Iesaki rakstu: 
Fakts, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Normunds Vilnītis izdevis rīkojumu par organizatoriskām izmaiņām biroja struktūrā un faktiski uzsācis tā reformēšanu dažus mēnešus, pirms to atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam saskaņojis ar premjeru Valdi Dombrovski (Vienotība), varētu kalpot par iemeslu komisijas izveidei, lai izvērtētu Vilnīša atbilstību ieņemamajam amatam. Dokumenti, kas to apliecina, starp kopumā 70 epizodēm iekļauti Vilnītim opozīcijā esošo KNAB amatpersonu ziņojumā, kas iesniegts premjeram un ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram.
To, ka šis ir „pierādījums Vilnīša patvaļai” un var kalpot par pamatu komisijas izveidei, Pietiek pieļāva divas atbildīgās amatpersonas, kas iepazinušās ar ziņojumu, bet pagaidām nevēlējās oficiāli komentēt lietas tālāko virzību. Šāda nerunība skaidrojama ar neskaidrību par to, cik tālu KNAB konflikta risināšanā atļausies iet Dombrovskis, lai neriskētu ar koalīcijas stabilitāti.
„Dombrovskis un visa Vienotība ar savām 33 balsīm ir padarīti par ķīlniekiem,” situāciju, kādā saistībā ar konfliktu KNAB atrodas premjers, Pietiek raksturoja kāds premjera partijas biedrs. Pat tie, kuri no Dombrovska vēlētos aktīvāku rīcību, apzinās, ka KNAB priekšnieka Vilnīša atcelšanai no amata Saeimā nav iespējams nodrošināt vairākumu.
Vienotība no koalīcijas partneriem Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvjiem neformālās viedokļu apmaiņās saņēmusi skaidras norādes, ka, kamēr nebūs skaidru pierādījumu kādām Vilnīša prettiesiskām darbībām, par viņa nomaiņu nevar būt runas. Visticamāk grūti būtu panākt arī ZZS atbalstu Vilnīša atbilstības izvērtēšanai, kas iespējams tikai, ar valdības lēmumu izveidojot speciālu komisiju.
ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis norāda, ka KNAB priekšnieka iespējamās nomaiņas jautājums vispār nav ticis pacelts koalīcijas dienaskārtībā. „Vienotībai pašai jājūt līnijas, kuras nevar pārkāpt. Piemēram, struktūru izmantošana pret mums,” Pietiek uzsvēra Brigmanis, jautāts, cik stabila ir šī valdība. Ar „struktūrām” Brigmanis domā KNAB.
ZZS pašlaik neiet uz viedokļu sadursmi KNAB jautājumā, tomēr neoficiāli izteikumi liecina, ka Vilnīša izvērtēšana tiktu uzskatīta par premjera nostāšanos biroja priekšnieka vietnieku Jutas Strīķes un Alvja Vilka pusē. Ir viedoklis, ka ZZS faktiskajam līderim Ventspils mēram Aivaram Lembergam ir izdevīga esošā situācija KNAB, kur darbu korupcijas apkarošanas jomā apgrūtina iekšējie konflikti.
Koalīcijas partneru ZZS piekrišana būtu nepieciešama arī, lai uzsāktu procedūru Vilnīša atbilstības izvērtēšanai, jo par to jālemj valdībai. Biroja priekšnieka atbrīvošana no amata par neatbilstību ieņemamajam amatam saskaņā ar KNAB likumu iespējama tikai pēc izvērtēšanas Ministru kabineta (MK) izveidotā komisijā. MK šādu komisiju izveido, balstoties ģenerālprokurora vai premjera sniegtā informācijā. Tālāk, jau balstoties šīs komisijas atzinumā, MK var ieteikt Saeimai atbrīvot no amata KNAB priekšnieku. Komisiju vada ģenerālprokurors vai viņa īpaši pilnvarots virsprokurors, tās sastāvā ir arī SAB direktors, Drošības policijas priekšnieks, MK pilnvarots ministrs un Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs.
Seko mums 
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
