Iesaki rakstu: 
Rūpējoties par lasītāju informētību un D vitamīna daudzumu organismā, Pietiek centīsies publicēt visas partiju īsās programmas, kas sagatavotas 12. Saeimas vēlēšanām. Šodien - Zaļo un zemnieku savienības programma 4000 zīmju programma 12.Saeimas vēlēšanām. Lai lasītājiem būtu interesantāk, lejāk publicējam arī ZZS 4000 zīmju programmu pirms iepriekšējām - 11. Saeimas vēlēšanām: varat salīdzināt un izdarīt secinājumus.
Vēlamies, lai Latvija būtu pārtikusi, zaļa un par sevi lepna valsts, kurā ikviens vēlas dzīvot, strādāt, veidot ģimeni, pavadīt mierīgas vecumdienas. Esam izvirzījuši trīs galvenos mērķus - drošība par valsts un ģimenes nākotni, harmoniska reģionu attīstība, izglītota sabiedrība.
DROŠĪBA PAR NĀKOTNI
•Rūpēsimies par darba vietu radīšanu reģionos. Mazināsim jauniešu bezdarbu.
•Uzlabosim sociālo pabalstu sistēmu, rūpēsimies par ģimenēm ar bērniem. Pensiju indeksācijā ņemsim vērā uzkrāto darba stāžu.
•Stiprināsim veselības aprūpi reģionos, samazināsim rindas pie ārstiem. Mazināsim pacientu iemaksas, medikamentu līdzmaksājumus. Palielināsim veselības aprūpē strādājošo atalgojumu.
•Izmantosim dalību Eiropas Savienībā (ES) un NATO valsts drošībai un sociālekonomiskajai attīstībai.
•Palielināsim aizsardzības budžetu, modernizēsim bruņotos spēkus, izstrādāsim jaunu valsts operatīvas aizsardzības plānu. Stiprināsim Zemessardzi un Jaunsardzi. Integrēsimies NATO militāri rūpnieciskajā kompleksā.
•Veidosim nacionālajām interesēm atbilstošu imigrācijas politiku.
•Cīnīsimies pret organizēto noziedzību, ēnu ekonomiku. Uzlabosim sabiedrisko kārtību.
•Uzlabosim tiesu darbu. Samazināsim cilvēktiesību pārkāpumus.
•Veidosim efektīvu valsts pārvaldi, valsts nekustamo īpašumu un ES fondu apsaimniekošanu. Atbalstīsim nevalstiskās organizācijas.
•Iestāsimies pret valsts kapitālsabiedrību privatizāciju, padomju atjaunošanu, bankas Citadele neizdevīgu pārdošanu.
•Sekmēsim Liepājas Metalurga darbības atjaunošanu, atbalstīsim bez darba palikušos darbiniekus.
•Nodrošināsim valsts enerģētisko neatkarību. Uzlabosim tautsaimniecības energoefektivitāti.
•Veidosim aktīvas atpūtas infrastruktūru, atbalstīsim tautas sportu, popularizēsim veselīgu pārtiku. Uzlabosim sporta pārvaldību un finansēšanas sistēmu.
HARMONISKA REĢIONU ATTĪSTĪBA
• Palielināsim pašvaldību lomu lēmumu pieņemšanā. Īstenosim prognozējamu, taisnīgu valsts un pašvaldību nodokļu sadalījumu. Novirzīsim daļu uzņēmumu ienākumu nodokļa investoru piesaistei pašvaldībās.
•Vairosim un efektīvi izmantosim Rīgas kā Eiropas metropoles potenciālu.
•ES fondu un valsts investīcijas veiksim atbilstoši “Latvija 2030” un “NAP2020”.
• Nodrošināsim investīcijas ceļu sakārtošanā.
•Nodrošināsim uzņēmējiem stabilu un prognozējamu nodokļu sistēmu un ES fondu atbalstu. Iestāsimies pret mikrouzņēmuma nodokļa palielināšanu.
•Iestāsimies par taisnīgiem atbalsta maksājumiem lauksaimniekiem, stiprināsim mazās saimniecības. Sekmēsim bioloģiskas un ilgtspējīgas lauksaimniecības attīstību, vietējās produkcijas noietu.
•Atgriezīsim neapstrādātās zemes lauksaimnieciskajā ražošanā, sekmēsim kooperāciju lauksaimniecībā un mežsaimniecībā. Veicināsim kredītresursu un pensiju fondu ieguldījumus zemju iegādei un lauku attīstībai.
• Nodrošināsim mežu un lauksaimniecības zemju vērtības pieaugumu. Stiprināsim Latvijas Zemes fondu.
