Iesaki rakstu: 
Šogad sanāk tā, ka maijs ir eksāmenu laiks ne tikai skolēniem, bet arī dažiem Latvijas politiķiem. Tikko premjere un satiksmes ministrs knapi nokārtoja eksāmenu baņķieru komisijas priekšā aviācijas nozares atbalsta veicināšanas priekšmetā un dabūja sliktākos rezultātus Eiropā (gada 14.5%) no iespējamajiem. Savukārt somu kolēģi nokārtoja eksāmenu uz teicami („Finnair” savas 5 gadu obligācijas pārdeva par gada 4,75%).
Tagad dienas kārtībā nāk “Rail Baltica” projekts. Visas neizdarības, pieļautās kļūdas un nekompetence strauji nāk gaismā un kaut ko noslēpt paliek arvien grūtāk. “Eksaminācijas komisijas vadītāja” - Eiropas Komisijas Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāta Ziemeļjūras-Baltijas TEN-T pamattīkla koridora, kurā ietilpst arī "Rail Baltica", koordinatore Katrīna Trautmane, varētu teikt, ir izvērtējusi projekta virzību un dod iestādes vērtējumu par šo projektu.
Būtiskākais no intervijas.
- Paredzēts, ka jūnijā Baltijas valstu premjerministri parakstīs vienošanos par dzelzceļa projekta "Rail Baltica" īstenošanas posmiem.
- Projekta galvenās trases izbūve ir jāpabeidz 2030. gadā.
- Notiek diskusijas par finansējumu un nākotni, un to, kā mēs organizēsim projekta īstenošanu, jo tas ir izrādījies dārgāks, nekā sākotnēji tika lēsts.
- Projekta sarežģītības dēļ tas tiks īstenots posmos.
- CEF finansējums attiecas uz infrastruktūru, kas ir "Rail Baltica" dzelzceļa galvenā līnija, jo CEF sedz 85% no izmaksām. Taču 15% ir jāsedz dalībvalstīm, kā arī no CEF netiek apmaksāti neattiecināmie darbi, piemēram, noteikti darbi stacijās.
- No ES puses netiek samazināta neviena tā daļa, vienkārši projekts tiek sadalīts pa posmiem.
- ES nevar finansēt vairāk par to, kas ir paredzēts "Rail Baltica" stratēģijā. Nosacījums ir galvenā "Rail Baltica" līnija, un tā ir līnija, kas ved no Tallinas līdz Polijas robežai.
- Trautmanes kundze cer, ka tiks panākta vienošanās par galveno "Rail Baltica" līniju un starpposma savienojumu ar Rīgu, lai tad projekta otrajā posmā pabeigtu Rīgas loku.
- Latvijas valdība var rīkoties, ja viņiem ir finansiāls atbalsts.
- Tiek ierosināts no valsts parādu aprēķina izslēgt aizdevumus infrastruktūrai, par kuriem dalībvalstis var slēgt līgumus.
- Otro posmu var sākt, kad mēs tam būsim gatavi un kad mums būs tam nauda.
- Latvijas teritorijā vietējie politiķi projektu ir papildinājuši ar daudzām reģionālajām stacijām, un jau pašā sākumā tika sniegta rekomendācija koncentrēties uz to, ka svarīgs ir pats "Rail Baltica" savienojums, bet no CEF līdzekļiem nevarēs maksāt par visu. Tādēļ reģionālās stacijas ir vēl viens jautājums, par ko notiek diskusijas.
- Projekts nav tikai Igaunijas, tikai Latvijas vai tikai Lietuvas jautājums, tas ir Eiropas jautājums.
Tātad ko no tā var secināt:
- Šobrīd savienojuma ar Rīgu un lidostu finansējums no ES puses tiek atlikts uz nenoteiktu laiku.
- Iespējas līdz 2030. gadam savienot Rīgas centru un lidostu ar “Rail Baltica” pamattrasi ir tikai uz valsts budžeta rēķina.
- Latvijas puse ir iztērējusi pirmajam posmam paredzētos naudas līdzekļus Rīgas centrālās stacijas pārbūvei un lidostas stacijas izbūvei, kā arī uzsākusi tilta būvniecību.
- Reģionālās stacijas, kurām satiksmes ministrs jau sācis domāt nosaukumus, ir jārealizē tikai uz Latvijas valsts budžeta rēķina, vai arī jāgaida kamēr ES piešķirs naudas līdzekļus. Taču visdrīzāk no kopējām Latvijas atbalsta programmai paredzētajām finansēm, tātad uz citu valsts projektu rēķina.
- ES gatava dāsni finansēt savas un tikai savas intereses, nodrošinot 85% līdzfinansējumu. (Caur to faktiski nodrošinot arī atlikušo 15% finansējumu no valsts budžeta, jo darbu lokalizācija un nodokļu ieņēmumi visdrīzāk būs lielāki.)
- Trautmanes kundze arī norāda vietējo vēlmju un sapņu finansēšanas avotu – valsts parāda palielinājums - un apsola šeit savu atbalstu.
- Pabeidzot pirmo posmu, ES būs sasniegusi savus mērķus, un maz ticams, ka šis projekts turpinās būt ES prioritāte. Visdrīzāk būs jāfinansē no Latvijas kopējās aploksnes un ne ar 85% atbalsta intensitāti.
Ir arī daži neatbildēti jautājumi:
- Vai šobrīd Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas, lidostas dzelzceļa stacijas un tilta būvniecībā plānotais un saņemtais ES līdzfinansējums tiks iekļauts galvenās līnijas 85% finansējumā?
- Kāpēc Latvijas atbildīgie politiķi savās vēlmēs izgāja ārpus “Rail Baltica” projekta stratēģijā nospraustajiem mērķiem?
- Kāpēc Eiropas Komisijas Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāts ātrāk neuzsita pa pirkstiem mūsu politiķiem, kuri pretēji loģikai uzsāka vispirms 2. posma izbūvi par 1. posmam paredzētajiem finanšu līdzekļiem?
- Vai nefunkcionējoša lidostas stacija un trīs tilta balsti Daugavā būs Rīgas vizītkarte tuvākos desmit gadus?
No intervijas saprotu, ka par projektu atbildīgie politiķi, lai arī ar grūtībām un norādēm par sagatavojamo mājas darbu apjomu, šobrīd ir pielaisti pie eksāmena, kas kopā ar kolēģiem no Lietuvas un Igaunijas būs jākārto jūnijā.
Gaidīsim rezultātus.
Seko mums 
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.