Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tieslietu ministra Dzintara Rasnača biroja vadītājas, viņam savulaik personiski simpātiskās Līgas Ādamsones meitai Aijai Lambertei jau atkal ir „nejauši” paveicies – viņa ir kļuvusi par SIA Lumenix fabrika maksātnespējas administratori. Lai gan uzņēmums nav plašāk zināms, tas tiek uzskatīts par šīgada pagaidām treknāko kumosu maksātnespējas jomā.

Informācijas avoti Tieslietu ministrijā Pietiek saistībā ar šo atgadījumu bez šaubīšanās norāda uz Maksātnespējas administrācijas īpašo statusu, - šī iestāde, kuras pirmais uzdevums ir „ieteikt administratorus tiesai”, ir nevis Tieslietu ministrijas, bet tieši tieslietu ministra pārraudzībā esoša valsts iestāde.

Pirms četriem mēnešiem laikraksts Dienas bizness saistībā ar citu maksātnespējas lietu jau publicēja apjomīgu pētījumu ar virsrakstu „Majoru lieta met ēnu uz tieslietu ministra biroju”, norādot, ka pastāv aizdomas par interešu konflikta iespējamību tieslietu ministra birojā, kas savukārt rada šaubas par Rasnača spēju apkarot ļaunprātīgas maksātnespējas gadījumus.

Laikraksts norādīja, ka tieslietu ministra biroja vadītājas Līgas Ādamsones meita Aija Lamberte (agrāk Ādamsone) ir Vladimiram Barinovam piederošās SIA Viesnīca Majori administratore. Tieši šīs viesnīcas maksātnespējas lietu valstij piederošā AS Reverta un vairākas vadošās Latvijas finanšu institūcijas – Swedbank, SEB banka, Norvik Banka un Danske Bank – savulaik nosaukušas par vienu no septiņiem skaļākajiem ļaunprātīgas maksātnespējas gadījumiem.

"Majori ir klasisks gadījums, kas sastāv no trim komponentēm. Viens ir juridiskās adreses maiņa, lai dabūtu, iespējams, kādu vēlamu labvēlību tiesā, kas apstiprina ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa (ĀTAP) pasākumu plānu, kuru izstrādā parādnieks. Otrs ir tā saucamie fiktīvie kreditori, kas, iespējams, ir arī šajā konkrētajā gadījumā. Trešais, ĀTAP plāna apstiprināšana tiesā, visticamāk, neiedziļinoties, vai plāns ir vai nav reāls, kreditori ir vai nav reāli," bija norādījis AS Reverta pārstāvis, zvērināts advokāts Andis Pauniņš.

Tiešām - SIA Viesnīca Majori ĀTAP pasākumu plāns bija izstrādāts 2010. gada 10. jūnijā, un tajā pašā datumā bija notikusi uzņēmuma juridiskās adreses maiņa no faktiskās atrašanās vietas Jomas ielā 29, Jūrmalā, uz kādu dzīvokli Ūnijas ielā, Rīgā. Tas, iespējams, bija darīts, lai panāktu piekritību tieši Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Savukārt sešas dienas pirms ĀTAP plāna izstrādāšanas par viesnīcas kreditoru bija kļuvusi Panamā reģistrēta ārzonas kompānija, un, tieši pateicoties ārzonas kreditoru balsīm, par maksātnespējas administratori bija iecelta Rasnača biroja vadītājas meita. 

Pats Rasnačs toreiz bija paziņojis, ka viņu „neinteresē, kas kuram ir radagabals šajā situācijā” un ka „tikpat labi varat pajautāt par kādu advokātu vai notāru, kurš ir radinieks kādam ministrijas darbiniekam”.

Tiesa, jau pēc publikācijas Lamberte bija nomainījusi savas prakses vietas juridisko adresi uz Pulkveža Brieža ielu 15-9, Rīgā. Tāpat atklājās, ka pirms publikācijas Rasnačs bija mēģinājis draudēt tās autoram ar kriminālprocesu.

