Iesaki rakstu: 
Sabiedrības par atklātību “Delna” bijušās vadītājas Ineses Voikas darbības imitācija ir vispārzināms fakts. Viņa centusies it visur būt klāt kā kompetenta uzraudzītāja – “Latvijas kuģniecības” privatizācijas procesā, bankas “Citadele” pārdošanā un pat Zolitūdes traģēdijas lietā. Vairāk gan atmiņā palicis, kā Zolitūdes traģēdijas sabiedriskās izmeklēšanas komisija, kurā iefīrējās arī Voika, savu darbu sāka ar pašu svarīgāko jautājumu, proti, komisijas locekļu atalgojumu.
Voika sevi raksturo jaudīgi – labas pārvaldības un pretkorupcijas eksperte, esot arī iedibinājusi jaunas tradīcijas Latvijas politikas uzraudzībā un principu noteikšanā (kustībapar.lv). Par to, kā viņas realizētā ekspertīze izskatās dabā, ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir bijusi iespēja pārliecināties pat vairākkārt. Pietiek atcerēties kaut vai trīs minēto notikumu uzraudzības procesus – tie izvērtās skandālos un galu galā – fiasko.
Nu Voika ievēlēta 13. Saeimā un joprojām turpina ekspertēt ar to zināšanu un kompetences līmeni, kādu mūsu valstī var atļauties tikai šīs izredzētās kastas – sorosiešu – pārstāvji un diemžēl šajā sasaukumā arī parlaments. Tieši Voikai ir vislabāk zināms, cik novilcinātu tiesas sēžu deviņu gadu laikā esot bijis Lemberga lietā, savukārt jautājumā par šīs Saeimas mēģinājumu noslēpt valsts amatpersonu deklarāciju publisku pieejamību, piesedzoties ar formāliem personas datu aizsardzības principiem, no pašpasludinātās labas pārvaldības ekspertes bezkompromisu tiesiskuma koalīcijā nedzird ne skaņas!
Toties Voika joprojām pārliecinoši prot būt klāt visur, kur vien iespējams kaut ko uzraudzīt, protams, vēlams par naudu, un viņai ir nelokāma pārliecība par savu kompetenci visās jomās. Tā, piemēram, TV24 2019.gada 20.februāra raidījumā “Preses klubs” tā saucamā eksperte apgalvoja, ka Lembergs un viņa advokāti tiesas procesu deviņos gados esot novilcinājuši 527 reizes. Turklāt Voika atsaucās nevis uz tiesas rīcībā esošo informāciju, kuru rīcībā varētu būt dati par sēžu norisi, bet uz savu bijušo darbavietu, kas zināma kā pēdējās patiesības instance “Delna”!
Diemžēl Voikai atkal nepaveicās, jo tieši dienu pēc patiesībai neatbilstošā paziņojuma Rīgas Apgabaltiesa publiskoja datus par konkrētās lietas izskatīšanas gaitu. Kopumā 10 gados nozīmētas 1184 tiesas sēdes. Nav notikušas 567 tiesas sēdes, no tām apsūdzēto dēļ – tikai 78 jeb 6.6% no nozīmētajām tiesas sēdēm: tajā skaitā darbnespējas dēļ – 56 sēdes. Advokātu dēļ nav notikušas 133 sēdes, no tām 36 – viņu darbnespējas dēļ. Lielākā daļa sēžu nav notikusi citu iemeslu dēļ – tiesnešu prombūtnes dēļ – 201, tajā skaitā, darbnespējas dēļ – 73, profesionālās kvalifikācijas celšanas mācību dēļ – 13 u.c.
TV24 raidījumā “Preses klubs” atbilstoši savam nekompetences un neprofesionalitātes līmenim Voika dod pamācības tiesu instancēm: “… daudz ir atkarīgs no tiesnešiem un no viņu drosmes, un no tā procesa izskatīšanas. Vai pietiek ar vieniem, diviem lieciniekiem, vai nopratinās visus simts un divas reizes…”
Ja Voika kādreiz kādu jautājumu komentētu, iepazīstoties gan ar lietas būtību un faktiem, tad iespējams, viņa uzzinātu, ka Lemberga lietā tiesa ir nopratinājusi tikai prokuratūras uzaicinātos lieciniekus, kopumā – 94 cilvēkus, tajā skaitā atkārtoti – 4 cilvēkus. No aizstāvības puses tiesas procesā, kas ilgst jau 11.gadu, nopratināti ir tikai 4 liecinieki jeb 25 reizes mazāk nekā no prokuratūras puses. Objektīvas tiesas procesam ļoti svarīgus apsūdzības lieciniekus, tādus kā Rūdolfu Meroni, Jūliju Krūmiņu, Olafu Berķi, Oļegu Stepanovu, Genādiju Ševcovu, Aināru Gulbi, Arnoldu Laksu u.c. – kopā 14 – man nav bijis ļauts pratināt ne dienu, ne stundu, ne minūti.
Par ko liecina šie fakti? Voikas publiskie apgalvojumi no reālajiem datiem vismaz jautājumā par nenotikušajām tiesas sēdēm atšķiras 6,8 reizes. Tas tikai vēlreiz apstiprina, cik sabiedrībai bīstama ir lēmumu pieņēmēja, kas lēmumus pieņem, operējot ar pseidodatiem, kas no reālajiem faktiem tik būtiski atšķiras. Un tas arī nozīmē, ka šīs nu jau deputātes teiktais jāuztver skeptiski, dalot, kā minimums, ar 6,8.
Diezgan nepievilcīga matemātika...
Diezgan bīstama situācija attiecībā uz tautas kalpa kompetenci lēmumu pieņemšanā…
Seko mums 
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
