Iesaki rakstu: 
„Es neuzskatu, ka katram politiķim jāatskaitās par katru savu personisko darījumu, izņemot amatpersonas deklarācijā un arī Valsts ieņēmumu dienestam, un to Kampars arī dara,” apmierinātību ar ekonomikas ministra Arta Kampara sniegtajiem skaidrojumiem par nesakritībām savā valsts amatpersonas deklarācijā pirmdien pēc viņa uzklausīšanas apvienības Vienotība Saeimas frakcijas sēdē Pietiek pauda viņa kolēģe Vienotībā Rasma Kārkliņa. Par spīti tam, ka atbildes par neskaidrībām Kampars deputātiem nav sniedzis, – tās nemaz neesot prasītas. Politoloģe, kura pirms iesaistīšanās politikā bija pazīstama kā korupcijas pētniece, uzskata, ka galvenais šoreiz ir procedūras un formālās puses ievērošana. Uz jautājumu, vai tāpat kā Kamparam viņa bez faktiem uzticētos arī, piemēram, ekspremjeram Kalvītim, Kārkliņa uz brīdi samulst, bet tad saka – jā, jo esot jāņem vērā kopbilde un attiecībā uz Kamparu viņai jautājumi nerodoties.
Kā Kampars Vienotības frakcijai skaidroja nesakritības savā amatpersonas deklarācijā?
Ļoti svarīgi, ka ir tāda vispusīga izskatīšana frakcijā un Ētikas komisijā. Es domāju, vienmēr vajag turēties pie procedūras, jo mēs šobrīd spriežam no kaut kādiem atsevišķiem izteikumiem presē jeb arī no viņa. Man personīgi liekas pārliecinoši, ko viņš saka.
Kampars sniedza jums atbildes, no kā viņa firma ir saņēmusi bezprocentu aizdevumu vai to, kas ir anonīmais investors, no kura viņš saņēmis avansa maksājumu par firmas kapitāldaļām? Jūs saņēmāt atbildes uz šiem jautājumiem?
Jā, mēs saņēmām atbildes. Piemēram, tas investors ir minēts viņa amatpersonas deklarācijā tai slēgtajā daļā.
Kampars jums nenosauca viņa vārdu?
Nē, nu, viņš saka, tas darījums vispār šobrīd ir apdraudēts, jo ar visu šito ažiotāžu ļoti iespējams, ka tas investors vispār atkāpsies. Tā ka, es domāju, to visu var saprast – viņš to ir uzrādījis attiecīgām iestādēm, tās to var pārbaudīt, un tad redzēs.
Bet, kamēr sabiedrība šo vārdu nezina, paliek atklāts jautājums, vai Kampars kā ekonomikas ministrs nav pieņēmis lēmumus, kas saistīti ar šo anonīmo investoru.
Jā, to es saprotu. To viņš ļoti skaidri pateica, ka tāda nav tā situācija un ka to attiecīgā brīdī var pārbaudīt attiecīgās tiesībsargājošās iestādes, kas tās lietas pārbauda.
Sanāk tā, ka mums ir jāpaļaujas tikai uz Kampara kunga apgalvojumiem, kurus mēs nevaram pārbaudīt, jo nesaņemam no viņa konkrētu informāciju, konkrētus datus?
Nē, nu, kas ir „mēs”?
Sabiedrība, mediji.
Nu, es jau minēju, ka ir procedūras valstī, kā to var pārbaudīt, un attiecīgā brīdī to tad varēs mediji skatīties, ja tas darījums būs nobeigts. Arī Vienotības Ētikas komisija to jautājumu skata vispusīgi.
Vai tā procedūra nav tikai formāla, lai varētu pievilkt ķeksīti, ka tas ir skatīts Ētikas komisijā un nekas nav atklāts?
Nē, nu, es tā nedomāju, es pieņemu, ka kolēģi to ņem nopietni, jo mēs saprotam, ka visa šī rīcība ietekmē mūsu partijas tēlu, un, man liekas, visi partijas cilvēki ir ļoti nobažījušies, ka tas rada nevajadzīgu ažiotāžu. Kā to mīkstināt – tieši ar to, ka noskaidro faktus, vispusīgi apskata un parāda.