Savukārt Maksātnespējas administrācijas jaunā direktore Iveta Šteina Pietiek skaidro, ka Lambertes izraudzīšanā par Lumenix fabrikas maksātnespējas administratori ievērotas visas likumu prasības, - publicējam šo skaidrojumu pilnībā:

„Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 19.panta pirmo daļu administratoru aizsardzības procesā, juridiskās personas maksātnespējas procesā un fiziskās personas maksātnespējas procesā ieceļ tiesa šajā likumā un Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Savukārt šā panta otrā daļa noteic, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Maksātnespējas administrācija izvēlas un iesaka tiesai administratora amata kandidātu. Maksātnespējas administrācijas priekšlikumam ir ieteikuma raksturs, un tas nav apstrīdams vai pārsūdzams Administratīvā procesa likumā noteikta.

Ministru kabineta 2010.gada 26.oktobra noteikumi Nr.1001 ,,Kārtība, kādā Maksātnespējas administrācija izvēlas un iesaka tiesai maksātnespējas procesa administratora amata kandidātu” (turpmāk – Noteikumi) nosaka kārtību, kādā Maksātnespējas administrācija izvēlas un iesaka tiesai maksātnespējas procesa administratora amata kandidātu konkrētam tiesiskās aizsardzības procesam, juridiskās personas maksātnespējas procesam vai fiziskās personas maksātnespējas procesam.

Noteikumu 2.punkts noteic, ka Maksātnespējas administrācija administratora amata kandidātu konkrētam juridiskās personas maksātnespējas procesam vai fiziskās personas maksātnespējas procesam izvēlas un iesaka no administratoru amata pretendentu saraksta.

2017.gada 15.martā plkst. 16:07 Maksātnespējas administrācijā uz elektroniskā pasta adresi [email protected] saņemts Daugavpils tiesas 2017.gada 15.marta lēmums par SIA "Lumenix fabrika” maksātnespējas procesa lietas ierosināšanu.

Saskaņā ar Noteikumu 7.punktu, lai subjektu sarakstā ievadītu ziņas par administrēšanai vakanto subjektu, Maksātnespējas administrācijā līdz kārtējās darbdienas plkst.12.00 tiek iesniegti noteikti dokumenti. Maksātnespējas administrācija pēc šo noteikumu 7.punktā minēto dokumentu saņemšanas, ņemot vērā to iesniegšanas laiku, līdz kārtējās darbdienas plkst.14.00 subjektu sarakstā secīgi ievada ziņas par administrēšanai vakanto subjektu.

2017.gada 16.martā maksātnespējīgais subjekts SIA "Lumenix fabrika” tika ievadīts administrēšanai vakanto subjektu sarakstā.

Pēc visu Noteikumu 7. un 8.punktā minēto darbību veikšanas Maksātnespējas administrācija no pretendentu saraksta secīgi izvēlas attiecīgo administratora amata pretendentu un savieto ar subjektu saraksta attiecīgo administrēšanai vakanto subjektu nejaušā secībā. SIA "Lumenix fabrika” sistēma savietoja ar secīgi izvēlēto administratora amata kandidātu – pēc administratoru kandidātu rindas tā attiecīgi bija Aija Lamberte. Ja izvēlētais kandidāts Noteikumos paredzētajā kārtībā un termiņos nav atteicies no attiecīgā maksātnespējīgā, Maksātnespējas administrācija šo kandidātu izvēlas un virza tiesai ieteikumu.

Noteikumos noteiktajā kārtībā Aija Lamberte no minētā procesa neatteicās, kas savukārt nozīmēja, ka Maksātnespējas administrācijai nebija tiesiska pamata viņu neieteikt.

Līdz ar to Maksātnespējas administrācija norāda, ka Aija Lamberte SIA "Lumenix fabrika” maksātnespējas procesā tika ieteikta, ievērojot visas minētās Noteikumu prasības.”

Mazpazīstamais uzņēmums Lumenix fabrika, par kura administratoru nu „nejauši” kļuvusi Rasnača biroja vadītāja meita, pamatoti tiek uzskatīts par šogad līdz šim treknāko maksātnespējas administrēšanas objektu.

2015.gadā uzņēmums Daugavpilī atklāja jaunu ražotni, paziņojot, ka tam „izdevies iekļūt Baltijā lielāko logu, durvju un stikla pakešu ražotāju vidū”. 2015. gadā tā apgrozījums pārsniedza četrus miljonus eiro, tam pieder arī meitasuzņēmums Igaunijā.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...