nebūs liels brīnums, ja izrādīsies, ka tas būs bēdīgi slavenais plaģiators Uldis Cinkmanis, kurš ir zināms kā liels A. Prusaka „draugs”.
Taču vēl interesantāk būs uzzināt, kā šī sankcija tiks vērtēta virsprokurora līmenī. Var mierīgi sanākt tā, ka no iecerētās „PR akcijas” sanāk nevis efekts, bet pamatīgs defekts un pēdējais piliens, lai VID vadībā beidzot sāktos tai nepatīkamas pārmaiņas.
Seko mums 
Valsts amatpersonas īpaši jau vēlēšanu laikā daudz runā par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, palīdzību uzņēmējiem, tiesiskumu un tā tālāk, un tā joprojām. Praksē gan mēdz būt citādāk, un valsts iestāžu vērsanās pret mani, manas ģimenes locekļiem un manis vadīto uzņēmumu liecina, ka realitāte var līdzināties absurda lugai.
Konkrētā piemērā – Balvos. 2022.gada oktobrī uz ceļa, kuru kā taisnāko vairāk nekā 30 gadus lieto mazdārziņu īpašnieki, bez brīdinājumiem tika nostiepta ķēde, kurā par laimi nelaimē ar salīdzinoši lēnu ātrumu (ap 15 km stundā) ietriecās motocikla vadītājs kurš guva nopietnas kakla traumas.
Vēlos Jūs informēt, kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā.Jau neskaitāmas reizes pēdējo pāris gadu laikā tiek ierosinātas krimināllietas par izvarošanu. Tiek aizturēti cilvēki, kuri pēc pāris mēnešiem tiek atbrīvoti. Bet tajā pašā laikā cietušās personas saņem no valsts atlīdzību, kas paredzēta cietušām personām
Pirms vairāk nekā desmit gadiem politiskajā dienaskārtībā pirmoreiz nonāca jautājums par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu. Toreiz Latvijas Radio iestājās pret to, jo apvienošanās sākotnējais ambiciozais plāns toreizējā resursu trūkuma situācijā bija nerealizējams, savukārt apvienošanās, neieguldot nepieciešamos finanšu līdzekļus attīstībai, solīja vairāk risku nekā ieguvumu. Procesa virzītāji aizrautīgi runāja par sinerģiju, kas veidosies apvienotajā medijā, tajā pašā laikā nespējot kliedēt bažas par to, vai:
Pirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