Tos faktus mēs nevaram noskaidrot, jo Kampara kungs tos nesniedz. Piemēram, par 22 000 eiro bezprocentu aizdevumu, ko 2009. gadā, kad jau bija krīzes kulminācija un kredītus nevarēja dabūt, Kampara uzņēmums saņēmis. Kampars nesniedz medijiem skaidrojumu, kas ir šī aizdevuma devējs, līdz ar to nevar pārbaudīt, vai aizdevējs nav saistīts ar kādiem ekonomikas ministra lēmumiem. Kur tad jūs saredzat sabiedrības kontroles iespējas?
Es tikai varu atkārtot to, ko teicu, ka sabiedrības kontroles iespējas ir arī valstiskās procedūrās. Es neuzskatu, ka katram politiķim jāatskaitās par katru savu personisko darījumu, izņemot amatpersonas deklarācijā un arī Valsts ieņēmumu dienestam, un to Kampars arī dara.
Jūs tik šauri traktējat sabiedrības kontroli pār politiķiem?
Nē, jums arī ir tiesības prasīt jautājumus, viņš arī jums ir atbildējis...
Nē, viņš nav atbildējis.
Nu tad jūs prasiet viņam. Tas, ko viņš man ir teicis, mani pārliecina, un otrs – es paļaujos uz pastāvošām procedūrām.
Ja jautājums nebūtu par jūsu kolēģi apvienībā Vienotība, bet, nu, teiksim, Kalvīša kungu, jūs viņam ticētu?
Redziet, tas ir labs jautājums... jāskatās arī uz kopbildi, un ir tādi cilvēki kā, piemēram, Kalvīša kungs, kur, es domāju, ir daudz nopietnākas jautājuma zīmes. Par Kamparu šī ir pirmā reize, kad es dzirdu kaut kādas vispār it kā problēmas, ja. Ir jāskatās arī uz to kopbildi, vai tas cilvēks pārliecina jeb ne.
Jums nav radušies iepriekš jautājumi par Kampara kungu?
Nē, galīgi nē.
Piemēram, ka ar Ekonomikas ministriju saistītos uzņēmumos un iestādēs uzvar ar Vienotību saistītas firmas, piemēram, Vienotības priekšvēlēšanu kampaņas veidotāja Ščipčinska reklāmas firmas?
To Kampara kungs arī ir ļoti racionāli paskaidrojis, ka šajā iepirkumā bija konkurss, tur bija vairākas firmas pretendentos un viņš nebija iesaistīts iepirkuma komisijas darbā. Šādu firmu Latvijā nav daudz, un pēc viņa skaidrojuma man liekas ticami, ka firma leģitīmi uzvarēja šo iepirkumu.
Tas, ka Vienotība ir parādā šai firmai par kampaņu...
Nu, man ir žēl, ka ir parāds...
Jūsuprāt, tas nerada interešu konflikta situāciju?
Es atkal atkārtošu – konflikta situācija ir tikai tai brīdī, ja vien persona ir tieši iesaistīta lēmuma pieņemšanā. Šajā lēmumā Kampara kungs nebija iesaistīts, tur bija iepirkuma komisija.
Tad, jūsuprāt, ministrijas politiskajai vadībai nav ietekme uz šādiem lēmumiem? Jūs neskatāties tā formalizēti? Tad jau var teikt, ka, piemēram, ministram Augulim nebija nekādas ietekmes uz to, ka viņa māsa, svainis, māsīca ieguva amatus viņa vadītās Satiksmes ministrijas struktūrās? Jo formāli jau viņa paraksta zem tiem lēmumiem nav.
Es nezinu par tiem konkrētajiem gadījumiem. Redziet, mums tomēr jāskatās uz formālo pusi, – kas tur ir bijis ietekmēts jeb nav.
No formālās puses jāraugās, ja?
Nē, nu, kā nu citādi? Mums jāskatās no tiesiskā, procedurālā viedokļa. Jums var būt kaut kādas aizdomas, bet jūs nevarat izslēgt, ka Latvijā ir maz cilvēku, ir maz visādu uzņēmumu un ka tāpēc vien, ja kādam ir kaut kur kāda māsīca, viņš nevarēs piedalīties konkursos.
Seko mums 
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
