Iesaki rakstu: 
Nedaudz vairāk nekā mēnesis pagājis no maniem vēstījumiem par naftas ostas smakojošu ekoloģiski uzbudinātu zemes rūķu partijas - ZZS peripetijām daudzu gadu garumā ap karotīšu biznesu Latvijā. Dabiski, ka runa šoreiz nav par mūžam nepabarotā Cibiņa karotīti no Knipskas kaujas laukiem, bet desmitiem, ja ne simtiem miljonu EUR apjomīgu biznesu zem Zaļo un Bordo karotīšu fasādēm LR Zemkopības ministrijas paspārnē.
Citiem vārdiem sakot - savstarpēji sasaistītu un izteikti korumpētu valsts amatpersonu, dažnedažādu nevalstisku organizāciju, komersantu, naftas ostas politiskās partijas politiķu, Eiropas fondu profesionālu izčiepēju (atvainojiet - apguvēju) konglomerātu, kas pa vidam vēl iemanās ekoloģisku lozungu pavadā iesmērēt Latvijas valsts un pašvaldību iestādēm apšaubāmas izcelsmes pārtikas produkciju, regulāri uzvarot to rīkotajos iepirkumos.
Iepriekšējā rakstu sērijā "Karotīšu bizness'' es, kā Taro kārtīs skatīdama, izteicu pieņēmumu, ka tikai Tam Kungam zināms pārtikas produkcijas apjoms ar pilnīgi neizprotamu izcelsmi, ko Zaļo-Bordo karotīšu veiksmuzņēmēji piegādā skolām, bērnudārziem un slimnīcām, ir parasts banāls kontrabass, kuru veikli darboņi vēsā mierā pārbīda pāri neeksistējošām ES iekšējām robežām un vēl vēsākā mierā uzsit gaisā Latvijas bērnu un slimnieku ēdināšanai, pasniedzot kā izcilu vietējo ražojumu, kas sūri un grūti audzēts Lubānas klānos vai barots ar Kurzemes plašumu siena gubiņām.
Izrādās, ka trāpīts desmitniekā: „Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) konstatējis, ka SIA "Baltiņš", kas vairākām Daugavpils izglītības iestādēm zaļā publiskā iepirkuma ietvaros piegādā gaļas produktus, ir krāpies ar preču marķējumu un Polijā ražotus liellopu un putnu gaļas produktus uzdevis par Latvija ražotiem.
Veicot gaļas produktu izsekojamības pārbaudi, PVD uzņēmuma noliktava konstatēja Polijas izcelsmes saldētus dzīvnieku izcelsmes produktus, savukārt atkritumu tvertnēs - Polijas gaļas ražotāju oriģinālo produktu marķējumu. Atrasti arī izdrukāti viltoti dažādu Latvijas gaļas produktu ražotāju marķējumi. Turpinot pārbaudes, PVD noskaidroja, ka Latvijas ražotāji SIA "Baltiņš" šogad šāda veida produkciju nav piegādājuši.
Pārbaudē konstatēts, ka no šī gada sākuma līdz februāra vidum, kad atklāti iepriekš minētie pārkāpumi, uzņēmums šādā veidā 16 Daugavpils izglītības iestādēm realizējis aptuveni 4 tonnas putnu gaļas un
Atgādinām, ka zaļā publiskā iepirkuma prasībām atbilstoši produkti ir tādi produkti, kas audzēti/ iegūti Latvijā un atbilst nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas (marķējumi "Zaļā karotīte" un "Bordo karotīte"), bioloģiskās lauksaimniecības vai lauksaimniecības integrētās audzēšanas prasībām.
Uzņēmumam, piedaloties iepirkumā, ir jāapliecina, ka tas līguma darbības laikā izglītības iestādei piegādās zaļā publiskā iepirkuma prasībām atbilstošus produktus, kuru apraksts un ražotājs ir norādīts tehniskajā specifikācijā.''
Šāda nelaba ziņa pāršalca Latvijas āres š.g.26.februārī.
Priekā! Beidzot rūdīti nelieši ir atklāti, atmaskoti, noķerti un sodīti. Pie kam -pateicoties PVD.
„Īstenojot pārtikas uzraudzības koncepciju "no lauka līdz galdam", kas ir mūsdienīga, Latvijas apstākļiem un Eiropas Savienības prasībām atbilstoša sistēma, kuras galvenā priekšrocība ir spēja izsekot visam pārtikas ražošanas ciklam, 2002. gada 1. janvārī Zemkopības ministrijas pārraudzībā darbu uzsāka Pārtikas un veterinārais dienests.
Pārtikas un veterinārā dienesta darba galvenais mērķis ir droša un nekaitīga pārtika patērētājiem, veseli un pienācīgi aprūpēti dzīvnieki.
Dienesta centrālais birojs - ģenerāldirektors, administrācija, Pārtikas uzraudzības departaments un Veterinārās uzraudzības departaments stratēģiski plāno dienesta darbu un sniedz metodisko palīdzību teritoriālajām pārvaldēm, bet Robežkontroles departaments nodrošina veterinārās, fitosanitārās, pārtikas nekaitīguma un nepārtikas preču drošuma uzraudzību robežkontroles punktos uz Eiropas Savienības ārējās robežas.”
Aber velns, cik solīdi un feini samurgots šīs visnotaļ it kā nopietnās iestādes mājaslapā. Viss jau būtu labi, ja būtu labi, bet diemžēl tā nav, un droši, ka tuvā pārredzamā nākotnē arī nebūs.
Privātās sarunās ar Latvijas uzņēmējiem, politiķiem un bijušajiem specdienestu darbiniekiem, intervējamās personas bieži leksikonā pāriet uz bagāto kaimiņzemes valodu un tiešā tekstā saka, ka pēvēdē ir polnij p... Zinoši cilvēki skaidro, ka tieši tāds tas ir bijis kopš šīs struktūras izveidošanas otrās dienas rīta un nav mainījies līdz koronavīrusa atklāšanai zivju tirgū Uhaņā.
Skatoties griestos, mani sarunu biedri un biedrenes klāsta, ka tieši PVD ir atslēgas vārds visām mahinācijām un fikcijām Zemkopības ministrijā, prātam neaptveramu apjomu pārtikas produkcijas kontrabandas shēmām apvienojumā ar PVN karuseļmehānisma valsts budžeta izlaupīšanu, organizētās noziedzības reiderisma shēmu atbalstu un īstenošanu, konfiscēto pārtikas produktu un preču ar iestājušos lietošanas noilguma termiņu rūpniecisku pārstrādi, un to atkārtotu realizāciju Latvijas mazumtirdzniecības tīklos.
Uz manu jautājumu - vai tad ar beidzamā ministra, kas Kaspars Gerhards, ierašanos Skābbarības tornī nekas nav mainījies, sņemu nopūtu pavadītu atbildi-nacionāļu Kasparam pat pie vislabākas gribas un nodomiem roķeles par īsu, bet PVD atsitiens par lielu, lai ko mainītu.
Un paskaidro tālāk - krusttēvu Dūklavu nomainījušais Gerhards nāk no tās pašas iepriekšējas blices un gadiem bijis, kā sacīt jāsaka, Latvijas politiskajā procesā (tulkoju nejēgām - reālajā varā), un - vārna vārnai acīs neknābj!
Turpinājums sekos.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