•Nodrošināsim ilgtspējīgu zvejas un akvakultūras resursu izmantošanu konkurētspējīgu produktu radīšanai. Veicināsim zivsaimniecībai nozīmīgo ūdeņu vides stāvokļa saglabāšanu.
•Veidosim Latviju par valsti ar augstu sabiedrības vides apziņu. Atjaunosim Latvijas vides aizsardzības fondu.
• Veicināsim lauku, veselības un kultūrtūrismu.
• Pasargāsim Latviju no ģenētiski modificēto organismu un kodolenerģijas riskiem.
IZGLĪTOTA SABIEDRĪBA
• Veidosim mūsdienīgu izglītības saturu un efektīvu skolu tīklu. Pakāpeniski nodrošināsim skolēnu brīvpusdienas, īstenosim iekļaujošu izglītību. Latvijas lauku skolas attīstīsim kā starpnozaru centrus. Palielināsim pedagogu atalgojumu.
•Iestāsimies par obligātu vidējo izglītību, attīstīsim duālo profesionālo izglītību.
•Interešu un mūžizglītības izmaksas iekļausim valsts kompensējamo limitēto izdevumu sarakstā.
•Stiprināsim reģionu augstskolas, veicināsim augstskolu un zinātnes institūciju starptautisko konkurētspēju.
•Palielināsim finansējumu zinātnei un augstākajai izglītībai.
•Nodrošināsim augstas kvalitātes profesionālās kultūras pieejamību reģionos. Stiprināsim latvisku kultūrvidi un identitāti, papildināsim to ar laikmetīgām vērtībām, kultūras infrastruktūru, stabilu finansējumu.
• Atbalstīsim pašdarbības kolektīvus, kultūrizglītību un profesionālo mākslu reģionos.
•Atbalstīsim radošo industriju.
•Uzturēsim saikni ar ārvalstīs dzīvojošo sabiedrības daļu.
SAIMNIEKI SAVĀ ZEMĒ!
Zaļo un Zemnieku savienības priekšvēlēšanu 4000 zīmju programma 11. Saeimas vēlēšanām
Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) mērķis ir Latvijas tautas garīgā un materiālā labklājība. Tā sasniedzama gādājot par cilvēku intelekta, ideju un gara spēka apvienošanu, par dzīves telpu, kurā cilvēki jūtas vajadzīgi un novērtēti, par iespēju strādājošam cilvēkam gan pilsētās, gan laukos nodrošināt iztiku sev un tuviniekiem, kā arī veidot iekrājumus, lai justos drošs par nākotni. Tikai tā mēs spēsim atgriezt dzimtenē tos, kuri devušies svešumā, savus spēkus, gudrību un pieredzi atdod ne savas, bet citu valstu izaugsmei.
ZZS galvenās prioritātes ir:
•iedzīvotāju sociālā aizsardzība un veselība;
•uzņēmējdarbības un privātās iniciatīvas atbalstīšana tautsaimniecībā, eksporta veicināšana, Latvijai tradicionālo nozaru atjaunošana un attīstīšana;
•efektīva valsts pārvalde;
•tiesiskuma stiprināšana valstī un sabiedrībā;
•iedzīvotājiem izdevīga un saprotama reģionālā politika;
•kvalitatīva un konkurētspējīga izglītības sistēma;
•demogrāfijas jautājuma risināšana;
•ilgtspējīga vides politika;
•latviskā kultūrvide;
•Latvijas interesēm atbilstoša cieņpilna ārpolitika.
Šo prioritāšu nodrošināšanai turpmākos trijos gados mums Saeimā un valdībā risināmi šādi galvenie uzdevumi:
Sabiedrības attīstība un sociālā joma
•Palielinoties inflācijai, palielināt pensijas un sociālos pabalstus.
•Pilnveidot un attīstīt valsts sociālā atbalsta sistēmu, rūpēties par ģimenēm ar bērniem.
•Nodrošināt efektīvu bezmaksas neatliekamo palīdzību un kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību visos reģionos neatkarīgi no iedzīvotāju materiālā stāvokļa.
•Veicināt cilvēku sociālo integrāciju, savstarpējo sapratni un toleranci.
Tautsaimniecība
•Īstenot uzņēmējdarbībai un privātai iniciatīvai labvēlīgu valsts politiku.
•Veidot uzņēmējdarbību veicinošu infrastruktūru.
•Aktualizēt lauku un lauksaimniecības ilgtermiņa stratēģiju, konsekventi palielināt Latvijas lauku produkcijas starptautisko konkurētspēju, vienlaicīgi atbalstot arī bioloģisko saimniekošanu.
•Latvijas novadus, pilsētas un apdzīvotas vietas savienot ar kvalitatīviem autoceļiem.
