Raksts, ko nobloķēja "Facebook" cenzori: impērisms, šovinisms, nacisms, putlerisms būtībā ir urliskas cilmes diagnozes, nevajag to sasaistīt ar patiesu, kopēju kultūras mantojumu
Otto Ozols12.04.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pašreizējo ņemšanās ar un ap “atkrievošanos” un cīņu ar “krievu kultūru” uztveru ar sapratni un pārdomām. Vispirms – labi saprotams ir sašutums un dusmas, ko radījis Krievijā ieperinājies putleriešu režīms ar saviem kara noziegumiem, slepkavnieciski murgaino propagandu.
Krievi, krievu valoda, tās kultūras mantojums ir kļuvuši teju vai toksiski. Līdzīgi kā vācieši, vācu valoda un kultūra 1. un 2. pasaules karu laikā. Tie, kuri lasījuši zviedru ārsta un rakstnieka lielisko grāmatu “Stāsts par SanMikelu”, atcerēsies epizodi, kuri viņš un viņa draugi tika piekauti kādā Parīzes krogā, jo zviedru valodas dēļ tika sajaukti ar vāciešiem. Rakstnieks Munte ar draugiem - zviedru jaunlaulāto pāri tika pamatīgi ieklapēti un beigās nepatiesi ieslodzīti cietumā. (Par laimi policijas priekšnieks bija gana inteliģents un viņus ātri atbrīvoja.)
Bet, atgriežoties pie mūsdienām. Vispirms būtu labi saprast, ka cilvēkus nevajadzētu dalīt pēc tautībām, bet gan pēc viņu politiskajām izvēlēm. Cilvēka tautība nav un nevar būt diagnoze. Diagnoze var būt apzināta izvēle atbalstīt noziedzīgas un agresīvas ideoloģijas, režīmus – nacistu, putleriešu un viņiem līdzīgus.
Nacisti savā laikā nebija tikai un vienīgi vācieši, nacisti bija arī citās tautās un valstīs, tieši tāpat kā šodien visi krievi nav putlerieši, bet Putlera atbalstītājus var atrast arī citās tautās un valstīs.
Nenoliedzami bija un būs cilvēki, kuri savā pārliecībā ir tēraudcieti, viņu uztverē visi krievi ir putlerieši. Jāsaka, ka šie cilvēki tīši vai netīši piespēlē Putlera propagandai, kura Krievijā metodiski stāsta, ka “Rietumos visi ienīst visus krievus”. Un kā piemērus piemeklē cilvēkus Eiropā, tai skaitā Latvijā, kuri dusmīgi vaino visus krievus. Tā putlerieši mobilizē savu sabiedrību pret pašradīto “ienaidnieku aplenkumu”.
Te jāsaka - labi izprotu un rēķinos, ka daudzi ir dusmīgi, pat ļoti dusmīgi uz krieviem. Bet tomēr aicinu nenolaisties uz Hitlera vai Putlera līmeņiem, kad piederība kādai tautībai tiek pasludināta par ļaunu diagnozi. Civilizēta sabiedrība tieši un precīzi ar to atšķiras no noziedzīgām ideoloģijām un režīmiem, ka nenolaižas līdz plānprātīgi noziedzīgiem murgu līmeņiem. Nacistiem, putleriešiem, urlām nav tautības.
Un šis ir brīdis, kad jārunā par attieksmi pret krievu kultūru. Atceroties to pašu 2. Pasaules karu. Jā, nacisti runāja vācu valodā, šī noziedzīgā kustība bija ieperinājusies Vācijā. Bet vai tas nozīmēja, ka Gētes, Baha, Heses, Remarka, Manna un citu viņu komponistu, rakstnieku mantojums būtu jānoliedz, jāignorē?
Ar ko tieši mēs atšķirsimies no tiem pašiem nacistiem, kuri stiepa uz sārtiem “nepareizās” grāmatas un aizliedza spēlēt “nepareizu” tautību komponistu darbus? Vai tiem pašiem putleriešiem, kuri šobrīd ir sastādījuši savu aizliegto grāmatu un skaņdarbu sarakstus?
Patiesībā ir mazliet jocīgi, kad tiek runāts par “lielajām” kultūrām – piemēram, “lielo krievu kultūru” vai “lielo vācu kultūru.” Interesanti, kā tās lielums tiek noteikts? Ar ko, piemēram, itāļu, franču, spāņu, īru, somu vai japāņu kultūras būtu mazākas? Domāju, ka katra kultūra ir īpaša un katrai ir savs pienesums mūsu kopējam kultūras mantojumam.
Katrs autors, katrs darbs ir unikāls, un tas ir visu mūsu kopējais mantojums. Būtu šaurpierīgi to sabāzt kādas pašiedomātās kastītēs. Nenoliedzami, katram mākslas darbam ir izcelsmes vieta, tauta, kultūra, bet to nav jāsāk bāzt politiskās konjunktūras aprobežotajos rāmīšos. Arī tik dramatiskā laikā kā šobrīd. Mums jāsaprot, ka Putleram un putleriešiem nav ne mazākās saistības ar īstu un patiesu kultūru. Tai skaitā krievu kultūras mantojumu. Viņiem ļoti patīk ar to piesegties, piesavināties, izmantot, bet vai mums tam ir jāļaujas, akli jāseko?
(Tai pašā laikā, protams, jāspēj ar veselo saprātu pamanīt situācijas, kad krievu kultūras mantojums ir pašmērķīgi izmantots propagandas vajadzībām. Kā tas acīmredzami ir ar Puškina pieminekli, kurš Rīgā bija iestādīts mākslīgi un neiederīgi.)
Impērisms, šovinisms, nacisms, putlerisms būtībā ir urliskas cilmes diagnozes, nevajag to sasaistīt ar patiesu, kopēju kultūras mantojumu.
Seko mums 
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
