Puķīte mēģina slēpt faktus par „cietuma apmetuma plēšanu kailām rokām”
L. Lapsa28.04.2011.
Komentāri (11)
Iesaki rakstu: 
Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks Visvaldis Puķīte (attēlā) izlēmis pamēģināt noslēpt jebkādus faktus, kas varētu atklāt patiesību par dīvaino gadījumu Rīgas Centrālcietumā, kad saskaņā ar cietuma administrācijas oficiālo versiju kādam ieslodzītajam bija izdevies cietuma pastaigu laukumā pastaigas laikā ar kailām rokām „plēst apmetumu nost no sienas”.
Ieslodzītais Arturs Krastiņš – cik zināms Pietiek, vienīgais Latvijā par „naudas atmazgāšanu” reālu cietumsodu saņēmušais – ar rājienu bija sodīts par to, ka Centrālcietuma pastaigu laukumā pastaigas laikā „plēsis apmetumu nost no sienas”.
Ieslodzījuma vietu pārvalde pārbaudi par šo atgadījumu it kā bija veikusi ilgi un rūpīgi, taču faktiski bija tikai pārbaudījusi divus Centrālcietuma dokumentus saistībā ar it kā notikušo pārkāpumu un pēc vairāk nekā divus mēnešus ilgās abu dokumentu lasīšanas paziņojusi, ka „piešķir lielāku ticamību Rīgas Centrālcietuma administrācijas sniegtajai informācijai”.
Savukārt Krastiņš sūdzībā par saņemto rājienu (kas var nopietni ietekmēt ieslodzītā pirmstermiņa atbrīvošanas iespējas) bija norādījis: „Nekādu tīšu vai netīšu izmeklēšanas cietuma īpašuma bojājumus neesmu veicis, it sevišķi sienas apmetuma tīšu plēšanu, jo to nekādi nevarēju veikt, man nav pieejami nekādi darbarīki, ar ko es to būtu varējis izdarīt, un ar plikām rokām tas fiziski nav iespējams.”
Lai noskaidrotu, cik pamatota bijusi Ieslodzījuma vietu pārvaldes rīcība, uzliekot sodu par it kā notikušu pastaigu laukuma apmetuma bojāšanu, Pietiek vērsās ar oficiālu iesniegumu pie pārvaldes priekšnieka Puķītes.
Taču Puķīte atteicās sniegt atbildi uz jautājumu, vai Rīgas Centrālcietuma ieslodzītajiem pastaigu laikā tiek izsniegti kādi darba vai citādi instrumenti, bet, ja šādi instrumenti netiek izsniegti, vai Rīgas Centrālcietuma pastaigu laukumu sienas izgatavotas no materiāliem, ko iespējams kādā veidā bojāt ar kailām rokām.
Tāpat Puķīte nevēlējās atbildēt arī uz jautājumu – ja šādi materiāli Centrālcietuma pastaigu laukumu sienās nav izmantoti, kā iespējams, ka Ieslodzījuma vietu pārvalde atzinusi, ka Centrālcietuma administrācijas konstatētais, ka minētais ieslodzītais bojājis pastaigu laukuma apmetumu, atbilst patiesībai.
Visbeidzot, Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks nevēlējās sniegt atbildi arī uz jautājumu, vai, divu mēnešu laikā pārbaudot faktus sakarā ar minēto iesniegumu, Ieslodzījuma vietu pārvaldes administrācijas pārstāvis vispār ir apmeklējis Centrālcietumu un pārbaudījis bojāto apmetumu.
Nevēlēšanos sniegt atbildes uz šiem jautājumiem Puķīte pamato ar to, ka jautājumi skarot viņa vadītās iestādes un ieslodzītā saraksti, kas esot ierobežotas pieejamības informācija.
Saskaņā ar Puķītes pausto pārliecību pat jautājums, vai Rīgas Centrālcietuma ieslodzītajiem pastaigu laikā tiek izsniegti kādi darba vai citādi instrumenti, bet, ja šādi instrumenti netiek izsniegti, vai Rīgas Centrālcietuma pastaigu laukumu sienas izgatavotas no materiāliem, ko iespējams kādā veidā bojāt ar kailām rokām, attiecoties tikai un vienīgi uz Ieslodzījuma vietu pārvaldes saraksti ar vienu konkrētu ieslodzīto un tāpēc neesot atbildams.
Pašlaik Pietiek Puķītes lēmumu kā prettiesisku ir pārsūdzējis Tieslietu ministrijā, lai otrreizēja atteikuma gadījumā vērstos administratīvajā tiesā.
Seko mums 
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