•ES līmenī panākt godīgu konkurenci un līdztiesīgu tiešo maksājumu sistēmu Latvijas zemniekiem.
Nodokļu politika
•Izveidot uzņēmējdarbībai labvēlīgu un stabilu nodokļu sistēmu.
•Nepieļaut nodokļu palielināšanu svarīgākajām precēm un produktiem – pārtikai, komunālajiem pakalpojumiem, transportam, grāmatām un medikamentiem.
•Pilnveidot nodokļu iekasēšanas sistēmu un mazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru.
Valsts pārvalde, pašvaldības un tiesiskums
•Mazināt birokrātiju valsts pārvaldē, pārvaldes pakalpojumu jomā ieviešot vienas pieturas aģentūras principu, sekmējot elektronisko pakalpojumu īpatsvara pieaugumu.
•Pilnveidot normatīvos aktus, lai paātrinātu lietu izskatīšanu tiesās un novērstu cilvēktiesību un pamattiesību aizskārumus.
•Izveidot apriņķu pašvaldības.
•Piešķirt pašvaldībām likumprojektu iesniegšanas tiesības.
•Ļaut pašvaldībām pašām lemt par ES finanšu līdzekļu izlietošanu
Izglītība
•Turpināt pedagogu darba samaksas pilnveidošanu.
•Izmantojot ES finansējumu, modernizēt izglītības iestāžu materiālo bāzi un paaugstināt profesionālās izglītības prestižu un kvalitāti,.
•Nepieļaut budžeta vietu likvidēšanu augstskolās.
•Augstskolās attīstīt zinātnisko darbu, tādējādi ceļot to starptautisko konkurētspēju.
•Rūpēties par atbildīgu Latvijas pilsoņu un savas valsts patriotu audzināšanu. Attīstīt skautu, gaidu, mazpulku un jaunsargu kustību. Veicināt sabiedrības iesaistīšanos sporta aktivitātēs.
Kultūra
•Stiprināt latviešu valodas kā valsts valodas lomu un lietošanas kultūru visās publiskās darbības jomās.
•Celt godā latvisko dzīvesziņu, darba tikumu, savas sētas un zemes saimnieka apziņu.
•Gādāt par profesionālās mākslas pieejamību visos reģionos.
Vide
•Veidot Latviju par zaļāko valsti pasaulē, lai Latvijas daba un tās daudzveidība ir tās bagātība, nevis apgrūtinājums.
•Pasargāt Latviju no ģenētiski modificētiem organismiem un kodolenerģijas.
•Atbalstīt atjaunojamo enerģijas veidu izmantošanu un videi draudzīgu transportu.
•Mazināt nodokļus vietējiem atjaunojamajiem energoresursiem, tā veicinot to daļas palielināšanu enerģētikā.
Drošība un ārlietas
•Īstenot aktīvu ārpolitiku, stiprinot valsts drošību un sadarbību ar citām valstīm, ciešāk integrējoties starptautiskās organizācijās.
•Attīstīt sadarbību ar Lietuvu un Igauniju Baltijas valstīm aktuālu jautājumu risināšanā.
•Pastiprināt policijas un zemessardzes sadarbību sabiedriskās kārtības uzturēšanā Latvijas laukos.
Seko mums 
Kādā senāku laiku dziesmā vai pat kinematogrāfiskā tēlā (atmiņa diemžēl vairs nav saglabājusi precīzākas ziņas par konkrētu avotu) – dzimtene alegoriski salīdzināta ar pamātes tēlu. Vai šis salīdzinājums patiešām ir absurds? Uzkrītoši pieaugošs empātijas deficīts pārvaldē (bet ne tikai), absurdā un nesamērīgā nodokļu nasta, uz tās rēķina pārmērīgi uzblīdusī un dāsni atalgotā birokrātija, ārišķīga eksaltācija un vienlaikus – neadekvāti augsts pašnovērtējums, tiesiskais nihilisms tur, kur tas nekādā gadījumā nedrīkstētu būt, un tamdēļ – nereti veselajam saprātam gluži vienkārši nepieņemama netaisnība – daudziem padarījusi dzīvi gluži vai nepanesamu. 
Mani sauc Evija Rača. Šobrīd man ir 36 gadi. Esmu, pirmkārt, jau mamma, sieva un Latvijas iedzīvotāja, kas cīnījusies ar vēzi. Izgājusi cauri vairāk nekā 40 ķīmijterapijām un kaulu smadzeņu transplantācijai. Un jau vairāk nekā piecus mēnešus es cīnos ne tikai par savu dzīvību, bet arī par taisnīgumu VISU PACIENTU VĀRDĀ!
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
