Iesaki rakstu: 
„Es neuzskatu, ka katram politiķim jāatskaitās par katru savu personisko darījumu, izņemot amatpersonas deklarācijā un arī Valsts ieņēmumu dienestam, un to Kampars arī dara,” apmierinātību ar ekonomikas ministra Arta Kampara sniegtajiem skaidrojumiem par nesakritībām savā valsts amatpersonas deklarācijā pirmdien pēc viņa uzklausīšanas apvienības Vienotība Saeimas frakcijas sēdē Pietiek pauda viņa kolēģe Vienotībā Rasma Kārkliņa. Par spīti tam, ka atbildes par neskaidrībām Kampars deputātiem nav sniedzis, – tās nemaz neesot prasītas. Politoloģe, kura pirms iesaistīšanās politikā bija pazīstama kā korupcijas pētniece, uzskata, ka galvenais šoreiz ir procedūras un formālās puses ievērošana. Uz jautājumu, vai tāpat kā Kamparam viņa bez faktiem uzticētos arī, piemēram, ekspremjeram Kalvītim, Kārkliņa uz brīdi samulst, bet tad saka – jā, jo esot jāņem vērā kopbilde un attiecībā uz Kamparu viņai jautājumi nerodoties.
Kā Kampars Vienotības frakcijai skaidroja nesakritības savā amatpersonas deklarācijā?
Ļoti svarīgi, ka ir tāda vispusīga izskatīšana frakcijā un Ētikas komisijā. Es domāju, vienmēr vajag turēties pie procedūras, jo mēs šobrīd spriežam no kaut kādiem atsevišķiem izteikumiem presē jeb arī no viņa. Man personīgi liekas pārliecinoši, ko viņš saka.
Kampars sniedza jums atbildes, no kā viņa firma ir saņēmusi bezprocentu aizdevumu vai to, kas ir anonīmais investors, no kura viņš saņēmis avansa maksājumu par firmas kapitāldaļām? Jūs saņēmāt atbildes uz šiem jautājumiem?
Jā, mēs saņēmām atbildes. Piemēram, tas investors ir minēts viņa amatpersonas deklarācijā tai slēgtajā daļā.
Kampars jums nenosauca viņa vārdu?
Nē, nu, viņš saka, tas darījums vispār šobrīd ir apdraudēts, jo ar visu šito ažiotāžu ļoti iespējams, ka tas investors vispār atkāpsies. Tā ka, es domāju, to visu var saprast – viņš to ir uzrādījis attiecīgām iestādēm, tās to var pārbaudīt, un tad redzēs.
Bet, kamēr sabiedrība šo vārdu nezina, paliek atklāts jautājums, vai Kampars kā ekonomikas ministrs nav pieņēmis lēmumus, kas saistīti ar šo anonīmo investoru.
Jā, to es saprotu. To viņš ļoti skaidri pateica, ka tāda nav tā situācija un ka to attiecīgā brīdī var pārbaudīt attiecīgās tiesībsargājošās iestādes, kas tās lietas pārbauda.
Sanāk tā, ka mums ir jāpaļaujas tikai uz Kampara kunga apgalvojumiem, kurus mēs nevaram pārbaudīt, jo nesaņemam no viņa konkrētu informāciju, konkrētus datus?
Nē, nu, kas ir „mēs”?
Sabiedrība, mediji.
Nu, es jau minēju, ka ir procedūras valstī, kā to var pārbaudīt, un attiecīgā brīdī to tad varēs mediji skatīties, ja tas darījums būs nobeigts. Arī Vienotības Ētikas komisija to jautājumu skata vispusīgi.
Vai tā procedūra nav tikai formāla, lai varētu pievilkt ķeksīti, ka tas ir skatīts Ētikas komisijā un nekas nav atklāts?
Nē, nu, es tā nedomāju, es pieņemu, ka kolēģi to ņem nopietni, jo mēs saprotam, ka visa šī rīcība ietekmē mūsu partijas tēlu, un, man liekas, visi partijas cilvēki ir ļoti nobažījušies, ka tas rada nevajadzīgu ažiotāžu. Kā to mīkstināt – tieši ar to, ka noskaidro faktus, vispusīgi apskata un parāda.
