Rāvis mēģina ietekmēt sabiedrisko domu ar "viltus studentu" rakstiem?
PIETIEK19.08.2013.
Komentāri (32)
Iesaki rakstu: 
Pēdējās dienās Pietiek saņēmis vairākus rakstus, kuros to autori, uzdodoties par studentiem, ar vienādām pareizrakstības kļūdām un argumentiem kritizē lēmumu, ar kuru pazīstamā uzņēmēja Gunta Rāvja uzņēmums Skonto būve zaudējis iepirkumā par Universitātes (LU) Akadēmiskā centra Torņakalnā 1.kārtas tehniskā projekta izstrādi, būvniecību un autoruzraudzību. Pēc visa spriežot, ar šādām "inovatīvām metodēm", izmantojot izdomātu personu rakstus, Rāvja pārstāvji mēģina ietekmēt sabiedrisko domu par labu viņa uzņēmuma interesēm.
"Labdien! "Loti augstu vērtēju portālu PIetiek, tādēļ nolēmu savas pārdomas par pēdējo dienu aktualitāti - būvnieka izvēli LU akadēmiskā centra celtniecībai - nosūtīt Jūsu portālam. Ceru, ka manas pārdomas varēs izlasīt arī citi pietiek.com lasītāji Ar cieņu, Kira Osmina studente."
Šī ir viena no elektroniskā pasta vēstulēm (oriģinālrakstība saglabāta), ko Pietiek aizvadītajā nedēļā saņēma komplektā ar rakstiem, kuros kritizēts lēmums par LU Akadēmiskā centra pirmo kārtu.
Pietiek noskaidroja, ka nevienā Latvijas augstskolā studente ar šādu vārdu un uzvārdu nemācās, tāpēc lūdza "Kirai Osminai" norādīt, kurā mācību iestādē, kurā fakultātē, kursā viņa studē. "To es negribētu atšifēt, jo esmu LU studente un tas var sāpīgi atsauktis pēc tam uz studiju procesu, tādēļ arī uzvārds ir manas mammas, mevis manējais," atbildēja "Kira Osmina".
Tā kā Pietiek tajā pašā laikā bija saņēmis vēl pāris līdzīgas vēstules no izdomātiem autoriem, "Kirai Osminai" tika norādīts nodot Gintam Federam, kas pazīstams kā Rāvja "pelēkā PR" uzdevumu izpildītājs: ja vēl reizi portālam tiks piesūtītas šādas mēstules, Pietiek būs spiests personiski ieteikt Rāvim rīkoties, lai viņa nauda netiktu tērēta šādu aktivitāšu apmaksai.
Līdzīgi aicinājumi tika nosūtīti arī citiem līdzīgo rakstu "autoriem". Nekādus skaidrojumus sakarā ar "viltus studentu" rakstiem ne no Federa, ne no paša Rāvja Pietiek nav saņēmis, taču zīmīgi, ka tieši tajā pašā dienā, kad Pietiek nosūtīja aicinājumu "Kirai Osminai", Feders sāka sekot Pietiek.com kontam sociālajā tīklā Twitter.
Kā zināms, pēc pārvērtēšanas līguma slēgšanas tiesības par LU Akadēmiskā centra Torņakalnā 1.kārtas tehniskā projekta izstrādi, būvniecību un autoruzraudzību ar iepirkumu komisijas 12.augusta lēmumu tika piešķirtas pilnsabiedrībai LNK Industries Group ar piedāvāto līgumcenu - 14,89 miljoni latu. Skonto būve jau paziņojusi, ka šo lēmumu pārsūdzēšot.
Pietiek šodien publicē "studentes Kiras Osminas" iesūtīto rakstu, kura noskaņa sakrīt ar Skonto būves publiski pausto sašutumu par uzņēmuma zaudējumu iepirkumā:
"Akadēmiskā centra būvniecība nebūs pirmais gadījums, kad LU bezjēdzīgi izsaimnieko naudu
Kira Osmina, studente
Saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma ignorēšana konkursā par jaunā akadēmiskā centra būvniecību Torņakalnā nebūs pirmā reize, kad Latvijas Universitāte (LU) tieši ar pašreizējā rektora Mārča Auziņa ziņu bezjēdzīgi izsaimnieko tai piešķirtos līdzekļus.
Tieši ar toreizējā LU Senāta priekšsēdētāja Mārča Auziņa ziņu īpaši vērienīgas aktivitātes norisinājušās trekno gadu laikā, kad 60 000 latu vērtā īpašumā Līgatnes pagasta Ratniekos ieguldīja vairākus miljonus latu, taču par to lietderību un atdevi diskusijas joprojām nerimstas.
Lauku ceļotāja interneta mājas lapā atrodama informācija, ka 10 kilometrus no Siguldas, Gaujas Nacionālā parka teritorijā, bijušajā tekstilrūpnieka Roberta Hirša lauku īpašumā izveidots mācību un atpūtas komplekss. Kompleksā ietilpst 8 ēkas: Kungu māja ar zāli ~50 personām, 8 labiekārtoti numuri un pagraba stāvā atpūtas telpas ar kamīnu, pirti un masāžas vannu; Kalpu māja ar 18 divvietīgiem numuriem; Lielā klēts - ēdināšanas komplekss, kura 2. stāvā ir 24 gultasvietas; Stallis kurā ir semināru zāle, 28 numuri, trenažieru zāle un atpūtas telpas; Mazā klēts - informācijas centrs, veikals, pasts, pirts.
Ratnieku īpašumu ar testamentu LU novēlēja mecenāts Roberts Hiršs. LU izlēma šo objektu izmantot lauku tūrismam, piesaistot lauku tūrisma attīstībai paredzētos līdzekļus no Lauku atbalsta dienesta (LAD), konkrēti – divu jaundibinātu uzņēmumu atbalstiem, un izstrādāja tam atbilstošu biznesa plānu.
Kur šie miljoni palikuši un kādu labumu tie dod LU, uz šo jautājumu augstākajā mācību iestādē neviens nevar atbildēt.
Tagad, kad konkursā par akadēmiskā centra būvniecību Torņakalnā izraudzīts ne lētākais, un ne saimnieciski izdevīgākais piedāvājums, LU iesāktā prakse līdzekļu šķērdēšanā var turpināties. Pirmajā reizē LU kā būvnieku izraudzījās SIA Abora, kas piedāvāja visaugstāko būvniecības cenu. Pēc tam, kad Iepirkumu uzraudzības birojs neļāva slēgt līgumu ar dārgākā piedāvājuma iesniedzēju, LU nolēmis slēgt līgumu ar otro dārgāko, kas turklāt piedāvā visaugstākās ēkas apkopes jeb uzturēšanas izmaksas.
Līdz ar to LU turpinās nelietderīgi šķērdēt līdzekļus, izvēloties dārgāko un ilgtermiņā neizdevīgāko piedāvājumu."
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
