Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvenergo jauno elektroenerģijas tarifu apstrīdētājiem pievienojies jurists Eduards Ikvilds, kurš 16. martā Administratīvajā apgabaltiesā apstrīdējis procedūru, kādā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (Regulators) akceptējusi Latvenergo noteiktos jaunos tarifus. Līdz šim Administratīvajā tiesā nonākušas vairākas sūdzības, kurās apstrīdēts Regulatora 2011. gada 16. februāra lēmums, ar kuru atcelti iepriekš spēkā bijušie Latvenergo tarifi. Savukārt Ikvilds neslēpj, ka viņa mērķis ir iziet cauri visām tiesas instancēm, lai Satversmes tiesā apstrīdētu Elektroenerģijas tirgus likumu un Regulatora apstiprināto metodiku tarifu aprēķināšanai, kas, iespējams, mērķtiecīgi veidoti tā, lai apgrūtinātu pilsoņu iespējas izvērtēt tarifu pamatotību un realizēt Administratīvā procesa likuma dotās tiesības apstrīdēt tiesā valsts iestāžu administratīvos aktus.

 „Pati procedūra ir ļoti nepārskatāma. Elektroenerģijas tirgus likums un Regulatora apstiprinātā tarifu noteikšanas metodika neparedz Latvenergo iesniegumu publiskošanu, bet, ja tie nav publiskojami, nav iespējams izvērtēt, cik pamatoti ir Regulatora lēmumi,” skaidro jurists Eduards Ikvilds, kurš savulaik bija premjera Ivara Godmaņa (LPP/LC) padomnieks.

Jurists uzskata, ka Regulators pārkāpis procedūru, jo 9. februārī oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis publicētajā lēmumā par obligātā iepirkuma komponentēm un elektroenerģijas tirdzniecības vidējo tarifu saistītajiem lietotājiem no 2011. gada 1. aprīļa, kas bija pirmais lēmums jauno tarifu apstiprināšanas procedūrā, ietvertas atsauces uz virkni Latvenergo iesniegumu, kuri nav publiski pieejami. „Tas nozīmē, ka es kā ieinteresētā puse kā lietotājs nemaz nevaru izvērtēt, cik pamatots ir šis Regulatora lēmums. Un tas ir pretrunā Administratīvā procesa likumam, kas prasa visu šo apstākļu pamatošanu,” skaidro Ikvilds. „Ja Latvenergo uzskata, ka ir sadārdzinājums un jāceļ tarifi, tas bija publiski jāpamato.”

Tikmēr Elektroenerģijas tirgus likums neuzliek pienākumu publiskot obligātā iepirkuma komponentes, kuras savukārt ir viena no tarifu sastāvdaļām. Tādēļ Ikvilds redz pamatu Elektroenerģijas tirgus likuma apstrīdēšanai Satversmes tiesā. „Sanāk tā, ka obligātā iepirkuma komponentes patērētājiem nav zināmas. Kā tad var izvērtēt tarifu ekonomisko pamatotību?”

Kamēr tarifu lietā nav bijis Administratīvās tiesas visu instanču sprieduma, nav iespējama vēršanās Satversmes tiesā. Augstākās tiesas senatore Jautrīte Briede Pietiek iepriekš pieļāva, ka vēršanās konstitucionālajā tiesā šajā lietā ir iespējama un apstrīdēt, visticamāk, varot tiesību normu, kas regulē šādu tarifu noteikšanas kārtību. To regulē gan Elektroenerģijas tirgus likuma 33. panta 3. daļa, gan ar Regulatora lēmumu pieņemtā metodoloģija.

Pietiek jau rakstīja, ka elektroenerģijas tarifu apstiprināšanas kārtība izrādījusies būtisks apgrūtinājums tiem, kas tos vēlētos apstrīdēt Administratīvajā tiesā. Elektroenerģijas tirgus likums no 2009. gada 1. janvāra ļauj Latvenergo pašiem noteikt tarifus, un Regulators var vienīgi pārbaudīt to atbilstību metodikai un, ja problēmu nav, tikai pret tiem neiebilst. Tādējādi izveidojusies situācija, ka nav īsti skaidrs, kuru no administratīvajiem aktiem, jo to tarifu noteikšanas procedūrā ir vesela ķēde, apstrīdēt tiesā. Šāda situācija ir iedzīvotājiem „nedraudzīga” un pretrunā ar administratīvā procesa būtību, kas veidots tā, lai valsts un pašvaldību iestāžu lēmumus varētu apstrīdēt katrs iedzīvotājs, nevis tikai augsti kvalificēti juristi, kas orientējas normatīvo aktu niansēs.

„Vidusmēra cilvēkam ar labu izglītību nav viegli uztverams, kā pārsūdzēt elektroenerģijas tarifus. Ir gadījumi, kad tos nosaka Regulators. Tad viss ir skaidrs, bet, ja tarifus nosaka Latvenergo un Regulators tiem tikai neiebilst, ir diezgan sarežģīti atrast pareizo dokumentu pārsūdzēšanai,” Pietiek norāda konstitucionālo un administratīvo tiesību eksperts Edgars Pastars. Tā kā gadījumā ar jaunajiem Latvenergo tarifiem Regulators sēdē vienkārši nav cēlis iebildumus un tiem piekritis, nav pieņemts dokumentāli apstiprināts lēmums, kuru ieinteresētie varētu pārsūdzēt Administratīvajā tiesā.

Arī Pastars līdzīgi kā Ikvilds uzskata, ka tarifu noteikšanas sistēma, kurā ne tikai iedzīvotājiem, bet arī augsti kvalificētiem juristiem nav viegli izprast, kurš ir pārsūdzamais lēmums, nav normāla.

Dokuments pdf formātā

Dokuments PDF formātā

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...