Tos faktus mēs nevaram noskaidrot, jo Kampara kungs tos nesniedz. Piemēram, par 22 000 eiro bezprocentu aizdevumu, ko 2009. gadā, kad jau bija krīzes kulminācija un kredītus nevarēja dabūt, Kampara uzņēmums saņēmis. Kampars nesniedz medijiem skaidrojumu, kas ir šī aizdevuma devējs, līdz ar to nevar pārbaudīt, vai aizdevējs nav saistīts ar kādiem ekonomikas ministra lēmumiem. Kur tad jūs saredzat sabiedrības kontroles iespējas?
Es tikai varu atkārtot to, ko teicu, ka sabiedrības kontroles iespējas ir arī valstiskās procedūrās. Es neuzskatu, ka katram politiķim jāatskaitās par katru savu personisko darījumu, izņemot amatpersonas deklarācijā un arī Valsts ieņēmumu dienestam, un to Kampars arī dara.
Jūs tik šauri traktējat sabiedrības kontroli pār politiķiem?
Nē, jums arī ir tiesības prasīt jautājumus, viņš arī jums ir atbildējis...
Nē, viņš nav atbildējis.
Nu tad jūs prasiet viņam. Tas, ko viņš man ir teicis, mani pārliecina, un otrs – es paļaujos uz pastāvošām procedūrām.
Ja jautājums nebūtu par jūsu kolēģi apvienībā Vienotība, bet, nu, teiksim, Kalvīša kungu, jūs viņam ticētu?
Redziet, tas ir labs jautājums... jāskatās arī uz kopbildi, un ir tādi cilvēki kā, piemēram, Kalvīša kungs, kur, es domāju, ir daudz nopietnākas jautājuma zīmes. Par Kamparu šī ir pirmā reize, kad es dzirdu kaut kādas vispār it kā problēmas, ja. Ir jāskatās arī uz to kopbildi, vai tas cilvēks pārliecina jeb ne.
Jums nav radušies iepriekš jautājumi par Kampara kungu?
Nē, galīgi nē.
Piemēram, ka ar Ekonomikas ministriju saistītos uzņēmumos un iestādēs uzvar ar Vienotību saistītas firmas, piemēram, Vienotības priekšvēlēšanu kampaņas veidotāja Ščipčinska reklāmas firmas?
To Kampara kungs arī ir ļoti racionāli paskaidrojis, ka šajā iepirkumā bija konkurss, tur bija vairākas firmas pretendentos un viņš nebija iesaistīts iepirkuma komisijas darbā. Šādu firmu Latvijā nav daudz, un pēc viņa skaidrojuma man liekas ticami, ka firma leģitīmi uzvarēja šo iepirkumu.
Tas, ka Vienotība ir parādā šai firmai par kampaņu...
Nu, man ir žēl, ka ir parāds...
Jūsuprāt, tas nerada interešu konflikta situāciju?
Es atkal atkārtošu – konflikta situācija ir tikai tai brīdī, ja vien persona ir tieši iesaistīta lēmuma pieņemšanā. Šajā lēmumā Kampara kungs nebija iesaistīts, tur bija iepirkuma komisija.
Tad, jūsuprāt, ministrijas politiskajai vadībai nav ietekme uz šādiem lēmumiem? Jūs neskatāties tā formalizēti? Tad jau var teikt, ka, piemēram, ministram Augulim nebija nekādas ietekmes uz to, ka viņa māsa, svainis, māsīca ieguva amatus viņa vadītās Satiksmes ministrijas struktūrās? Jo formāli jau viņa paraksta zem tiem lēmumiem nav.
Es nezinu par tiem konkrētajiem gadījumiem. Redziet, mums tomēr jāskatās uz formālo pusi, – kas tur ir bijis ietekmēts jeb nav.
No formālās puses jāraugās, ja?
Nē, nu, kā nu citādi? Mums jāskatās no tiesiskā, procedurālā viedokļa. Jums var būt kaut kādas aizdomas, bet jūs nevarat izslēgt, ka Latvijā ir maz cilvēku, ir maz visādu uzņēmumu un ka tāpēc vien, ja kādam ir kaut kur kāda māsīca, viņš nevarēs piedalīties konkursos.
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
